Pašlaik Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) apkopo informāciju par plūdu riskiem un iespējamiem postījumiem, savukārt lielo upju baseiniem ir izstrādātas speciālas plūdu risku kartes, kas palīdz prognozēt teritoriju applūšanas iespējas gan biežu un relatīvi nelielu, gan ļoti retu un katastrofālu plūdu gadījumā. Tāpat ir pieejamas ilgtermiņa un arī operatīvās plūdu prognozes nākamajām divām nedēļām, stāstīja RTU Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas vadošais pētnieks Jānis Rubulis.

Ogres upe ir līkumaina, ar smilts sērēm gultnē, piemēram, pavasaros un arī šajā ziemā tajā veidojas ledus sastrēgumi. Savukārt pilsētas robežās upes krasti ir blīvi apdzīvoti, tādēļ plūdi un pali var nodarīt būtiskus kaitējumus pilsētas infrastruktūrai, iedzīvotāju īpašumiem un cilvēku dzīvībai un veselībai.

Rubulis norādīja, ka RTU multidisciplinārā zinātnieku komanda ir izveidojusi rīku plūdu prognozēšanai īstermiņā, izmantojot tiešsaistes mērījumus no divām LVĢMC un trijām Ogres pašvaldības automatizētajām ūdens līmeņu mērījumu stacijām, kas izvietotas vairākās vietās Ogres upes applūstošo teritoriju krastos, lai ar matemātiskā modeļa palīdzību prognozētu ūdens līmeņa izmaiņas tuvāko 24 stundu laikā.

"Modelētās ūdens līmeņa izmaiņas tiek vizualizētas trīs dimensijās īpašā Ogres novada pašvaldībai pieejamā platformā. Tur aktuālās un prognozētās ūdens līmeņa izmaiņas parādītas vienuviet ar videokameru attēliem no Ogres upes, kur 20 km garumā augšpus no ietekas Daugavā faktiski izveidots digitālais dvīnis," atklāja Rubulis.

Pašlaik risinājumu jau izmanto Ogres pašvaldība, kuras atbildīgie dienesti var sekot līdzi izmaiņām Ogres upes līmeņu svārstībām un operatīvi reaģēt uz tām, informējot iedzīvotājus par iespējamo apdraudējumu.

RTU informēja, ka kopīgi ar LVĢMC ekspertiem un Ogres pašvaldību tiek arī izskatītas iespējas integrēt RTU izstrādāto lokālo risinājumu LVĢMC uzturētajā nacionālā līmeņa Plūdu riska informācijas sistēmā.

Plūdu prognozēšanas risinājums izstrādāts starptautiskā projektā "Baltijas jūras aizsardzība no neattīrītu notekūdeņu ieplūdes pilsētu teritorijās plūdu laikā", kurā apvienojušās Baltijas jūras reģiona pilsētas, ūdensapgādes uzņēmumi un zinātnieki, lai veiksmīgāk apsaimniekotu nokrišņu radītos notekūdeņus pilsētās, nodrošinātu infrastruktūras noturīgumu pret klimata pārmaiņām un novērstu Baltijas jūras piesārņošanu. Projektā iesaistīta arī Jūrmala un Liepāja.