Turpinājumā neliels ieskats projekta aktivitātēs un piedzīvojumos kopā ar jauniegūtajiem draugiem.Ar patīkamu satraukumu ierodamies Rīgas lidostā, lai jau pavisam drīz uzsāktu ilgi gaidīto ceļojumu. Lai nokļūtu Horvātijā, priekšā gaidāms ilgs ceļš –cauri Frankfurtei – bet dalībnieki par to neraizējās. Laiks pagāja nesteidzīgi –viegli orientējoties norādēs un cilvēku burzmā. 6. marta vakarā ieradāmies Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā, kur mūs laipni sagaidīja mūsu projekta koordinators Zorans un pavadīja uz viesnīcu Sisakā.

Nākamās divas dienas pavadījām Glinas pamatskolā (Osnovna škola Glina),kur iesaistījāmies dažādās radošās, atraktīvās, pamācošās un izklaidējošās aktivitātēs, kas saistītas ar projekta tēmu. Kā dažas no aktivitātēm, kuras vislabāk palikušas atmiņā, bija „Croatian class 101”, kuras ietvaros apguvām horvātu valodas pamatus un savstarpēji dalījāmies arī ar mūsu valodu pamatiem un īpatnībām. Secinājām, ka mūsu valodā ir dažas līdzības ar horvātu valodu. Piemēram, skaitļa vārds „četri” gan horvātu, gan latviešu valodā tiek rakstīts un izrunāts vienādi. Noskaidrojām arī katras valsts valodas garāko vārdu. Kādam tas bija medicīnisks termins, kādam – dzīvnieks.

Vēl viena īpaša aktivitāte, ar nosaukumu „Art eco”, lika noprast kā radošā un praktiskā veidā izmantot otrreizējos materiālus rotu izgatavošanā.Sportiskas aktivitātes plašajā sporta zālē pierādīja, ka veiklība, attapība, spēks, sadarbība var saliedēt mūsu projekta komandas dalībniekus vēl vairāk. Kā liels pārsteigums mums bija horvātu piedāvātais turnīrs ar nosaukumu „Čovječe, ne ljuti se!”, kas izrādījās mums visiem labi zināmais „Riču Raču”. Arī frančiem un grieķiem šī spēle un tās noteikumi bija zināmi.

Noslēdzošajā projekta aktivitāšu dienā devāmies iepazīt Zagrebu – tās spilgto pilsētvidi, vēsturi, apskates vietas. Ekskursijas gaitā iegriezāmies arī vietējā ilūziju muzejā. Tas bija varens sprādziens mūsu domāšanai. Kā un kāpēc tas ir iespējams? Kā darbojas lietas? Kā to var izskaidrot? - šādus un vēl citus jautājumus uzdeva projekta dalībnieki.

Šajā laikā iepazinām vietējos skolēnus, valodu, mācību procesu, ēdienu un kultūru. Cauri piesātinātajām dienām paguvām iemācīt mūsu horvātu draugiem Latvijā iecienītas kāršu spēles, kā arī uzzinājām, kādas kāršu spēles spēlē Horvātijā. Draudzīgi apspriedām kopīgo un atšķirīgo mūsu mācību procesā un vērtēšanas sistēmā. Bijām izbrīnīti, ka skolēni mācās divās maiņās – reizēm tie var pagulēt ilgāk, bet reizēm ieplānot atpūtu pēcpusdienā. Pašgatavots un veselīgs burgers vakariņās? Kāpēc gan ne! Bijām patīkami pārsteigti par ēdienu piedāvājumu katrā no ēdienreizēm.

Kopumā šo pieredzi atzīstam kā ļoti noderīgu un nepieciešamu, jo tikai kopā varam mācīties un apgūt ko jaunu, iegūt jaunus draugus no dažādām pasaules vietām, paplašināt savu redzesloku un atsvaidzināt gan iegūtās zināšanas, gan angļu valodas prasmes.

Paldies mūsu skolotājām par iespēju piedalīties projektā!

Informāciju sagatavoja Jumpravas pamatskolas Horvātijas mobilitātes dalībnieki