Jau vēstīts, ka 2020.gada 26.oktobrī ST lēma apvienot pirmo un otro ST ierosinātu lietu par ATR, proti Limbažu domes pieteikumu par Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam un Ikšķiles domes pieteikumu par Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam.

Apvienotajai lietai tika piešķirts nosaukums: "Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" 28.2., 28.19. un 35.4. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. un 101.pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5.pantam".

Tiesa vērtē Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" vairāku apakšpunktu atbilstību Satversmes 1. un 101.pantam, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta 6.daļai un 5.pantam.

Minētie pamatlikuma panti nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Iepriekš Ikšķiles domes pārstāvis, advokāts Matīss Šķiņķis uzsvēra, ka ATR, to vērtējot ST, ir jāskata no iedzīvotāju skatu punkta, un tas nav politisks, bet tiesību jautājums.

Šķiņķa vērtējumā, uz jebkuru pašvaldības viedokli jāskatās caur iedzīvotāju skatu punktu, jo pašvaldību pastāvēšanas mērķis ir vietējās kopienas cilvēki. Viņš argumentēja, ka Ikšķiles pašvaldība ir tikai viena no 11 pašvaldībām Latvijā, kuras palīdz uzturēt jeb dotēt pārējās 106 pašvaldības, tāpēc neesot skaidra pamatojuma, kāpēc šī pašvaldība būtu jāreformē, ja tā ir ilgtspējīgi attīstījusies.

Pašvaldības pārstāvim bija iebildumi arī pret Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izskatīšanas gaitu Saeimā. Viņa skatījumā, bijušais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs, tagadējais ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) par Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāju esot ticis ievēlēts pretēji varas dalīšanas principiem, bet komisijas sastāvs ticis izveidots, pārkāpjot publisko tiesību normas, kas prasot ievērot proporcionālo tiesību principu.

Pats Plešs sacīja, ka veicot visaptverošu reformu, kas ietekmēs Latvijas tālāko attīstību un nākotni, nav iespējams nodrošināt, ka katras pašvaldības vēlmes un intereses tiks izpildītas.

Šķiņķis pārmeta, ka komisija lēmumu pieņemšanas izšķirošā fāzē, "kad debatēm un viedokļu uzklausīšanai bija liela nozīme", pretēji Saeimas Kārtības rullim pārgājusi uz darbu attālinātā režīmā. "Šī lēmuma dēļ komisijā neesošiem opozīcijas deputātiem un pašvaldību pārstāvjiem nebija nekādas iespējas iesaistīties likumdošanas procesā tieši šajā stadijā," sacīja advokāts.

Saeimas pārstāvis, advokāts Lauris Liepa nepiekrita Šķiņķa apgalvojumam, ka izskatot ATR attālinātā režīmā, būtu pārkāpts kāds no Satversmes un Saeimas kārtības ruļļa pantiem. "Saeima bija tiesīga sasaukt Saeimas sēdēs ar platformas "e-Saeima" palīdzību, jo sasaukt sēdi klātienes režīmā neļāva epidemioloģiskā situācija," viņš uzsvēra.

Viņš norādīja, ka Saeima piekrīt, ka "e-Saeimas" platformai var radīties tehniskas problēmas, bet apstrīdētā likuma projekta izskatīšanas gaitā, izmantojot digitālo platformu, nebija radušās tādas tehniskas problēmas, lai varētu uzskatīt, ka apstrīdētās normas nav pieņemtas noteiktajā kārtībā.

Viņš pauda viedokli, ka ilgtermiņā Saulkrasti varētu attīstīties kā jauns un perspektīvs novada centrs.

Arī Limbažu pašvaldības pārstāvis, advokāts Artis Stucka piekrita, ka ATR plānošanas laikā Limbažu novada pašvaldība netika pienācīgi uzklausīta, bet Skultes pagasts ir ļoti svarīgs Limbažu novada ilgtspējīgai attīstībai un Limbažu novads finansiāli un pakalpojumu deleģējumā ir cieši saistīs ar Skultes pagastu. "Rīcība, kad novadam tiek atņemts Skultes pagasts, ir slikta prakse, jo pašvaldības attīstībai ir vajadzīgi iedzīvotāji, bet ar šo reformu, iedzīvotāju skaits pašvaldībā tikai samazināsies," sacīja Stucka.

Advokāts uzskata, ka Skultes pagasta nošķiršana no Limbažu novada var samazināt iespējas pieteikties Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētajiem projektiem, jo viens no būtiskākajiem nosacījumiem, kad pašvaldība var pretendēt uz struktūrfondu līdzekļiem, ir iedzīvotāju skaits noteiktajā pašvaldībā.

"Piemēram, lai izbūvētu baseinu, ir jābūt noteiktajam iedzīvotāju skaitam. Katrs cilvēks pašvaldībai ir nozīmīgs, jo viņš ir nodokļu maksātājs," teica Stucka.

Latvijas Universitātes Politikas zinātņu nodaļas vadītāja Iveta Reinholde sacīja iedzīvotāju skaitam un pašvaldību lielumam nav noteicoša loma sabiedrības labklājībā, un tas ir diezgan relatīvs rādītājs.

Toties VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša izteica viedokli, ka izstrādājot jauno ATR, tika īstenota pašvaldību reforma, ko var uzskatīt par 2009.gada veiktās reformas turpinājumu, jo tajā tika saglabāti jau iepriekš izvirzītie mērķi.

Ekonomists Kārlis Vilerts ST sēdē pauda viedokli, ka novērotās tendences uzrādīja ļoti drūmus rādītājus, tāpēc jaunā ATR bija nepieciešama.

Pašvaldību savienību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča tiesas sēdē sacīja, ka izstrādājot ATR, starp ministriju un pašvaldību vadītājiem notika viedokļu uzklausīšana, nevis konsultēšanās.

Arī Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis sacīja, ka, izpildot Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantu, iedzīvotājiem būtu iespēja piedalīties aptaujā, kurā viņi atbildētu, vai viņi vēlas pievienoties konkrētai pašvaldībai.

Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe Raita Karnīte pauda viedokli, ka izstrādājot jauno Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, varētu būt notikusi atkāpe no demokrātiska procesa - "kaut arī formāli tas tika ievērots, tā virzība neatbilst demokrātijas prasībām," teica ekonomiste.

Tikmēr tiesību eksperts Edgars Pastars pauda viedokli, ka ir svarīgi izveidot tādas pašvaldības, kuras ir spējīgas nodrošināt tai vajadzīgās funkcijas, jo līdz šim pašvaldības var raksturot pēc analoģijas, kad cilvēks iegādājas jaunu dzīvokli - bez tualetes vai vannas istabas un dodas pie kaimiņiem, lai iegūtu sev tik primāri nepieciešamos pakalpojumus.

"Bieži vien vājākās pašvaldības iepērk tai nepieciešamos pakalpojumus no saviem kaimiņiem, un tas gluži nav pareizi," sacīja Pastars.

Tomēr eksperts norādīja, ka tas nebūt nenozīmē, ka pašvaldībai ir jābūt pēc iespējas lielākai, jo ne vienmēr liela pašvaldība spēj tikt galā ar novada pārvaldību, jo vienkārši nespēs nodrošināt pietiekamu pārvaldību.

Video ieraksti no tiesas sēdēm šeit: