Brīvības ielā 2 telpās paredzēts izveidot 20. gadsimta nozīmīgiem un vienlaikus traģiskiem Latvijas vēstures notikumiem veltītu muzeju ar vairākām pastāvīgām ekspozīcijām, tādām kā latviešu strēlnieki un brīvības cīņas; pirmās brīvvalsts dibināšana; Baigais gads un pirmā deportācija; leģionāri un kurelieši; otrā deportācija un padomju okupācijas periods; Atmoda un neatkarības atjaunošana, kā arī Latvijas armijas un Zemessardzes dibināšana. Ekspocīzijas tiks iekārtotas, apvienojot tradicionālo ekspozīciju ar virtuālajiem risinājumiem, rosinot bērnu un jauniešu interesi par vēstures tēmām.
Ņemot vērā, ka iecerētās ekspozīcijas telpu šaurības dēļ nav iespējams izvietot Ogres Vēstures un mākslas muzejā, pašvaldība secināja, ka paredzētajai funkcijai vislabāk atbilstu ēka Brīvības ielā 2, Ogrē, kas ir viena no senākajām ēkām pilsētā, uzcelta 1912. gadā, un šobrīd atrodas fizisko personu īpašumā. Ēkas kopējā platība – 746,5 m2, lietderīgā platība – 468,8 m2.
Jaunajai muzeja ekspozīcijai izvēlētā ēka atrodas ēkas tiešā tuvumā bijušā Ogres Tautas nama ēkai, ko pašvaldība ir iegādājusies savā īpašumā, lai to pielāgotu operetes teātra vajadzībām. Ekspozīcijas un operetes teātra izveide uzlabos kultūras institūciju infrastruktūru Ogrē un veicinās kompleksu kultūras piedāvājumu, sniedzot iedzīvotājiem pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Ir paredzēts veikt teritorijas labiekārtošanu, funkcionāli pielāgojot paredzētajām darbībām un uzsverot vēsturiskās pilsētvides identitāti.
Izvērtējot nekustamā īpašuma Brīvības ielā 2 izmantošanas iespējas sabiedrības interesēs, tika sagatavots lēmumprojekts par ēkas atsavināšanu, to pārbūvējot un pielāgojot muzeja funkcijai.
Deputātiem atšķirīga izpratne par vēstures notikumu nozīmību
Iecere par muzeja veidošanu deputātu vidū raisīja plašas diskusijas un iezīmēja deputātu nostāju par dzimtenes vēstures notikumiem.
Deputāts Jānis Lūsis muzejam paredzētos finanšu līdzekļus aicināja novirzīt izglītības nozarei, uzskatot,ka ieguldījumi šajā jomā ilgtermiņā atmaksāsies vairāk nekā viena muzeja izveidošanā. Uz J. Lūša skeptiskajiem izteikumiem emocionāli reaģēja Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, norādot, ka daudzu politiķu lēmumi būtu citādāki, ja viņi mīlētu savu valsti un saprastu vēstures notikumu nozīmi. “Mēs reiz skvēru iepretim muzeja ekspozīcijām paredzētajai ēkai nosaucām Brīvības vārdā, bet vai mūsu jaunatne zina, kas ir brīvība un kādu cenu mūsu senči par to ir maksājuši?” deputātiem retoriski jautāja domes priekšsēdētājs. “Ja mēs bērniem un jauniešiem neiemācīsim mīlestību pret savu dzimteni un saviem senčiem, jēga nebūs ne izglītībai, ne ekonomikai un nevienai citai jomai, jo cilvēkiem nebūs izveidojušās ciešas saites ar savu zemi. Tā vietā viņi izvēlēsies dzīvot tur, kur ir labāka ekonomika, saprātīgāki politiķi, sakoptāka apkārtne,” uzsvēra E. Helmanis. “Šī ēka nebūs tikai patriotiska celtne. Tā būs vieta, kur jaunieši gūs atbildes, kādu cenu mūsu senči reiz ir maksājuši par mūsu brīvību, par to, lai mums būtu sava valsts. Daudziem no mums šī vēstures notikumu gaita ir zināma, taču mums ir iespēja izglītot jauno paaudzi,” piebilda domes priekšsēdētājs.
Diskusijā iesaistījās arī deputāts Mariss Martions, kurš sliecās atbalstīt J. Lūša pausto nostāju. Viņaprāt, informācija par vēstures notikumiem jau ir pieejama dažādos muzejos, kas izvietoti gan Tīnūžos, gan Lielvārdē un citviet Latvijā. Finanšu līdzekļus viņš aicināja novirzīt veselības nozares uzlabošanai.
Arī deputāts Edgars Gribusts pauda pretēju viedokli, uzskatot, ka pašvaldībai nav jākonkurē ar Latvijas Okupācijas muzeju, Kara muzeju, vēstures muzeju un citām līdzīgām iestādēm. Viņaprāt, novirzot papildu līdzekļus izglītības iestādēm, skolēnos varētu veicināt patriotismu, organizējot kopīgus braucienus uz jau iepriekš minētajām kultūras vietām. Taču, lai gan kopumā izteicās skeptiski, deputāts principā atbalstīja un novērtēja idejas būtību.
Atbildot uz deputātu komentāriem, domes priekšsēdētājs informēja, ka ideja par muzeju ekspozīcijām radusies sarunās ar iedzīvotājiem. “Pie manis vērsās zemessargi, kuri vēlējās veidot Zemessardzes 54.Inženiertehniskā bataljona muzeju, taču kopīgās sarunās radās jauna iecere par visaptverošu muzeju, kas jaunam cilvēkam iedos stingru dzīves pamatu. Mums ir iespēja materiālus par visiem svarīgākajiem notikumiem apkopot vienuviet, lai tie nav izkaisīti un fragmentāri pieejami dažādās vietās Latvijā. Es ceru, ka deputāti būs gatavi pieņemt pozitīvu lēmumu, domājot par jauno paaudzi,” aicināja E. Helmanis.
Pirms balsošanas atbalstu lēmumprojektam izteica deputāts Jānis Iklāvs, kurš ar bērniem un jauniešiem diendienā strādā jau 15 gadus. “Tas ir apsveicami, ka pašvaldības vadība apzinās nacionālās identitātes vērtību, jaunajiem cilvēkiem mācot par to, kam esam izgājuši cauri. Es pilnībā atbalstu šo ieceri un ļoti priecājos, ka Latvijā un mūsu novadā būs par vēl vienu jēgpilnu vietu vairāk, kuru varēs apmeklēt interesenti no visas Latvijas.”
Deputātu vairākums atbalstīja sagatavoto lēmumprojektu un tas tika virzīts uz domes sēdi.
