G.Sīviņš skaidro, ka pēdējos gados Ogres novada siltumapgādes ražošanā pāreja no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem ir notikusi ļoti mērķtiecīgi un pakāpeniski, izmantojot visas iespējas un resursus – pārbūvētas vai uzbūvētas ar šķeldu kurināmas katlumājas, ļaujot izmantot videi draudzīgus atjaunojamos vietējos resursus un mazinot atkarību no gāzes; modernizēti, rekonstruēti siltummezgli; ierīkotas centralizētas siltumapgādes sistēmas. Īstenojot ar siltumapgādes ražošanu saistītus projektus visā novadā, Ogres novada pašvaldības SIA “MS Siltums” piesaistījis vairāk kā 10 miljonus eiro. Paveiktā rezultātā novada iedzīvotājiem ir iespējams nodrošināt vienus no zemākajiem siltumenerģijas tarifiem Latvijā – šobrīd tas Ogres pilsētā ir 46,26 eiro par MWh, bet, prognozējot visa veida kurināmo resursu cenu kāpumu, tarifs nākamajā apkures sezonā varētu pieaugt. Tarifa izmaiņu apstiprināšanu Latvijā nodrošina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
Pēc teritoriāli administratīvās reformas, iepazīstot Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas un lauku teritoriju centrālās siltumapgādes saimniecības, situācija siltumapgādes jomā būtiski atšķiras. Apdzīvotās vietās, kur siltumapgādi nodrošina tikai ar dabasgāzi (Ikšķile, Lielvārde), Rietumeiropas dabasgāzes tirgos notiekošie ekonomiskie un ģeopolitiskie notikumi ir būtiski ietekmējuši strauju cenu pieaugumu. Resursu cenu pieaugums iezīmē krīzes situāciju, kam nekavējoties ir jāmeklē risinājumi.
“Ja runājam par Ikšķili, tad tur situācija ir labāka, jo siltumapgādes sistēmas iespēju robežas ir centralizētas un siltumtrases ir izbūvētas divās atsevišķās sistēmās, lai siltumapgādē kā alternatīvo kurināmo varētu ieviest arī šķeldu. Tāpat arī gāzes iepirkums par fiksēti zemu cenu vēl ir līdz šī gada augustam, kas garantē dabasgāzei fiksētu – nemainīgi zemu cenu šajā apkures sezonā. Turpretī Lielvārdē pēdējos gados nekas nav darīts, lai siltumapgādē ieviestu alternatīvus apkures veidus. Tā vietā tur ir projektētas un izbūvētas pilsētas centrālās ielas, kas šobrīd liedz iespēju izbūvēt siltumapgādes trases, nebojājot ielu segumu,” norāda G.Sīviņš. Turklāt Lielvārdē apkures sistēma ir decentralizēta - daudzdzīvokļu mājas atrodas ļoti plašā, izkaisītā teritorijā, katram sava apkure, kas liedz piemērot vienotu apkures tarifu un liedz iespējas piedalīties atbalsta programmās un piesaistīt līdzekļus apkures sistēmas maiņai; ir jāmeklē risinājumi katrā no šīm apdzīvotajām teritorijām - jābūvē atsevišķa šķeldas vai saules kolektoru katlumāja.
Šobrīd tarifs Lielvārdes pilsētā ir 56 eiro par MWh, dabasgāzes iepirkums ir beidzies apkures sezonas vidū – 2021. gada decembrī, līdz ar to jaunā dabasgāzes komponente maksā katru mēnesi atšķirīgi – no 80 līdz pat 110 eiro (līdz 2021. gada nogalei komponente izmaksāja 27 eiro), kas palielina cenu arī par MWh, nosakot to virs 100 eiro. Ar pašreizējo tarifu, t.i., 56 eiro par MWh, situācija Lielvārdes apkures uzņēmumam ir ļoti sarežģīta. Šobrīd SIA “Remte” ir aizņēmusies Valsts kasē kredītu (šī gada 24. februārī Ogres novada dome lēma sniegt galvojumu šim aizņēmumam), lai līdz šīs apkures sezonas beigām kompensētu gāzes cenas pieauguma starpību. “Skatīsimies, kā SIA “Remte” sadarbībā ar SIA “MS Siltums” kā atjaunojamo energoresursu projektu izstrādātāju un ieviesēju spēs sabalansēt tarifu atbilstoši kurināmā iepirkumu cenām nākamajiem trim gadiem, lai izmaksas ļautu saglabāt iespējami izdevīgu tarifu iedzīvotājiem,” piebilst G.Sīviņš. “Ekonomikas ministrijā runājām par atbalsta veidiem atjaunojamo energoresursu katlumāju izbūvei. To paveikt līdz nākamajai apkures sezonai būs liels izaicinājums. Jauni apkures risinājumi jāveido, izmantojot valsts un Eiropas Savienības finansējuma atbalstu. Šobrīd pašvaldības kapitālsabiedrību un pašvaldības speciālisti izvērtē, kādus atbalsta veidus varam piesaistīt, lai situāciju atrisinātu iespējami ātrāk un ne tikai par pašvaldības budžeta līdzekļiem.”
PAR PAŠVALDĪBAS IESPĒJĀM PIESAISTĪT INVESTĪVIJAS ALTERNATĪVU SILTUMENERĢIJAS RAŽOŠANU IEVIEŠANAI
SIA “MS Siltums” izpilddirektors Edgars Asars informē, ka Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumos Nr. 495 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”. Saskaņā ar finanšu piesaistes nosacījumiem, uz finanšu atbalstu varēs pretendēt komersanti, kas nodarbojas ar siltumenerģijas ražošanu un piegādi. Trešās atlases kārtas kopējais pieejamais Kohēzijas fonda finansējums plānots 12,3 milj. eiro. Atbalsts centralizētās siltumapgādes ražošanas avota efektivitātes paaugstināšanai noteikts 40 %.
Atlases kārtās projektu ietvaros, kas tiks iesniegti no 2022. gada 1. maija, ir atbalstāmas šādas darbības:
(1) centralizētās siltumapgādes ražošanas avota būvniecība, ja tiek aizstāts esošs centralizētās siltumapgādes ražošanas avots, un rekonstrukcija, ja pēc investīciju ieguldīšanas siltumenerģijas ražošanai tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi;
(2) koģenerācijas stacijas pārbūve par centralizētās siltumapgādes ražošanas avotu – katlumāju, kas tiek darbināta ar atjaunojamiem energoresursiem.
Saskaņā ar Ogres novada domes 24. februāra lēmumu pašvaldības SIA “MS Siltums” izstrādās, iesniegs un realizēs siltumenerģijas modernizācijas projektus Ikšķilē un Lielvārdē atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumu Nr. 495 nosacījumiem, lai nodrošinātu infrastruktūras izbūves uzsākšanu Lielvārdē un Ikšķilē 2022. gada rudenī.
ATBALSTS DAUDZDZĪVOKĻU UN PRIVĀTMĀJU ATJAUNOŠANAI UN ENERGOEFEKTIVITĀTES PAAUGSTINĀŠANAI
Atbalsts dzīvokļu īpašniekiem
Kā zināms, viens no siltumenerģijas patēriņa un maksas ietekmējošiem faktoriem ir ēkas tehniskais stāvoklis. Viena no iespējām, kā to uzlabot, ir daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšana. Dzīvokļu īpašniekiem ir iespēja piedalīties Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmā.
SIA “Ogres namsaimnieks” valdes loceklis Kaspars Grīnbergs informē, ka Valsts akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” jeb ALTUM līdzfinansētajā Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmā, kuras ietvaros šobrīd jau tiek atjaunotas daudzas daudzdzīvokļu mājas visā Latvijā, pieteikšanās noslēdzās 2020. gada nogalē, bet jau šobrīd Ekonomikas ministrija strādā pie jaunas institūciju Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmas, ar kuras palīdzību arī turpmāk daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji varēs saņemt atbalstu, atjaunojot savu īpašumu un paaugstinot tā vērtību. Plānots, ka atbalstam iedzīvotāji varēts pieteikties, sākot ar šo gadu, saņemot līdz pat 49% līdzfinansējumu (programmas ietvaros PVN netiks attiecināts).
Pamata kritēriji līdzfinansējuma saņemšanai:
-pēc projekta realizācijas jānodrošina 30% ietaupījums siltumenerģijai;
-siltumenerģijas patēriņš pēc projekta realizācijas nepārsniedz 80kWh/m2 gadā.
Svarīgi! Lai saņemtu kredītiestādes finansējumu, ēkas maksāšanas disciplīnai ir jābūt vismaz 90%, līdz ar to, ja māja vēlās piedalīties programmā, iedzīvotājiem ir regulāri jāveic visi maksājumi.
Informācijas avots šeit:
Atbalsts privātmāju īpašniekiem
K.Grīnbergs informē, ka privātmāju īpašniekiem tiek piedāvātas iespējas saņemt atbalstu divās programmās. Viena paredz saņemt atbalstu esošu apkures katlu nomaiņai, kuros tiek izmantots fosilais kurināmais, pret jaunām siltumenerģijas ražošanas iekārtām; otra sniedz atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem.
Ministru kabinets šī gada 1. martā ir apstiprinājis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” nolikums”, kas paredz finansiālu atbalstu atjaunojamo energoresursu iekārtu iegādei mājsaimniecībās.
Mājsaimniecībām būs iespējams saņemt atbalstu esošu apkures katlu nomaiņai, kuros tiek izmantots fosilais kurināmais, pret jaunām siltumenerģijas ražošanas iekārtām, tādām kā koksnes granulu katli ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 50 kW, saules kolektoru sistēmu ar akumulācijas tvertnes tilpumu līdz 400 l un siltumsūkņu (gaiss, ūdens, zeme) ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 50 kW.
Vienlaikus ir paredzēts atbalsts jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu iegādei: saules paneļu un vēja ģeneratoru ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 11,1 kW ar un bez pieslēguma kopējam elektroapgādes tīklam. Tāpat tiks sniegts atbalsts arī mājsaimniecības pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmas projektēšanai un siltummezgla izveidei.
Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais maksimālais atbalsts ir līdz 15 000 eiro. Paredzēts, ka maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniegs 70% no siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas iekārtas iegādes vai mājsaimniecības pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai projektēšanas un siltummezgla izveides izmaksām.
Būtiski ir tas, ka iedzīvotāji varēs apvienot atbalstāmos pasākumus, vienlaicīgi saņemot atbalstu gan par apkures iekārtu nomaiņu, gan saules paneļu uzstādīšanu.
Atbalstam iedzīvotāji varēs pieteikties valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds”, plašāka informācija pieejama mājaslapā www.ekii.lv sadaļā "Konkursi".
Ministru kabinets šī gada 8. martā ir apstiprinājis Ekonomikas ministrijas rosinātos grozījumus atbalsta programmā privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanai, piešķirot papildu finansējumu 3,27 miljonu eiro apmērā programmas turpināšanai, paplašinot potenciālo atbalsta saņēmēju loku un paredzot atbalstu arī saules paneļu uzstādīšanai privātmājās.
Šīs programmas mērķis ir sniegt atbalstu ne tikai energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem (būvdarbu veikšanai dzīvojamās mājas norobežojošajās konstrukcijās; inženiersistēmu (piemēram, apkures un ventilācijas iekārtu) iegādei, atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei; jaunas ūdens sildīšanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai), bet arī pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem (siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādei un uzstādīšanai).
Atbalstam iedzīvotāji varēs pieteikties valsts akciju sabiedrībā ALTUM, plašāka informācija pieejama mājaslapā www.altum.lv sadaļā “Iedzīvotājiem".
Svarīgi atcerēties, ka atbalstu par vienām un tām pašām izmaksām atbalsta saņēmējs nevarēs saņemt no abām programmām!
INFORMĀCIJA PAR SILTUMAPGĀDES SISTĒMĀM OGRES NOVADA PILSĒTĀS
Ikšķile
Siltumapgādi Ikšķiles pilsētā nodrošina 3 dabasgāzes katlumājas – Dainu ielā 4a, Skolas ielā 2b, Rīgas ielā 2. Lielākā katlumāja ir Dainu ielā 4a (uzstādīti divi katli ar jaudu 1900 MW un viens 456 MW) - katlumājai pieslēgtas 17 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un 4 juridiskie patērētāji. Katlumājai Skolas ielā 2b pieslēgta 1 daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, 3 privātmājas un 7 juridiskie patērētāji. Konteinertipa katlumāja Rīgas ielā 2 ir lokāla – apkalpo konkrētu patērētāju, dzīvojamo māju Rīgas ielā 2 un ir novietota pie šīs mājas sienas.
Šobrīd SIA “Ikšķiles māja” siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifs ir 56,06 eiro (bez PVN) par MWh, gāzes iepirkums ir līdz 31. augustam.
Ķegums
Ķegumā siltumapgādi nodrošina šķeldas katlumāja Celtnieku ielā 1A (uzstādīti divi katli ar jaudu 1,7 MW un viens katls ar jaudu 0,6 MW). Katlumājai pieslēgti 39 objekti, no kuriem 24 daudzdzīvokļu mājas un 15 pašvaldības objekti un komercobjekti. Katlumāja pieder SIA “Ķeguma Stars”, kas Ķegumā nodrošina ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumapgādes, notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas pakalpojumus. Līdz šī gada 30. septembrim maksa par siltumenerģijas apgādes pakalpojumiem Ķegumā ir 69,89 eiro par MWh.
Birzgalē siltumapgādi nodrošina šķeldas katlumāja Nākotnes ielā 7 (uzstādīts viens 0,8 MW katls), kurai pieslēgti 13 objekti – 6 pašvaldības un 7 daudzdzīvokļu mājas.
Lielvārde
Lielvārdes pilsētā, Lēdmanes pagastā un Jumpravas pagastā siltumenerģijas ražošanu un piegādi nodrošina SIA “Lielvārdes Remte”.
Lielvārdes pilsētā siltumapgādi nodrošina ar dabasgāzi kurināmas piecas katlumājas - Edgara Kauliņa alejā 16 (uzstādīti 2 katli ar jaudu katram 1,86 MW, pieslēgti 15 objekti), Avotu ielā 17 (uzstādīti 2 katli ar jaudu katram 1,78 MW, pieslēgti 9 objekti), Mēness ielā 13 (uzstādīti 3 katli ar jaudu katram 2x0,13MW un 0,32 MW, pieslēgti 3 objekti), Raiņa ielā 9D (uzstādīti 2 katli ar jaudu katram 1,27 MW pieslēgti 9 objekti), un Spīdolas ielā 12 (uzstādīti 2 katli ar jaudu 0,42 MW un 0,649 MW pieslēgti 10 objekti). Jumpravā centrālo siltumapgādes sistēmu nodrošina katlumāja “Lomaņi” (uzstādīti 2 katli ar jaudu 1,5 MW un 0,99 MW, kurināmais – šķelda, pieslēgti 24 objekti), savukārt Lēdmanes pagastā – “Āres” (uzstādīti divi granulu katli ar jaudu 0,2 MW un 0,499 MW, kā arī dīzeļdegvielas katls ar jaudu 0,72 MW, pieslēgti 10 objekti).
Šobrīd tarifs Lielvārdes pilsētā ir 56 eiro par MWh, dabasgāzes iepirkums ir beidzies 2021. gada decembrī, līdz ar to jaunā dabasgāzes komponente maksā katru mēnesi atšķirīgi – no 80 līdz pat 116 eiro (līdz 2021. gada nogalei komponente izmaksāja 27 eiro).
Ogre
Ogres pilsētā siltumapgādes operatora funkciju pilda SIA “Ogres Namsaimnieks”, nodrošinot centralizēto siltumapgādes pakalpojumu pilsētā, t.i. siltumenerģijas ražošanu, siltumenerģijas pārvadi un sadali, siltumenerģijas tirdzniecību.
Centralizētā siltumapgādes siltumenerģijas ražošana tiek nodrošināta 9 SIA “Ogres Namsaimnieks” piederošās katlu mājās, lielākās no tām Upes prospektā 19 (uzstādītā jauda 34,5 MW, sistēmai pieslēgto klientu skaits - 190), Skolas ielā 20 (uzstādītā jauda 10 MW, sistēmai pieslēgto klientu skaits - 82), Brīvības ielā 116a (uzstādītā jauda 2,5 MW, sistēmai pieslēgto klientu skaits - 14), Akmeņu ielā 43 (uzstādītā jauda 1,65 MW, sistēmai pieslēgto klientu skaits - 11).
Papildu siltumenerģija tiek iepirkta no pašvaldības SIA “MS Siltums” Rietumu ielā 1, Ogrē, kur siltumenerģija tiek ražota no biomasas jeb koksnes šķeldas. Biomasas kopējā iekārtu jauda 21 MW. Kā arī neliela daļa siltumenerģijas tiek iepirkta no koģenerācijas iekārtas Upes prospektā 21, Ogrē.
Siltumenerģijas piegāde klientiem Ogres pilsētā tiek nodrošināta pa vairāk kā 20 km garas siltumtrases. Centra zonā sistēmas ir savā starpā saistītas, līdz ar to šķeldas kaltu mājā saražotā siltumenerģija sastāda līdz 75% no kopējās saražotās un tīklos nodotās siltumenerģijas.
Ogre ir vienīgā pilsēta Latvijā, kurai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir apstiprinājusi divdaļīgo tarifu, kas sastāv no siltumenerģijas komponentes - 35,40 eiro/MWh un siltuma jaudas maksas - 21,70 tūkst.eiro/MW/gadā. Tarifs, izteikts viendaļīgā tarifā, sastāda 46,26 eiro/MWh.
