Pēteris Aulmanis bija pārliecināts, ka bez materiālajām vērtībām ir arī citas – garīgās, ko viņš saucis par virsvērtībām. Viņaprāt, tās atrodamas tēlotājmākslā un arī dziesmā. Un tieši pēc piedalīšanās kopā ar kori „Ogre” dziesmu svētkos viņam radies impulss, ka dzīvē vajag kaut ko lielāku un paliekošāku, tā nonākot līdz domai par Mākslas skolas izveidi. P. Aulmanis sākotnēji nebija domājis, ka būs pedagogs un direktors, taču ar gadiem sapratis, ka tas izrādījies pats vērtīgākais, ko savā mākslinieciskajā darbā paveicis.
OMS ir viena no vecākajām Latvijā, un tās pirmsākumi saistās ar P. Aulmaņa 1985. gadā izveidoto studiju Tīnūžu ielā, kurā mācījās 21 audzēknis. Kopš 1988. gada mākslas nodarbības notika tikko uzceltajā Ogres Kultūras namā. Pašreizējās telpās – vienā no Ogres arhitektūras pērlēm ēkā Brīvības ielā 11 – OMS ievācās 1991. gadā. Tajā sākotnēji bija 150 audzēkņu, un pašlaik mākslas nodarbības apmeklē ap 500 skolēnu.
Kaut pats P. Aulmanis apgalvoja, ka mākslas skolas primārais mērķis nekad nav bijis veidot profesionālus māksliniekus, bet ļaut skolēniem sevi attīstīt, bagātināt un estētiski audzināt, ir vārdi, kas izskanējuši Latvijā plašāk. OMS absolventu vidū ir tēlniece Gundega Evelone, gleznotāja Ilze Aulmane, tekstilmāksliniece Līva Kaprāle, viens no „Hanzas perona” autoriem – arhitekts Mārtiņš Ostaņēvičs, RTU Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras doktorants Kārlis Berkolds un citi.
Kolēģi, skolēni un laikabiedri P. Aulmani atceras kā nerimstošu entuziastu, kurš meklēja jaunas iespējas un radošas pieejas savā pedagoga un direktora darbā, taču arī viņš pats nespēja iztikt bez gleznošanas un ir sacījis: „Man patīk krāsu prieks, strādāt ar krāsu. Krāsas ir mans lielākais netikums.” Tiesa, viņš savu gleznošanu uztvēra vien kā hobiju, kaut viņa skolotājs gleznotājs Edvards Grūbe Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā atzinīga novērtējis P. Aulmaņa kā skolnieka darbus un sacījis, ka viņš varētu nopietni pievērsties glezniecībai.
Savam hobijam P. Aulmanis lielākoties nodevies zaļajās praksēs. Visbiežāk tika gleznotas ainavas, reizēm tapa arī kāds portrets, taču viņa darbu vidū ir arī zīmējumi, grafikas, asamblāžas un dažādas instalācijas.
2014. gadā Pēterim Aulmanim piešķirts Ogres Goda pilsoņa nosaukums. Tajā pašā gadā viņš beidza pildīt OMS direktora amata pienākumus, tomēr turpināja strādāt par pedagogu līdz pat savai aiziešanai mūžībā 2016. gadā.
Svinot skolas 30 gadu jubileju, Ogrē vienlaikus iekārtotas četras izstādes. Ogres Vēstures un mākslas muzejā, Ogres Centrālajā bibliotēkā un Ogres Kultūras centrā skatāmi P. Aulmaņa, savukārt OMS izstāžu zālē skolas absolventu darbi. Tās visas būs apskatāmas no 3. līdz 30. septembrim.
Preses materiālu sagatavoja Inga Zvirbule,Ogres Vēstures un mākslas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste,