Viņš norādīja, ka pēdējos 20 gados mērķtiecīgi īstenotā neatliekamās palīdzības slimnīcu skaita samazināšana nonākot esošajā krīzes situācijā atklāj cik aplami bija šādi lēmumi, kas būtu pašlaik jālabo.

"Būtībā veselības aprūpes sistēma ir nonākusi pie sasistas siles. Ja kādreiz neatliekamo palīdzību sniedza Rīgas 1.slimnīca, Siguldas un Bauskas slimnīca, tad tagad šīs slimnīcas savu darbību ir pārprofilējušas un nevar palīdzēt Pierīgas iedzīvotājiem. Labi, ka mums vēl izdevās saglabāt savu slimnīcu. Pašlaik Ogres slimnīcā palīdzību saņem aptuveni 40% pacientu, kas ir no citiem novadiem," sacīja Širovs.

Valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka Ogres slimnīca visu laiku strādā ar 98-99% noslodzi, tādēļ viņa ieskatā ārkārtas situācija slimnīcā ir teju visu laiku. "Turklāt pandēmijas laikā mediķu spēki ir izsīkuši, nav bijis laika atpūsties, jo visu laiku ir nepietiekami cilvēkresursi. Ja iepriekš vasarā pacientu bija mazāk, tad šogad tāds atelpas brīdis nav iestājies ne brīdi," sacīja Širovs.

Viņš aktualizēja jautājumu par rezidentūras vietu nepietiekamu finansēšanu no valsts budžeta, kā rezultātā jaunie mediķi pēc sešiem studiju gadiem aizbrauc uz Zviedriju, Vāciju, tādējādi valsts zaudē jaunus speciālistus, kuri pašiem būtu tik ļoti nepieciešami.

Širovs prognozēja, ka gaidāma ļoti smaga ziema. Viņam ir bažas par saviem mediķiem, cik viņi spēs strādāt, jo pašlaik pieci kolēģi, kuri bija vakcinējušies pret Covid-19, ir saslimuši un nav darba spējīgi.

Kā vēstīts, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) šodien Veselības ministriju lūgs izsludināt ārkārtas situāciju Latvijas veselības nozarē, jo nakts laikā situācija Covid-19 dēļ krasi pasliktinājusies, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja NMPD vadītāja Liene Cipule.

Cipule skaidroja, ka šāds lūgums tiks izteikts jau trešo reizi, jo aizvadītajā diennaktī situācija bija ļoti sarežģīta, jo nakts laikā bija izveidojušās rindas pie slimnīcām, lai uz tām nogādātu pacientus.

"Aizvadītajā diennaktī mēs saskārāmies ar vietu trūkumu slimnīcās, kas īpaši izteikts bija Rīgas reģiona slimnīcās, proti, gan Ogres, Tukuma un Jūrmalas slimnīcās vairs nebija vietas, lai tajās varētu ievietot atvestos Covid-19 pacientus. Tas nozīmē, ka mums ir jāmeklē uz kādām slimnīcām vest pacientus, un tajā brīdī pie tām veidojās rindas, tādējādi radot situāciju, ka brigādes ir jau aizņemtas un mēs nevaram tās nosūtīt uz citiem izsaukumiem," skaidroja Cipule.

Vietas slimnīcās tiek pārprofilētas konkrētajā dienā, piemēram, dienu iepriekš ar papildu gultas vietām Covid-19 pacientiem tika atvērtas Tukuma un Balvu slimnīcas, bet tās divu dienu laikā jau ir aizpildītas.

"Mēs redzam, ka pārslogotas ir slimnīcas, laboratorijas un ģimenes ārstu prakses, kas liek domāt, ka Covid-19 izplatības krīze netiek veiksmīgi vadīta," uzskata dienesta vadītāja.

Viņasprāt, tagad neesot jautājums, vai, bet drīzāk, kad tiks ieviesti ierobežojumi, jo tas ir valsts drošības jautājums, kam par iemeslu kalpo pašreizējā situācija, kad cilvēkiem vairs nevarēsim garantēt Satversmē noteiktās tiesības uz veselības aprūpi.

Jau ziņots, ka par stingrākiem Covid-19 izplatības mazināšanai paredzētiem ierobežojumiem Krīzes vadības padome turpinās spriest ceturtdien, 7.oktobrī, jo otrdien Ministru prezidenta Krišjānis Kariņa (JV) sasauktajā sēdē par stingrākiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai tika runāts, tomēr pašlaik pie konkrētiem risinājumiem nonākt vēl neizdevās.