Tāpēc pēc Saeimas domām, nav nekādu šaubu, ka konsultēšanās ar pieteikuma iesniedzējiem, atbilda apstrīdētajām normām. "Konsultēšanās ar pašvaldībām notikusi ne tikai pirms likumprojekta iesniegšanas parlamentā, bet arī brīdī, kad Saeimā tika apspriestas konkrētās likuma normas," sacīja Liepa un piebilda, ka pašvaldībām bija pietiekams laiks, lai izstrādātu savu viedokli par ART un apstrīdēto normu.

Nākamā tiesas sēde nozīmēta uz 20.janvāri, plkst.9, kurā tiesneši iztaujās Saeimas pārstāvi, kā arī uzsāks lietā pieaicināto personu viedokļu uzklausīšanu.

Iepriekš vēstīts, ka ST šodien sāka izskatīt pirmo lietu par ATR, vērtējot Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam un Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam.

2020.gada 26.oktobrī ST lēma apvienot pirmo un otro ST ierosinātu lietu par ATR, proti Limbažu domes pieteikumu par Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam un Ikšķiles domes pieteikumu par Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam.

Apvienotajai lietai tika piešķirts nosaukums: "Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" 28.2., 28.19. un 35.4. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. un 101.pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5.pantam".

Tiesa vērtēs Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma "Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības" vairāku apakšpunktu atbilstību Satversmes 1. un 101.pantam, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta 6.daļai un 5.pantam.

Minētie pamatlikuma panti nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Tiesas sēdē Ikšķiles domes pārstāvis, advokāts Matīss Šķiņķis uzsvēra, ka ATR, to vērtējot ST, ir jāskata no iedzīvotāju skatu punkta, un tas nav politisks, bet tiesību jautājums.

Šķiņķa vērtējumā, uz jebkuru pašvaldības viedokli jāskatās caur iedzīvotāju skatu punktu, jo pašvaldību pastāvēšanas mērķis ir vietējās kopienas cilvēki. Viņš argumentēja, ka Ikšķiles pašvaldība ir tikai viena no 11 pašvaldībām Latvijā, kuras palīdz uzturēt jeb dotēt pārējās 106 pašvaldības, tāpēc neesot skaidra pamatojuma, kāpēc šī pašvaldība būtu jāreformē, ja tā ir ilgtspējīgi attīstījusies.

Pašvaldības pārstāvim bija iebildumi arī pret Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izskatīšanas gaitu Saeimā. Viņa skatījumā, bijušais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs, tagadējais ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) par Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāju esot ticis ievēlēts pretēji varas dalīšanas principiem, bet komisijas sastāvs ticis izveidots, pārkāpjot publisko tiesību normas, kas prasot ievērot proporcionālo tiesību principu.

Šķiņķis pārmeta, ka komisija lēmumu pieņemšanas izšķirošā fāzē, "kad debatēm un viedokļu uzklausīšanai bija liela nozīme", pretēji Saeimas Kārtības rullim pārgājusi uz darbu attālinātā režīmā. "Šī lēmuma dēļ komisijā neesošiem opozīcijas deputātiem un pašvaldību pārstāvjiem nebija nekādas iespējas iesaistīties likumdošanas procesā tieši šajā stadijā," sacīja advokāts.

Saeimas pārstāvis, advokāts Lauris Liepa nepiekrita Šķiņķa apgalvojumam, ka izskatot ATR attālinātā režīmā, būtu pārkāpts kāds no Satversmes un Saeimas kārtības ruļļa pantiem. "Saeima bija tiesīga sasaukt Saeimas sēdēs ar platformas "e-Saeima" palīdzību, jo sasaukt sēdi klātienes režīmā neļāva epidemioloģiskā situācija," viņš uzsvēra.

Viņš norādīja, ka Saeima piekrīt, ka "e-Saeimas" platformai var radīties tehniskas problēmas, bet apstrīdētā likuma projekta izskatīšanas gaitā, izmantojot digitālo platformu, nebija radušās tādas tehniskas problēmas, lai varētu uzskatīt, ka apstrīdētās normas nav pieņemtas noteiktajā kārtībā.

Arī Limbažu pašvaldības pārstāvis, advokāts Artis Stucka piekrita, ka ATR plānošanas laikā Limbažu novada pašvaldība netika pienācīgi uzklausīta, bet Skultes pagasts ir ļoti svarīgs Limbažu novada ilgtspējīgai attīstībai un Limbažu novads finansiāli un pakalpojumu deleģējumā ir cieši saistīs ar Skultes pagastu. "Rīcība, kad novadam tiek atņemts Skultes pagasts, ir slikta prakse, jo pašvaldības attīstībai ir vajadzīgi iedzīvotāji, bet ar šo reformu, iedzīvotāju skaits pašvaldībā tikai samazināsies," sacīja Stucka.

Advokāts uzskata, ka Skultes pagasta nošķiršana no Limbažu novada var samazināt iespējas pieteikties Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētajiem projektiem, jo viens no būtiskākajiem nosacījumiem, kad pašvaldība var pretendēt uz struktūrfondu līdzekļiem, ir iedzīvotāju skaits noteiktajā pašvaldībā.

"Piemēram, lai izbūvētu baseinu, ir jābūt noteiktajam iedzīvotāju skaitam. Katrs cilvēks pašvaldībai ir nozīmīgs, jo viņš ir nodokļu maksātājs," teica Stucka.