Tātad, kāpēc Lāčplēsis? Latvijas Nacionālajā bibliotēkā sasauktajā preses konferencē kopā ar radošo komandu izklāstīja ieceres autors Egils Helmanis. Tā bijusi viņa ideja. Mēs nojaucam okupācijas pieminekļus, bet kaut kas ir jāliek vietā. Latvisks saturs. Un Lāčplēsis ir tas tēls, kas vienmēr ir kalpojis par iedvesmas avotu īstajiem tautas varoņiem. Un, ja eposa norises vieta ir Lielvārdes pils, te arī vieta iestudējumam. Pašvaldība līdzfinansē šo kultūras notikumu.
Kāds būs Lāčplēsis?
Protams, citāds. Tā pati komponista Zigmara Liepiņa mūzika, un tie paši dzejnieces Māras Zālītes teksti, kas 1988. gadā bija brīvības vēstneši, izpelnoties publikas stāvovācijas desmitiem minūšu garumā. Citi solisti, citi aktieri. Laimdota būs aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Lāčplēsis – dziedātājs Atis Zviedris. Kangars – Marts Kristians Kalniņš. Viņu varoņu attiecību drāmas trīsstūris tiks izmantots režisores Rēzijas Kalniņas traktējumā, taču krietni lielāku intrigu raisa viņas ieskicētā ūdens tēma. Jā, Staburags ir zem ūdens, bet kā un vai tiks parādīta sendienu pasaule pirms plūdiem, vai nākotne – pēc plūdiem. Un kā šī ūdens līnija saplūdīs ar eposa cīņas motīvu.
Pirmais mēģinājums vēl nav noticis – pagaidām tās ir tikai skices galvās, skices uz papīra. Tērpi, ko veido māksliniece Dana Dombrovska, ir ļoti skaisti – apmetņi, jostas, spēka zīmes. Arī scenogrāfes Kristīnes Kutepovas skices, kas tiks izmantotas, lai ar videoprojekciju un citu tehnoloģiju palīdzību uzburtu vidi, laikmetu, noskaņu.
Rokoperas «Lāčplēsis» iestudējums netiek atjaunots vai atkārtots pirmo reizi. Vidēji reizi piecos gados tas notiek, un, pēc Māras Zālītes aplēsēm, ko gan apstrīdēja Zigmars Liepiņš, – nu jau būs kāds devītais. Komanda, viņuprāt, ir spēcīga. Radošais sastāvs, mūziķi, piesaistīti profesionāli vokālie ansambļi un Ogres novada amatiermākslas kolektīvi. Sajūtai vajadzētu būt kā Vudstokā.
Protams, iestudējuma izdošanās ir atkarīga arī no daudziem papildu apstākļiem – no publikas noskaņojuma un gaidām, no laikapstākļiem – lietū pat visakadēmiskākajiem mākslas mīļiem ir grūti baudīt mākslu. Arī tehnikas pielietojums brīvdabā allaž ir nepieciešams, bet vienlaikus riskants pasākums. Protams, arī māksliniekiem šīs ir ļoti atbildīgas lomas, gluži kā avansā iedots Triju Zvaigžņu ordenis. Ilze Ķuzule-Skrastiņa ir izcila aktrise, un viņas izaicinājums būs vokāls. Lāčplēša lomas atveidotājs Atis Zviedris spēj paņemt augsto do, un tas bija viens no Zigmara Liepiņa apsvērumiem, kāpēc šis dziedātājs izvēlēts. Taču viņam būs jātiek galā ar aktiermeistarību. Taču dziedātājā ir varoņa nervs – viņš dzird savu tēvzemi un, abstrahējoties no mākslas, ja būs nepieciešams, arī ņems ieroci rokās, lai to aizstāvētu.
Šobrīd atliek tikai turēt īkšķus, lai māksliniekiem viss izdodas, dabas spēki un tehnikas dievi neiebilst un visi kopā mēs sagaidām izcilu mākslas notikumu, ko vēl ilgi atcerēties un pieminēt. Līdzīgi kā rokoperas pirmiestudējumu 1988. gadā. Biļetes jau pieejamas tirdzniecībā.