Tēvs vairākus gadus aktīvi darbojās Sprēstiņu Latviešu palīdzības biedrībā, bijis arī tās priekšsēdētājs. Jānim Sniedzem bija arī brālis un māsa, bet abi nomira pēc saslimšanas ar šarlaku. Skolas gaitas Jānis sāka Ikšķiles draudzes skolā, vēlāk apguva galdnieka amatu.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914.gadā J.Sniedze brīvprātīgi iestājās Krievijas armijā. Kara gaitas viņš sāka jātnieku spridzinātāju izlūku vienībā. 1915.gadā pārgāja uz 4.Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu, piedalījās visās turpmākajās kaujās Rīgas frontē, tika smagi ievainots Ziemassvētku kaujās un ilgu laiku ārstējās. Kā vēlāk atcerējās pats J.Sniedze, «mēs vienmēr gājām uzbrukumā pa priekšu un arī atkāpāmies pēdējie, jo vajadzēja pēc sevis objektus spridzināt. Nāves salā saelpojos gāzes. Domāju – ja ātri jāšu, gāzes nedabūšu, piesitu piešus un steidzos prom no briesmīgā mākoņa, tomēr nedaudz mākonis ķēra. Iespaids palika uz visu mūžu. Piedalījos arī Ložmetējkalna kaujās. Ar ziņojumu jāju pa priekšu pulkam un dabūju ievainojumu galvā. Galvaskausā bija caurums divu latu lielumā.»

1919.gada rudenī, kad sākās Bermonta uzbrukums, J.Sniedze patvaļīgi aizbēga no slimnīcas un kā brīvprātīgais iestājās Vidzemes artilērijas pulkā. Viņš tika norīkots stāvēt sardzē novērošanas punktā Pēterbaznīcas tornī, veselu mēnesi ziņoja, kas notiek pretinieka nometnē. 1922.gadā J.Sniedzem tika piešķirts III šķiras Lāčplēša Kara ordenis. Ieraksts ordeņa diplomā vēsta, ka «Bermonta uzbrukumam sākoties, J.Sniedze atstājis slimnīcu, brīvprātīgi ieradās 4.diviziona 2.baterijas cīnītāju rindās un, būdams kaujās pie Rīgas no 12. līdz 15.novembrim 1919.gadā, zem stipras ienaidnieku uguns uzrādīja divu ienaidnieka bateriju atrašanās vietas, kuras tad uz mūsu uguni piespiestas klusēt, atstāja savas pozīcijas.»

Kā Lāčplēša kara ordeņa kavalierim J.Sniedzem 1922.gadā piešķīra jaunsaimniecību Tīnūžos Ikšķiles pagastā. To viņš pārdeva un iegādājās zemi Pārogrē, Strēlnieku prospektā Nr. 6, kur uzcēla māju. Būdams enerģisks un sabiedrisks cilvēks, J.Sniedze aktīvi iesaistījās Ogres pilsētas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. 1922.gadā viņš tika ievēlēts pirmajā Ogres miesta domē, 1923.gadā kopā ar citiem ogrēniešiem atjaunoja jau pirms kara izveidoto Ogres Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību. Viņa vadībā 1925.gadā Pārogrē ievilka elektrību. 1927.gadā J.Sniedze bija Radikālo demokrātu partijas biedrs un partijas Ogres nodaļas priekšsēdētājs, kā arī Latvijas Nacionālās atvaļināto karavīru biedrības Ogres nodaļas priekšsēdētājs. 1928.gadā J.Sniedzi ievēlēja Ogres pilsētas pirmajā domē no Apvienotā strādnieku un amatnieku partijas saraksta.

1928.gada pavasarī Jānis salaulājās ar ogrēnieti Austru Zariņu. Kāzas tika svinētas ar vērienu. Doma baznīcā Rīgā abus salaulāja mācītājs Jānis Teriņš, kurš bija pirmā Latvijas prezidenta J.Čakstes znots. Arī ceremonijas laikam, Lieldienām, bija īpaša nozīme, jo tieši šajos svētkos 1922.gadā abi iepazinās pie šūpolēm.

J.Sniedze savā saimniecībā audzēja lopus, nopietni pievēršoties zirgkopībai. Viņa zirgu audzētava bija vienīgā visā Ogres apkārtnē, tāpēc zemnieki brauca pirkt un lecināt zirgus. Galvenokārt audzēja Oldenburgas darba zirgus, katram zirgam dodot savu īpašu vārdu. Jau Pirmā pasaules kara laikā viņam bija zirgs, vārdā Alis, vēlāk otrs viņa lepnums bija tīrasiņu Oldenburgas I šķiras vaislas ērzelis Puškaitis, kas izstādē apbalvots ar zelta medaļu. Ogrē netrūka atpūtnieku, kuri bieži īrēja zirgus izjādēm. J.Sniedzes māja kļuva par vietējo kultūras centru. Jāņa sieva Austra kaimiņiem pasniedza ritmiku, dejošanu un klavierspēli. Plaši svinēja Līgosvētkus un Lieldienas. Viesu vidū bieži bija arī vokālais pedagogs, dziedonis Pauls Sakss, operdziedātājs Jānis Niedra, dramaturgs Mārtiņš Zīverts, bijušais kauju biedrs, rakstnieks Augusts Laiviņš un citi.

Ogrēniešu atmiņās Jānis Sniedze saglabājies kā drosmīgs, aizrautīgs vīrs ar staltu stāju. Arī kā straujas dabas cilvēks ar asu mēli, kurš mīl jokus. Ogres stacijas priekšnieku Pudānu viņš nosaucis par «čangalu», pilsētas galvu Marsonu – par «čigānu», par ko nācies maksāt soda naudu. Vienam no saviem zirgiem devis vārdu Marsons. Daudzi atceras atgadījumu, kā J.Sniedze saderējis, ka varot iejāt krogā ar zirgu, un to arī izdarījis, vēl piebilstot: «Lai viņam dodot bonbongas, bet zirgam desu.» Policijas hronikā atrodama ziņa, ka 1925.gada februārī «Jānis Sniedze no Ogres sodīts administratīvā kārtā par parādīšanos atklātībā piedzērušā stāvoklī: uz ielas trokšņojis un nav maksājis ormanim, pie nogādāšanas uz iecirkni pretojies – sodīts ar 20 latiem vai 7 dienām aresta.»

Ogres pilsētas domnieka pienākumus J.Sniedze turpināja pildīt līdz pat Latvijas okupācijai. Viņš aktīvi darbojās vairākās Ogres biedrībās. 1945.gadā J.Sniedze tika apcietināts un izsūtīts uz Soļikamsku Sibīrijā. Izsūtījumā pavadītais laiks bija ārkārtīgi grūts. J.Sniedze smagi saslima un Ogrē atgriezās jau kā invalīds. Drauga, domnieka Nikolaja Puriņa māsa Ilga Ārija un mazdēls Guntis, par spīti aizliegumam, piegādāja J.Sniedzem ēdienu, kad viņš tikko atgriezies un bez iztikas līdzekļiem dzīvoja vecās barakās.

Par spīti daudzajiem pārbaudījumiem, Jānis Sniedze nodzīvoja ilgus gadus un mūžībā devās 1980.gada 7.novembrī 85 gadu vecumā. Apglabāts Ogres kapos. 1990.gadā Ogrē pie mājas Strēlnieku prospektā Nr. 6 tika atklāta viņam veltīta piemiņas plāksne.
***
Raksts par Jāni Sniedzi lasāms grāmatā «Ogres novada personības». Raksta autore – Ogres Vēstures un mākslas muzeja (OVMM) direktore Evija Smiltniece. Grāmatu sagatavojis OVMM sadarbībā ar vairākiem savu nozaru speciālistiem. Tā iznākusi pērnā gada nogalē un izdota ar Ogres novada pašvaldības finansiālu atbalstu.
Grāmata iegādājama Ogres grāmatnīcās, kā arī izdevniecības «Jumava» veikalā un grāmatveikalos «Globuss» Rīgā, kā arī pieejama Ogres Vēstures un mākslas muzeja lasītavā un Ogres novada bibliotēkās.

«Ar ziņojumu jāju pa priekšu pulkam un dabūju ievainojumu galvā. Galvaskausā bija caurums divu latu lielumā.»

Ogres stacijas priekšnieku Pudānu viņš nosaucis par «čangalu», pilsētas galvu Marsonu – par «čigānu», par ko nācies maksāt soda naudu.

Publicēšanai sagatavojuši OVMM (foto no OVMM) arhīva speciālisti un Ogres vēstis visiem