Četru gadsimtu garš ceļojums skolu vēsturē
Andris Linde atklāj, ka intensīvs darbs pie materiālu vākšanas, atlases uzsākts 2016. gadā. Pirmā grāmata “Suntažu skolu vēstures mozaīka 1687. – 1989.” iznākusi 2017. gadā (376 lpp., 1112 attēli). Šai grāmatai finansējums iegūts no pašvaldības. Tajā lasītājiem ļauts uzsākt turpat četru gadsimtu garo ceļojumu skolu vēsturē Suntažos, kas aizsākas 17. gadsimta beigām, kad zviedru valdība 1687. gadā pavēlēja dot katrai draudzei ķestera zemi un celt izglītības iestādi, un noslēdzas ceturtajā grāmatā ar 2020. gada Suntažu vidusskolas jauniešu izlaidumu.
2019. gadā izdota grāmatas otrā daļa, kas veltīta izglītības dzīvei Suntažos no 1989. – 2004. gadam (664. lpp., 2082 att., finansējums no pirmās grāmatas realizācijas un pagasta pārvaldes), tad 2020. gadā grāmatas trešā daļa, kurā apkopoti materiāli no 2004. gada līdz 2012. gadam (528. lpp., 2703 att., pagasta pārvaldes finansējums), un šogad, maija beigās, izdota ceturtā grāmata “Suntažu skolu vēstures mozaīka 2012. – 2020.” (736 lpp., 3054 att., pagasta pārvaldes finansējums).
Grāmatas autori vākuši un apkopojuši Suntažu skolas absolventu, darbinieku atmiņu stāstījumus, atspoguļojot konkrētā perioda vēsturiskos faktus un emocijas.
Lielākais darbs – negatīvu atlasīšana, retušēšana
“Suntažos notiekošo es sāku piefiksēt pagājušā gadsimta 60. gadu sākumā, man ir milzīgs fotogrāfiju arhīvs. Vislielāko darbu grāmatu izveidošanā prasīja negatīvu atlasīšana, skenēšana un retušēšana,” atklāj A.Linde un atzīst, ka, turot rokās ceturto grāmatu, ir ārkārtīgi liela gandarījuma sajūta par paveikto darbu.
Arī grāmatu vāku noformējuma izvēle nav nejauša – A.Linde norāda, ka uz tiem redzamās fotogrāfijas atspoguļo izvēlēto gadu nogriezni – uz pirmās Suntažu skolēni pagājušā gadsimta sākumā, uz otrās – meitene tautas tērpā ar zvaniņu rokās valsts atmodas laikā, uz trešās – 2008. gada septembrī uzņemta fotogrāfija ar visiem Suntažu vidusskolas skolēniem, uz pēdējās – meitene, kura pievērsusies savai mobilajai ierīcei.
Grāmatas rediģējusi Suntažu bibliotēkas vadītāja Agnese Giptere, kura arī ir Suntažu vidusskolas absolvente. Atbalstu sniedzis Suntažu vidusskolas direktors Mārtiņš Leja. Pirmā grāmata iespiesta Ogres tipogrāfijā, pēdējās trīs – Jelgavas tipogrāfijā 400 eksemplāros.
Rakstu krājumus iespējams apskatīt un arī iegādāties Suntažu vidusskolas un Suntažu pagasta bibliotēkā.
Grāmatas līdzautors – neatņemama Suntažu vēstures daļa
Pats kultūrvēsturiskā krājuma “Suntažu skolu vēstures mozaīka” līdzautors, suntažnieks Andris Linde ar savu dzīvi, paveikto darbu ir atstājis un turpina atstāt nozīmīgu, neizdzēšamu nospiedumu Suntažu pagasta vēsturē, viņš ir neatņemama Suntažu vēstures daļa. Par paveikto mūža darbu A.Lindem 2020. gada novembrī tika piešķirts Valsts apbalvojums par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā, ieceļot viņu par Atzinības krusta kavalieri.
Skolēnu hronikās visbiežāk minētas Andra Lindes vārds
Andris Linde, pabeidzis Kastrānes pamatskolu dzimtajā Ķeipenes pagastā, 1957. gadā uzsāka mācības Suntažu vidusskolā un 1960. gadā satika vienus no savas dzīves nozīmīgākajiem Skolotājiem - Vilmu (kultūras dzīves organizatore) un Ansi Millerus (skolas direktors), kuri viņu aktīvi iesaistījuši skolas dzīvē, pievēršot un ieinteresējot mākslas pasaulē, mācot darba kultūru. Nu jau Andris Linde turpat 60 gadus ir strādājis un turpina strādāt ar jauniešiem Suntažu vidusskolā, kur sākotnēji pasniedza zīmēšanu, rasēšanu, noformēšanu, vēlāk vizuālo mākslu, datorzinības, mākslas vēsturi un kultūras vēsturi, šobrīd vidusskolēniem sniedz digitālā dizaina zinības. Muzeja vadītāja Aina Linde atklāj, ka, atlasot materiālus grāmatai “Suntažu skolu vēstures mozaīka”, skolēnu hronikās visbiežāk piesauktais ir tieši skolotāja Andra Lindes vārds, kura devumu, sniegtās zināšanas un darba tikumu vērtējuši kā ļoti nozīmīgu un iedvesmojošu viņu dzīvē.
Paralēli darbam skolā kopš 1961. gada un līdz pat šai dienai Andris turpina iemūžināt visus Suntažu notikumus foto un video materiālos, tādējādi veidojot pagasta vēsturi un dodot nozīmīgu ieguldījumu Suntažu pagasta attīstībā un vēstures saglabāšanā. A.Linde atklāj, ka vēl pirms pāris gadiem gada laikā viņš uzņēmis vismaz 10 000 fotogrāfiju par notikumiem pagastā un 10 000 fotogrāfiju notikumos skolā, pēc tam tās visas rūpīgi arhivējot, šobrīd ap 3000 – 5000 fotogrāfiju kopā gadā. Andra gādībā nolūkā arhivēt nonāk arī citu uzņemtas fotogrāfijas.
Darbības lauks arī ārpus Suntažiem
A.Lindes darbs nav bijis saistīts tikai ar Suntažiem. A.Linde ir strādājis Lietišķās mākslas vidusskolā par zīmēšanas un gleznošanas skolotāju, arī Mākslas akadēmijā par rasēšanas pasniedzēju, vismaz 15 gadus vasarās darbojies skolēnu radošajā nometnē “Varavīksne” Cēsīs, pasniedzis skolotājiem dažādus kursus visā Latvijā, vadījis Ogres rajona skolotāju metodisko apvienību, organizējis neskaitāmas skolēnu un skolotāju izstādes, ekskursijas, Mākslas dienas pasākumus Suntažos un Ogres rajonā, piedalījies un pats organizējis dažādas ar fotogrāfiju saistītas aktivitātes.
Veidojis patīkamu, krāsainu skolas vidi
Andris vēl aizvien Suntažos strādā par vizuālo noformētāju un mākslinieku, viņa lolotas un radītas visas Suntažu pasākumu afišas, bērniem, kolektīviem, pasākumu dalībniekiem skolā un kultūras namā pasniegtas pateicības, atzinības raksti, apsveikumi un diplomi, ikviens no tiem radīti pēc augstākajiem mākslinieciskajiem un estētiskajiem kritērijiem, katrs ir Andra oriģināli. Andris visus šos gadus domājis par to, kā noformēt skolas telpas, veidojot gaumīgu, patīkamu, krāsainu skolas vidi, un šajā darbā iesaistījis un izglītojis arī pašus skolēnus. Andris bija tas, kurš ierosināja skolēniem veidot savu skolas avīzi, ierosināja izstrādāt pagasta ģerboni. 1994. gada martā Suntažos sāka iznākt izdevums “Suntažnieks”, Andris no tā piektā numura ir piedalījies avīzes veidošanā, bet no avīzes 150. numura (līdz tam avīzes redaktore to maketēt un iespiest devusies uz Ogres tipogrāfiju) avīzi maketē un noformē ar savām fotogrāfijām. 2020.gada decembrī pēc A.Lindes un akmeņkaļa Mikus Neško meta Suntažu luterāņu kapos iepretī otrajiem vārtiem jau pirms 84 gadiem paredzētājā vietā uzstādīts piemineklis Suntažu draudzes dēliem, kas krituši un pazuduši bez vēsts 1. pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās. Pieminekļa centrā stilizēta saule, tai šķērsām zobens ar smaili uz augšu, apakšā uzraksts: Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušo un bezvēsts pazudušo Suntažu draudzes dēlu piemiņai.
Iesaistījies vairāku izdevumu tapšanā
A.Linde ir maketējis arī brāļa sievas, profesores un filoloģes Dzintras Paegles skrupolozo vēstures faktu izpētes materiālu izdevumu “Suntaži un suntalnieki vēstures ceļos” (iznāca 2020. gadā), kurā atspoguļoti nozīmīgi notikumi Suntažu dzīvē – piemēram, dzelzceļa celtniecība un nojaukšana, materiāli par Suntažu baznīcu mācītājiem, par māju nosaukumiem, iedzīvotāju uzvārdiem, cilvēkiem, kuri ieguvuši titulu “Pagasta lepnums” un citi. Tāpat A.Linde piedalījies Suntažu pagasta izdevuma “Suntažnieks” kādreizējās redaktores Benitas Trasūnes savākto materiālu krājuma “Svešumā dzītajiem” (iznāca 2010. gadā) sagatavošanā. Tajā apkopotas nozīmīgas 20 suntažnieku liecības atmiņās un fotogrāfijās par piedzīvoto izsūtījumā. Izdevums kā vērtīgs materiāls guvis atzinību no Latvijas Okupācijas muzeja speciālistiem.
Viens no A.Lindes hobijiem ir gleznošana. Pēc vēsturisku fotogrāfiju parauga māksliniekam tapusi gleznu sērija par Suntažu ēkām un vietām (Suntažu pils, centra mājas, dzirnavas, stacija un citas), 2019. gada aprīlī Suntažos notika šo darbu izstāde, tagad vairākas šīs sērijas gleznas novietotas goda vietā pagasta iestādēs – kultūras namā, skolā, pagasta pārvaldē.
Misija – veidot vidi Suntažos
Kolēģi, ar kuriem Andris kopā strādājis, raksturo viņu kā atsaucīgu, precīzu, radošu, ar apbrīnojamu darba degsmi un spējām, ar lielisku humora izjūtu, cilvēkmīlestību, vienmēr pozitīvu skatu uz dzīvi un pasauli, suntažnieki nebaidās saukt par Suntažu dārgumu, ideju banku un Suntažu lepnumu, jo reti kurā pagastā Latvijā dzīvo tik patriotiski, darbīgi entuziasti, kuri savu dzīvi un savu darbu ir veltījuši savai dzīves vietai, saviem cilvēkiem, kā Andris Linde. Viņa talantu, māksliniecisko pasaules izjūtu pārmantojuši viņa pēcnācēji – meita Ingūna Linde un mazdēls Arvils Linde, un tieši ģimene, tuvie cilvēki, kā atzīst Andris Linde, ir viņa lielākā vērtība. Tam seko darbs, kam viņš pievēršas ar lielāko atdevi. “Veidot vidi Suntažos – to es vienmēr esmu uzskatījis par savu misiju, un man prieks, ka mans hobijs sakrīt ar to, kas man jādara,” atzīst mākslinieks.