Otrdiena, 24 Augusts 2021 16:55

Rembatē atklāta piemiņas plāksne

21. augustā Rembatē tika atklāta piemiņas plāksne izvestajiem, Sibīrijā mirušajiem latviešiem.Tieši pirms gada, pirmo piemiņas plāksni atklāja Tomē. Šāda piemiņas vieta izveidota arī Birzgalē.

Pēc kopīgas Latvijas valsts himnas nodziedāšanas pasākumu aiz Rembates skolas iesāka idejas autors, Latvijas politiski represēto apvienības domes loceklis Edmunds Būmanis: “Piemiņas akmeni Rembatē uzstādīja Ginta Neško tēvs un šodien mēs atklājam dēla veidotās piemiņas plāksnes. Paldies par idejas atbalstu Raivim Ūzulam, par idejas organizatorisko atbalstu Lienei Lazdiņai.”

 

Uz piemiņas plāksnes atklāšanu bija ieradies Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš un deputāts Pāvels Kotāns. E.Helmanis: “Paldies visiem, kuri darbojās, lai šīs atmiņas saglabātu. Mēs esam viena tauta, mums ir viena kopēja atmiņa, vienas kopējas sāpes, vienas kopējas ciešanas. Mums ir jāpiedod tiem, kuri izdarījuši mums pāri. Bez piedošanas dzīvot nevar. Tas ir jāatceras un jāiemāca mūsu jaunajai paaudzei. Mūsu jaunatnei tagad ir viss, viņi nezina kā iet gulēt nepaēdušam, kādā veidā vecāki rūpējās, lai paēdinātu savus bērnus un kā Sibīrijā par vienu sauju graudu varēja nokļūt cietumā. To zina tikai tie cilvēki, kuri tam ir gājuši cauri. Ir ļoti svarīgi, ka mēs nododam tālāk pieredzēto, lai mūsu jaunatne būtu skolota, gudra, zinoša un mīlētu savu tautu.”

 

P.Kotāns: “Laika ritējums ir neapturams. Starp mums palikušo pagātnes liecinieku kļūst arvien mazāk. Viens pa vienam viņi no mums aiziet nesaņēmuši pilnvērtīgu atvainošanos. Diemžēl par to runā ne tik plaši. Atgriežoties no Sibīrijas viņi atgriezās citā valstī, kurā palika kā izsūtītie. Mēs nedrīkstam par to klusēt. Mums par to ir jārunā, jāraksta liecības, jaunatnei jāzina viss, kas tolaik ir bijis. Ja mēs nepalīdzēsim, viņi to nekad neuzzinās. Mums tas ir jādara.”

 

Pēc uzrunām, uzstādītās plāksnes iesvētīja priesteris Ivars Babris.

Sibīrijas sniegos no Rembates pagasta palika Kārlis Niedra. Sibīrijas zemē guldīti: Andrejs Goba, Rita Gulbe, Jānis Lapiņš, Lidija Liepa, Ede Lazdupa, Kārlis Lazdups, Andrejs Ozols, Berta Puiga, Rūdolfs Siks, Pēteris Šteins.

 

Pasākuma noslēgumā, kad atnākušie nolika ziedus, Pāvles Kotāns nodziedāja skaistas dziesmas. Izskanot mūzikai, Rembates Tautas nama vadītāja Liene Lazdiņa pateicās Ogres novada domes priekšsēdētājam Egilam Helmanim, Ogres novada domes deputātam Pāvelam Kotānam, idejas autoram Edmundam Būmanim, priesterim Ivaram Babrim un plāksnes veidotājam Gintam Neško.

 

Ideja tapa pateicoties Ķeguma novada pašvaldības atbalstam. Mākslinieks un plāksnes veidotājs ir Gints Neško.

Plāksni rotā “L” burts un trīs zvaigznes, ko iekļauj dzeloņi. Šis ir Latvijas politiski represēto apvienības simbols kopš 1989. gada. Toreiz to pieņēma vēl daudzi nometnēs un izsūtījumā izdzīvojušie Latvijas pilsoņi.

Pasākumā piedalījās bijušie Rembates represētie, viņu tuvinieki, kuri pēc plāksnes atklāšanas dalījās atmiņās un pārdomās.

Pieslēgties, lai pievietotu komentārus