Vienas ģimenes trīs paaudžu mākslinieku darbi
Svētku laikā Suntažos bija iespēja aplūkot divas izstādes: Suntažu Vissvētākās trīsvienības Romas katoļu baznīcā “Studija+” (vadītāja Gunta Būmeistare) skaisto dabas ainavu, ziedu gleznu izstādi, savukārt Suntažu Kultūras namā - Andra Lindes, Ingūnas Lindes un Arvila Lindes gleznu un grafikas darbu izstādi. Andris Linde atklāj, ka šādā mākslinieku sastāvā izstāde vēl nekad nav notikusi, tāpēc viņam par to īpašs prieks. Izstādē apskatāmi vienas ģimenes trīs paaudžu mākslinieku darbi. “Man prieks redzēt manus, meitas Ingūnas un mazdēla Arvila darbus vienkopus. Protams, viņi mani pārspēj tālu... Ingūna – ar savu pieeju, emocionalitāti. Mēs viens no otra visu laiku esam mācījušies. Bet Arvils…viņš savās izpausmēs, domāšanā ir aizgājis tālu prom,” savu pēcteču mākslinieciskos ceļus raksturo A.Linde. Izstāde Suntažu Kultūras namā ir apskatāma līdz 18. jūnijam.
Suntažu vārds dokumentos 1223. gadā
Suntažu Kultūras namā notika koncerts, kurā uzstājās dziedošie, muzicējošie, rakstošie suntažnieki - jauktais koris “Suntaži” (diriģents Andis Klučnieks, kormeistare Sandra Trasūne), vokālais ansamblis “Svīre” (vadītāja Inita Andževa), folkloras kopa “Saule” (vadītāja Līga Broduža), Ogres Mūzikas un mākslas skolas Suntažu nodaļas audzēkņi Anda Armanda Juškāne, Martins Krūze, Sofija Anna Gisiča, kā arī suntažnieks - obojists Toms Ābele un Suntažu dzejnieces Skaidrīte Logina, Ilona Bākule un Gunta Babra.
Koncerta vadītāja Agnese Giptere atklāja, ka Suntažu vārds dokumentos pirmo reizi minēts 1223. gadā, kad Mazās Juglas krastā tika uzcelta bīskapa Alberta pils, taču paša vārda “Suntaži” izcelsme joprojām ir neskaidra un leģendām apvīta. Laiku lokos Suntažu teritorija bijusi gan vācu, gan zviedru, gan cariskās Krievijas pakļautībā. Pagasta teritorija piedzīvojusi dažādas reformas, pārmaiņas, 1.pasaules karš nesis nopietnus postījumus un zaudējumus. Taču starpkaru periodā uzplaukumu piedzīvoja gan lauksaimniecība, gan kultūras dzīve: darbojās biedrības, attīstījās tirdzniecība, tika būvēta dzelzceļa līnija Rīga - Ērgļi un norisinājās aktīva sabiedriskā dzīve. Tādējādi pirms 90 gadiem, 1932. gadā, Suntažu miests - nometne ieguva ciema, bieži apdzīvotas vietas tiesības un nosaukumu. “Arī šo 90 gadu laikā Suntažu pagasta teritorija piedzīvojusi dažādas novadu un rajonu reformas, padomju varas iekārtas izveidi un sabrukšanu, Latvijas Neatkarības atjaunošanu, taču par spīti piedzīvotajām grūtībām, mēs šodien esam šeit, savos Suntažos, lai pastāvētu un paliktu!” sacīja A.Giptere.
Koncertā estrādē deju svētki
Svētki turpinājās Suntažu estrādē, kur patīkamo atmosfēru nespēja sabojāt tumšie lietus mākoņi, kas brīžam atnesa pa kādai lietus lāsei, tomēr uzspīdēja arī saule un uzpūta vējš, reibinot ar patīkamajām ceriņu, ābeļu, pieneņu un citu ziedu smaržām. Koncerta apmeklētāji varēja piedzīvot īstus deju svētkus, jo uzstājās bagātīgs visu paaudžu deju kolektīvu pulks ne tikai no Ogres novada (Suntaži, Ķeipene, Lēdmane, Madliena), bet arī tālākiem novadiem (Ropažu, Siguldas, Rīgas) . Uzstājās enerģiskā rokgrupa “B Optimist”, kuri radās Suntažos.
Koncerta noslēgumā Suntažu Kultūras nama vadītāja Dzidra Sproģe pateicās visiem, kuri piedalījās svētkos, kuri atbalstīja svētku dalībniekus un organizatorus, kuri apmeklēja svētkus.
Saules mūžu Suntažiem
Suntažu pagasta pārvaldes vadītājs Valdis Ancāns atklāj, ka nākamgad Suntažos atzīmējams vēl kāds, daudz nopietnāks gada skaitlis – 800 Suntažiem kā vietai, bet tikai pirms 90 gadiem Suntažiem tika piešķirts ciema nosaukums. “Jā, daudz kas ir mainījies pa šiem gadiem… visos laikos šeit bijusi kāda vara, bet vietējā vara, kas varēja pieņemt ar Suntažu pagasta dzīvi saistītus lēmumus uz vietas, bija no 90. gadiem. Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā un reformas 2021. gadā uz vietas varam lemt aizvien mazāk. Es ceru, ka kaut kāda vietējā vara nākotnē Suntažos saglabāsies… Bet, neskatoties uz to, svētkos Suntažiem un suntažniekiem vēlu saules mūžu. Suntaži atrodas ideālā vietā – Latvijai tieši pa vidu! Šī ir lieliskākā vieta dzīvošanai - viss ir tuvu, infrastruktūra attīstās… man par to prieks,” svētkos pārdomās dalās V.Ancāns.
Fotogalerija šeit:
