Projekts tiek realizēts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālu atbalstu, projekta ietvaros paredzēts pārbūvēt ēku Suntažu ielā 2, Ogrē, un blakus tai uzbūvēt jaunu ēku, lai izveidotu vairākus sociālos pakalpojumus personām ar īpašām vajadzībām – grupu dzīvokļus, tā dēvētā "atelpas brīža", rehabilitācijas un dienas aprūpes centra pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

 

Šobrīd ir izstrādāts būvprojekts minimālā sastāvā, šovasar būs gatavs būvprojekts pilnā sastāvā. Pēc projekta apstiprināšanas būvvaldē tiks uzsākti būvdarbi, lai jau nākamgad šajā objektā varētu uzsākt paredzēto sociālo pakalpojumu sniegšanu.

 

Diemžēl līdztekus pašvaldības centieniem pilnveidot un paplašināt sociālo pakalpojumu klāstu un to pieejamību, ir uzsākta parakstu vākšana pret augstāk minētā projekta ietvaros paredzētājiem būvdarbiem Suntažu ielā 2.

 

"Cilvēki ar invaliditāti vienmēr ir bijuši, ir un būs mūsu sabiedrības neatņemama sastāvdaļa. Diemžēl nākas atzīt, ka daļa mūsdienu sabiedrības joprojām uzskata, ka cilvēki ar invaliditāti ir slimi un apdraud citus. Acīmredzot šāds uzskats veidojas kaut kādu aizspriedumu ietekmē, kā arī sabiedrības neinformētības un vienaldzības dēļ," savās pārdomās dalās Ogres novada Sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Ozoliņa, kura kopā ar savu darbinieku kolektīvu strādā ar dažādām sabiedrības grupām, arī cilvēkiem ar invaliditāti.

 

Sociālie darbinieki novērojuši, ka pret cilvēkiem ar invaliditāti sabiedrībā valda piesardzīga attieksme, pat sava veida bailes. "Cilvēki ar fizisku invaliditāti mēdz radīt neērtības sajūtu, jo bieži vien mēs nezinām, kā izturēties, īpaši, ja invaliditāte ārēji šķiet ļoti smaga un biedējoša. Līdz ar to rodas situācija, ka cilvēki, kuri ikdienā nav saskarsmē ar personām ar īpašām vajadzībām, labāk izvēlas no viņiem izvairīties un novērsties, jo viss, kas mums ir svešs un nezināms, mūs biedē," uz ikdienas novērojumiem balstītu secinājumu pauž S. Ozoliņa un atgādina, ka tiesības dzīvot sabiedrībā nav ekskluzīvas un nav attiecināmas tikai uz daļu no sabiedrības.

 

"Šādas tiesības ir ikvienam cilvēkam. Cilvēku, kuriem ir garīga vai fiziska rakstura traucējumi, tiesības dzīvot sabiedrībā nav ierobežojamas tāpēc, ka trūkst sabiedrības izpratnes vai sabiedrības iesīkstējušo aizspriedumu dēļ," uzsver sociālā dienesta vadītāja.

 

Ogres novada Sociālā dienesta integratīvajā teātrī "Ārpus Robežām" darbojas 10 pilngadīgas personas ar fiziskās un intelektuālās attīstības traucējumiem. "Viņi visi ir talantīgi, iejūtīgi un ļoti pozitīvi. Daudz kur bijuši, uzstājušies, iepazīstinājuši ar sevi, no skatuves uzrunājot cilvēkus un paužot savas pārdomas un sajūtas par šobrīd valstī un pasaulē notiekošo. Teātris un mūzika ir lielisks veids, kā stāstīt mūsdienu sabiedrībai par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, uzsverot un parādot to, ko šie cilvēki var un spēj, ka viņi ir pilnvērtīgi mūsu sabiedrības locekļi," uzsver sociālā darbiniece Zanda Vītola, kura jau vairākus gadus strādā ar šiem jauniešiem.

 

Ogres novada Sociālajā dienestā jau daudzus gadus darbojas dienas centrs "Saime", to ik dienu apmeklē 39 klienti – pilngadīgas personas ar fiziskās un intelektuālās attīstības traucējumiem un psihiskām saslimšanām. Katram no viņiem ir un būs nepieciešams atbalsts un palīdzība visa viņa mūža garumā. Pagaidām par savām atvasēm rūpējas vecāki, bet kā būs tad, kad viņi vairs nebūs blakus saviem pieaugušajiem bērniem? Kas notiks ar viņiem? "Šis ir katras ģimenes, kurā dzīvo cilvēks ar invaliditāti, jūtīgākais jautājums. Iesaistoties projektā, šādai situācijai ir atrasts risinājums. Plānots uzbūvēt grupu dzīvokļus, kuri būs pieejami ikvienam Ogres novada cilvēkam ar intelektuālo un psihisko invaliditāti," norāda sociālā dienesta vadītāja.

 

 

Grupu dzīvokļi nodrošinās mājokli un atbalstu sociālo problēmu risināšanā personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir objektīvas grūtības dzīvot pilnīgi patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. Grupu dzīvoklī personas ar garīga rakstura traucējumiem darbspējīgā vecumā, speciālistu uzraudzībā, apgūs prasmes un iemaņas patstāvīgas dzīves uzsākšanai.

 

Grupu dzīvokļi ir stabila un patstāvīga mājvieta personām ar fiziskās un intelektuālās attīstības traucējumiem. Turklāt cilvēku spēju dzīvot grupu dzīvoklī izvērtē ģimenes ārsts un psihiatrs, sniedzot savu atzinumu par personas psihisko veselību.

 

Jāpiebilst, ka grupu dzīvoklis nav vieta, kur īslaicīgi tiks ievietoti cilvēki veselības problēmu saasināšanās gadījumā.

 

"Statistikas dati liecina, ka garīgi atpalikušas personas nav vairāk vardarbīgas par pārējiem, mūsdienu sabiedrībā dzīvojošiem cilvēkiem. Tāpat lielākā daļa seksuālo likumpārkāpēju nav personas ar garīgas attīstības traucējumiem. Ikvienam no mums ir svarīgi piedalīties savas dzīves un sabiedrības notikumos, neatkarīgi no personas fiziskās vai garīgās veselības, vecuma, tautības vai materiālā stāvokļa. Savukārt sabiedrībai vispirms ir jāiemācās ieraudzīt cilvēka personību un tikai tad tā īpašās vajadzības vai kādas citas atšķirības," uzsver S. Ozoliņa.