Projekta pieteikuma aizstāvēšanā Ogri pārstāvēs:
-Ogres Mūzikas un mākslas skolas direktors, Ogres novada domes deputāts Atvars Lakstīgala;
mūziķis, uzņēmējs Vairis Nartišs;
-Ogres novada Kultūras centra direktore Elīna Aupe;
-Ogres novada Tūrisma centra vadītāja Elīna Baltiņa;
-Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš;
-Ogres novada domes deputāts Artūrs Mangulis;
-Ogres novada pašvaldības Infrastruktūras veicināšanas nodaļas vadītāja Aija Romanovska;
-Ogres novada domes deputāts Jānis Iklāvs;
-projekta tulks Loreta Reble.
Ogre Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 titulam sevi pieteikusi ar saukli #Spark the change (latv – Pārmaiņu dzirksts). Sauklis akcentē pilsētas nemitīgās pārmaiņas un attīstību, vides draudzīgumu, jaunām ģimenēm piemērotu vidi, arvien plašāku kultūras un sporta pasākumu piedāvājumu, pilsētvides un infrastruktūras attīstību, muzikālā teātra radīšanu Ogrē, kā arī citas pārmaiņas, uz kurām pilsēta tiecas jau daudzu gadu garumā.
Viena no pirmajām iniciatīvām Ogres pilsētas virzībā uz titulu “Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2027”, iesaistot šajā procesā jaunā Ogres novada teritorijas, tai skaitā Ikšķili, Ķegumu un Lielvārdi, ir projekts #IegriežamOgri, kā ietvaros vietējie iedzīvotāju aicināti iesaistīties dažādās kopīgās aktivitātēs, rosinot un atbalstot jaunas iniciatīvas un sekmējot radošuma izpausmes savā dzīves vietā.
Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 titulam pretendē Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre un Valmiera. Kā informē Kultūras ministrija, priekšatlases prezentācijas attālinātā formā notiek no 5. līdz 7. jūlijam.
Pašvaldību pieteikumus vērtē starptautiska ekspertu komisija 11 locekļu sastāvā. To pārstāv Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Reģionu komitejas atlasīti eksperti, kā arī divi nacionālie eksperti, kurus izvirzījusi Nacionālā kultūras padome un Kultūras ministrija.
Pilsētas, kas izvirzītas Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 statusa nākamajai atlases kārtai, tiks noskaidrotas ceturtdien, 8. jūlijā, plkst. 15.00. Priekšatlases rezultātu paziņošana notiks tiešsaistē, tai būs iespēja sekot līdzi Kultūras ministrijas tīmekļvietnē www.km.gov.lv un Facebook kontā. Pašvaldību pieteikumus vērtēs šādās kritēriju kopās: ieguldījums ilgtermiņa stratēģijā, Eiropas dimensija, kultūras un mākslas saturs, izpildes spēja, sabiedrības iesaiste un pārvaldība.
Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir ik gadu kopš 1985. gada. To ikgadēji piešķir ne vairāk kā vienai pilsētai katrā no divām ES dalībvalstīm, ņemot vērā īpašā kalendārā noteikto. Šis kalendārs paredz, ka 2027. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir divām dalībvalstīm – Latvijai un Portugālei. Katra no minētajām divām valstīm izrauga vienu pilsētu, kurai piešķir Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, pamatojoties uz starptautiskas un neatkarīgas žūrijas atlases ziņojumā izklāstītajiem ieteikumiem, un ne vēlāk kā 4 gadus pirms Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma gada par piešķiršanu paziņo Eiropas Parlamentam, Eiropas Savienības Padomei, Eiropas Komisijai un Eiropas Reģionu komitejai.
Abas jaunizvēlētās Eiropas kultūras galvaspilsētas pēc žūrijas vērtējuma pretendēs arī uz Melinas Merkuri vārdā nosaukto naudas balvu 1,5 miljonu eiro apmērā.
Jau ziņots, ka 2008. gadā pieteikumus Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 atlasei iesniedza Rīga, Cēsis, Jūrmala un Liepāja. Otrajai atlases kārtai tika virzītas Rīga, Liepāja un Cēsis. 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas gods tika piešķirts divām pilsētām - Latvijas galvaspilsētai Rīgai un Ūmeo pilsētai Zviedrijā. Šoreiz kāda no 9 Latvijas pilsētām Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu Latvijai iegūs jau otro reizi.
