Otrdiena, 26 Jūlijs 2022 15:03

Viena glezna un divas personības

 Viens no 19 oriģināldarbiem pieder Ogres Vēstures un mākslas muzejam – glezna "Rīga. Citadele", kas saistīta ar divām personībām – Latvijas un Ogres vēsturē nozīmīgiem arhitektiem. Viens no 19 oriģināldarbiem pieder Ogres Vēstures un mākslas muzejam – glezna "Rīga. Citadele", kas saistīta ar divām personībām – Latvijas un Ogres vēsturē nozīmīgiem arhitektiem.

Vēl tikai līdz 31. jūlijam apskatāma Vilhelma Purvīša 150 gadu jubilejai veltītā izstāde "Gadalaiki". Viens no 19 oriģināldarbiem pieder Ogres Vēstures un mākslas muzejam – glezna "Rīga. Citadele", kas saistīta ar divām personībām – Latvijas un Ogres vēsturē nozīmīgiem arhitektiem.

Gleznā redzams agrs pavasaris, un tā tapusi 20. gs. sākumā, bet ne vēlāk par 1906. gadu, kad V. Purvītis pārcēlās uz Rēveli (tagad Tallinu).
Gleznā attēlota Rīgas citadele – cietokšņa garnizona ēkas blakus Vecrīgai, kas saglabājušās līdz mūsdienām. Pilsētas ainavas priekšplānā redzami cilvēki – sieviete ar bērnu, vīrs cara armijas cilvēks mundierī.

 

Aiz citadeles ēkām redzamie torņi ir Rīgas Svētā Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca, kur šobrīd atrodas „Ave Sol” koncertzāle. Šī baznīca ir vecākā saglabājusies pareizticīgo baznīca Rīgā, celta 1781.–1785. gadā citadeles cietoksnī kā Krievijas impērijas garnizona baznīca.

 

1986. gadā Vilhelma Purvīša gleznu muzejam pārdeva Tatjana Upmane. Pēc viņas stāstītā, šo gleznu V. Purvītis uzdāvinājis viņas vectēvam Maksam Šervinskim un kopš 1909. gada tā bijusi viņu ģimenes īpašums.

 

M. Šervinskis bija ievērojams arhitekts, viens no jūgenstila aizsācējiem Rīgā, kā arī bija ilggadējs Rīgas Amatnieku biedrības Amatniecības skolas direktors.
Viens no vēsturiski nozīmīgiem faktiem ir tāds, ka 1900. gadā M. Šervinskis uzvarēja Rīgas 700 gadu jubilejas izstādes arhitektoniskā risinājuma konkursā.
Šai izstādei bija liela nozīme gan arhitektoniskā, gan rūpnieciskā ziņā – tā nospēlēja konstruktīvu lomu Rīgas pilsētas kopējā attīstībā – kad cara valdības finanšu ministrs apmeklēja izstādi, viņš saprata, ka šai pilsētai naudu nav ko žēlot – šeit to nekaisa vējā.

 

Runājot par konkrēto V. Purvīša gleznu, celtnēm un arhitektūru, minams arī ievērojamā arhitekta dēls Vladimirs Šervinskis, kuram savulaik bijusi ļoti liela loma Ogres apbūvē un kādreizējā pilsētas tēla veidošanā. 20. gs. 20.–30. gados viņš Ogrē projektējis daudzas dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, tai skaitā Ogres kūrmāju.


V. Šervinskis bijis arī Latvijas Pareizticīgās baznīcas Sinodes arhitekts, vairāk nekā 15 gadus vadot visus baznīcu projektēšanas un būvniecības darbus. Pēc viņa projektiem tika uzcelti vairāk nekā 25 pareizticīgo dievnami visā valstī.

 

 

Informāciju sagatavoja Inga Zvirbule, Ogres Vēstures un mākslas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste

Pieslēgties, lai pievietotu komentārus