“Tā ir cepurīšu sēne un, tā kā tā aug uz koka, tad kātiņš nav īsti cepurītes centrā, tas ir slīps vai atrodas cepurītes sānos. Cepurītes virsma ir nedaudz krunkaina, un reizēm uz tās izdalās šķidruma pilieniņi, kas izceļ oranžo krāsu,” stāstīja Dāniele.

Vēdekļa sārtaines izplatību pārsvarā nosaka tās biotops un koka suga, ar ko tā ir saistīta. Šī sēne aug uz vīksnu un gobu koksnes, pārsvarā tieši uz kritalām, kā arī uz bojāgājušiem kokiem, kuri jau izvesti no meža. “Līdz ar to šo sēni var atrast arī baļķu kaudzēs kokzāģētavās,” paskaidroja Dāniele.

“Pirmo reizi vēdekļa sārtaini Latvijā atrada 1991. gadā un pirmā, kas to pamanīja bija 2 gadus veca meitenīte, turklāt tas bija 7. novembrī,” stāstīja mikoloģe.

Tas nozīmē, ka vēdekļa sārtaini iespējams atrast arī vēlā rudenī.

“Pārsvarā visas vēdekļa sārtaines atradnes Gaujas Nacionālajā parkā un tikai dažās ir ārpus tā, piemēram, Ogres upes ielejā, Aizkraukles purva Liepu salā,” norādīja mikoloģe.