Sestdienas vakarā Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā norisinājās muzikāls stāstu vakars “Stāsti manim Daugaviņa”, kurā jubilāru sumināja, skandējot Andreja Pumpura dzeju un ieklausoties dzejnieka un viņa laika biedru atmiņu fragmentos.

Pasākuma dalībniekus un viesus svētkos sveica Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš, savā uzrunā godinot dzejnieku un tā paveikto. “Andrejs Pumpurs – dzejnieks un krietns vīrs. Šādi vīri Latvijā bija ne mazums. Šie vīri ieguva mums neatkarību. Gadiem ejot to mums centās laupīt. Krietnākos saimniekus, godājamākos vīrus un ģimenes nogalināja un izsūtīja, cerot, ka latvietība mūsos izzudīs. Andreja Pumpura diždarbs “Lāčplēsis”, gāja cauri laikiem un nesa mūsu pilsoņos šo latvietību, patriotismu un mīlestību pret savu dzimteni. Pagājušā gadsimta 80 gadu beigās, Māras Zālītes un Zigmāra Liepiņa radītais kopdarbs bija, kā milzīgs impulss neatkarības atgūšanai. Mēs visi varam lepoties, ka dzīvojam novadā, kurā ir dzimis šis dižais vīrs, kārtīgs Latvietis un patriots,” novēlot visiem jauku un izdevušos vakaru, sacīja Gints Sīviņš.

Savukārt Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja vadītāja Anita Streile pateicās Lielvārdes tautas teātra aktieriem, saksofonistei Madarai Bartulānei un pasākuma apmeklētājiem par kopā būšanu.

“Es ceru, ka ieklausoties Andreja Pumpura dzejā arī katrs no jums sadzirdēja, ka tā nav rakstīta vairāk nekā 100 gadus atpakaļ, bet šķiet vakar, aizvakar, aizaizvakar,” daloties pārdomās sacīja Anita Streile.

Uzreiz pēc muzikālā vakara muzejā Lielvārdes parkā norisinājās dzejnieka 180.dzimšanas dienai veltīta audio vizuāla brīvdabas gaismas un skaņas spēle, kas radīta pēc eposa “Lāčplēsis” motīviem.

Ar gaismu, audio lasījumiem un skaņu efektiem tiks iedzīvināti skulptūrās atveidotie eposa “Lāčplēsis” tēli. Īpašu noskaņu uzveduma laikā radīja arī Ogres novada Kultūras centra tautas deju ansambļa OGRE dejotāji.

Gaismas un skaņas uzvedums Jāņa Kaijaka režijā tapa Ogres novada Kultūras centram sadarbojoties ar Andreja Pumpura Lielvārdes muzeju.