Jau vēstīts, ka Ogres novada pašvaldība sadarbojas ar Latvijas augstskolām un piesaista studentus un mācībspēkus pilsētas un novada attīstības procesos.
RTU Arhitektūras projektēšanas katedras vadītājs, profesors Uģis Bratuškins ir sagatavojis uzdevumu bakalaura programmas studentiem bakalaura darbu izstrādei. Uzdevuma konteksts saistīts ar aktualitātēm Ogres pilsētas attīstībā, ietverot publiskās ārtelpas jomu, publisko teritoriju pieejamību jauna veida rekreācijas iespējām un vides labiekārtošanu; studiju uzdevumā topošajiem arhitektiem ir jārisina arī ēku konceptuālais raksturs atbilstoši Ogres pilsētas specifikai.
Bakalaura projekta izstrādes mērķis – apgūt pilsētvides izpētes metodes, komandā veicot pilsētvides izpēti un analīzi; izprast pilsētvides kvalitātes veidojošos aspektus un ietvert tos vides priekšlikumu izstrādē; attīstīt prasmes sasaistīt teorētisko izpēti ar praktisko projektēšanu, izstrādājot teorētiskā izpētē argumentētus praktiskos risinājumus.
Ogre par bakalaura projekta izstrādes vietu nav izraudzīta nejauši, tāpat arī Ogres Centrālā bibliotēka par pirmā semināra norises vietu. “Prieks būt Ogrē un Ogres Centrālajā bibliotēkā – šī ēka ir veidota, pamatojoties uz RTU Arhitektūras fakultātes studenta Rūda Rubeņa diplomdarbu, un būvēta pēc RTU Arhitektūras fakultātes absolventa R. Rubeņa un Valda Onkeļa projekta, radot jaunus, mūsdienīgus vaibstus Ogres pilsētvidē. Ogre nemitīgi attīstās, te ir jūtama pašvaldības ieinteresētība iedzīvotāju dzīves vides kvalitātes uzlabošanā,” seminārā uzsvēra U. Bratuškins.
Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš, tiekoties ar studentiem un viņu mācībspēkiem, pateicās par to, ka topošie arhitekti veiks bakalaura projekta izstrādi tieši saistībā ar Ogri, un uzsvēra, ka Ogre nemitīgi attīstās, turklāt ne tikai kādā vienā nelielā daļā, bet visā teritorijā abpus dzelzceļam. Ogre administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātā ir ieguvusi valstspilsētas statusu un vienlaikus ir novada administratīvais centrs. “Pilsēta un novads ir vienots veselums, plānojot pilsētas attīstību, ir jāņem vērā visa novada vajadzības. Līdz šim Ogres attīstības iespējas bija ļoti ierobežotas – pilsēta bija iespiesta šaurā teritorijā, tagad, kad ATR rezultātā arī Ikšķiles novads ir iekļāvies Ogres novada sastāvā, radušās jaunas attīstības iespējas,” norādīja G. Sīviņš.
Lai studentiem būtu skaidrāka izpratne par situāciju novada centra pilsētvidē, dodoties tās izpētē un izstrādājot praktiskus attīstības priekšlikumus, domes priekšsēdētāja vietnieks akcentēja šobrīd aktuālās problēmas, piemēram, automašīnu novietošanu pie padomju laikā būvētajām daudzdzīvokļu mājām (kā zināms, tolaik vieglās automašīnas piederēja tikai dažiem mājas iedzīvotājiem un pirms vairākiem gadu desmitiem ierīkotie stāvlaukumi jau sen neatbilst mūsdienu vajadzībām), iekšpagalmu stāvokli daudzstāvu dzīvojamo māju apbūves teritorijā, pašvaldības dzīvojamā fonda deficītu, ražošanas attīstības un jaunu darba vietu radīšanas iespējas. G. Sīviņš uzsvēra, ka Ogrē un Ogres novadā kopumā ir jārada tādi apstākļi, lai aizvien vairāk cilvēku to izraudzītos par savu dzīvesvietu.
Domes izpilddirektora vietniece Dana Bārbale, uzrunājot studentus, uzsvēra, ka pašvaldība strādā iedzīvotāju labā – tieši tas ir galvenais motīvs, plānojot pilsētas un novada attīstību, aktualizējot teritorijas izmantošanas mērķus, esošās infrastruktūras pilnveidošanu un jaunu infrastruktūras objektu būvniecību. “Infrastruktūrai ir jābūt tādai, kas pievelk. Lielisks piemērs ir Ogres Centrālā bibliotēkā – tā pievelk jauniešus, un tas ir īpaši svarīgi, jo pašvaldība cenšas radīt jauniešiem piemērotus apstākļus pilsētā,” norādīja D. Bārbale.
Izpilddirektora vietniece studentus informēja arī par sociālās uzņēmējdarbības attīstību Ogrē – Ogres novada pašvaldība ir viena no vadošajām pašvaldībām sociālās uzņēmējdarbības attīstības jomā, aktīvi sadarbojas ar Sociālo uzņēmēju asociāciju, apgūst citu pieredzi un dalās savējā, lai iedrošinātu pašvaldības sekot labajiem piemēriem darba vietu radīšanā un vides pieejamības nodrošināšanā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, veicinot viņu integrāciju sabiedrībā.
Gatavojoties bakalaura projekta izstrādei, semināra laikā topošie arhitekti ieguva vērtīgu informāciju par Ogres kā apdzīvotas vietas attīstību – no nelielas vasarnīcu kolonijas līdz miestam, no miesta līdz pilsētas statusam 1928. gadā; periodā līdz Otrajam pasaules karam un pēc tā; izmaiņām pilsētvidē līdz ar trikotāžas kombināta un daudzdzīvokļu namu izbūvi, pilsētas teritorijas plānojumiem un izmaiņām gan padomju varas gados, gan pēc 1991. gada, kad Latvija atguva neatkarību, līdz mūsdienām.
Tāpat noderīga bija prezentācija par jaunajiem objektiem, kas izbūvēti pēdējo gadu laikā, ienesot jaunas vēsmas Ogres pilsētvidē.
Saņēmuši vērtīgu informāciju, semināra turpinājumā studenti devās pilsētas izpētē, lai, kā norādīts bakalaura projekta izpildes uzdevumā, varētu izstrādāt teorētiskā izpētē argumentētus praktiskos risinājumus Ogres pilsētā.
