Projekta nosacījumi paredzēja, ka ir iespēja piesaistīt noteiktus finanšu līdzekļus novada teritorijā esošo parku sakopšanai, lai iegādātos Latvijas apstākļiem atbilstošu, ģenētiski un fizioloģiski piemērotu konkrētam reģionam stādāmo materiālu pasākumu norises nodrošināšanai.

Pieteikums projekta konkursam tika iesniegts ar mērķi veikt aizsargājamos dendroloģiskos stādījumus Rembates parkā. Rembates muižas parku sāka veidot ap 1858. gadu kā ainavu parku pie Rembates muižas. Šobrīd Rembates parks atrodas Lielvārdes pilsētā DA daļā, Daugavas labajā krastā. Parka kopējā platība ir 2,8099 ha. Parka vērtība ir vecie koki, tostarp trīs dižkoki. Vecie, dobumainie koki ir mājvieta īpaši aizsargājamām ķērpju, kukaiņu, putnu sugām. Rembates parks ir plaši apmeklēts, iedzīvotāju un pilsētas viesu pastaigu un atpūtas vieta. Parkā atrodas Spīdalas saliņa, kas ir izveidota par brīvdabas estrādi, notiek dažādi sabiedriskie pasākumi un koncerti. Parkā pie dīķa ir saglabājusies un atsegta 19.gadsimta laikā veidotā ūdenskrituma kaskāde. Dīķa krasts ar esošo kaskādi ir stāvs, grūti apsaimniekojams un nav vizuāli pievilcīgs. Tādejādi, projekta ietvaros tika veikta daļa dīķa malas apzaļumošana, iestādīti trīsdaivu mežvīna stādi. Augi ir piemēroti nogāžu stiprināšanai, tie būs izturīgi vasaras karstumos un saauguši, neprasīs lielu kopšanu. Stādījumi veikti respektējot Aizsargājamo dendroloģisko stādījumu “Rembates parks” daļas rekonstrukcijas projekta (2019.2020) ieteikumus.

Lai nodotu zināšanas nākamajām paaudzēm “Meža dienas 2021” projekta ietvaros tika rīkota izglītojošas un informējošas nodarbības Lielvārdes pamatskolas skolēniem. Nodarbības vadīja koku eksperts, Latvijas Kokkopju - Arboristu biedrības dibinātājs, Latvijas Dendrologu biedrības viceprezidents – Gvido Leiburgs.

Skolēniem tika demonstrēta dažādu skuju koku čiekuru kolekcija. Tika parādīta, cik liela ir koku daudzveidība Latvijā un kāds ir koka mūža aprites cikls, to pārstrādāšanas un izmantošanas veidi.

Nodarbības laikā skolēni uzzināja, ka koki ir lielākie dzīvie organismi uz zemes, varēja aplūkot un aptaustīt aptuveni 40 miljoni gadu vecu koku, apskatīt koka gadskārtas, kas kā pārakmeņojies vēstnesis saglabājies līdz mūsdienām un atceļojis uz Latviju.

Skolēni pētīja un mērīja kokus. Lielu prieku sagādāja darbošanās ar Preslera vārpstu, to kokā ieurbjot izzināja kādas ir koksnes izmaiņas un analizēja, cik bīstams ir koks. Speciālists G.Leiburgs nodarbībā parādīja, cik daudz dzīvo organismu var būt uz viena koka un kāda ir to nozīme kopīgajā meža ekosistēmā. Īpaša vērība tika veltīta tam, ka katram cilvēkam ir jāapzinās, ko viņš var dot dabai un svarīgi ir nepiesārņot mežus, bet labāk tos baudīt un tajos atpūsties, norādot, ka mēs ikviens esam atbildīgi par sakoptu un dabīgu vidi, to saglabājot un nododot nākamajām paaudzēm.

Informāciju sagatavoja Irisa Janevica, Ogres novada Lielvārdes pilsētas un pagasta pārvaldes Ainavu arhitekte