Šogad Latvijas Zemessardzei 30 gadu jubileja – 1991. gada 23. augustā tika pieņemts likums "Par Latvijas Zemessardzi", kas noteica, ka Zemessardze ir brīvprātīgs militārs sabiedrības pašaizsardzības formējums.

 

Gadu gaitā Zemessardze kļuvusi par lielāko valstij uzticamo militāro organizāciju, un tagad tā ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa.

 

Lai nodrošinātu operatīvu Zemessardzes darbību, 1992. gadā Zemessardzes bataljoni tika pakļauti novadu vienībām, kas vēlāk izveidoja vairākas brigādes, t.sk. Zemessardzes 5. brigādi ar štābu Ogrē.

 

Zemessardzei, tāpat kā citām atjaunotās valsts struktūrām, visvairāk trūka profesionāli sagatavotu un uzticamu speciālistu, tāpēc par Zemessardzes prioritāti tika noteikta izglītības un militārās apmācības sistēmas izveide; tika nodibināti vairāki mācību centri – viens no tiem bija 1993. gadā dibinātais Sakarnieku mācību centrs Ogrē.

 

Ogrē izvietotais Zemessardzes 54. bataljons dibināts 1991. gada 9. septembrī; 2004. gada 19. jūlijā 54. kājnieku bataljonam pievienota Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas rota un bataljons reorganizēts par Zemessardzes 54. inženiertehnisko bataljonu, kas no 2016. gada 1. oktobra pārgājis Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandiera pakļautībā. Kopš 2020. gada tas pārdēvēts par Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljonu, un tā uzdevumi ir: sniegt inženiertehnisko atbalstu bruņoto spēku vienībām; neitralizēt un iznīcināt sprādzienbīstamus priekšmetus Latvijas teritorijā un starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās (bataljona NMN rota ik gadu visā Latvijas teritorijā neitralizē vairākus tūkstošus dažāda kalibra strēlnieku munīcijas, artilērijas lādiņus, mīnmetēju mīnas, aviācijas bumbas un citus sprādzienbīstamus priekšmetus); piedalīties dabas stihiju vai tehnogēno katastrofu seku likvidēšanā Latvijas teritorijā; sabiedriskās kārtības nodrošināšana masu pasākumos; palīdzēt policijai pazudušu cilvēku meklēšanā; iesaistīties piemiņas un atceres pasākumos, kā arī jaunatnes patriotiskajā audzināšanā un militārajā izglītošanā, prezentējot Nacionālos bruņotos spēkus un Zemessardzi dažādos informatīvos pasākumos; sagatavot Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas vienību dalībai NATO ātrās reaģēšanas spēku operācijās.

 

Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljons sadarbojas ar Ikšķiles, Ogres, Ķeguma, Lielvārdes, Ērgļu un Mālpils novadu pašvaldībām.

 

Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljons ir iecerējis izdot grāmatu par bataljona vēsturi un ir vērsies Ogres novada pašvaldībā ar lūgumu finansiāli atbalstīt grāmatas izdošanu.

 

Kā minēts iepriekš, Zemessardzes 54. Ogres bataljons dibināts 1991. gada 9. septembrī, tā izveidē piedalījušies galvenokārt toreizējā Ogres rajona iedzīvotāji. Vēstures grāmatas izdošana nepieciešama, lai dokumentētu un apkopotu vēstures liecības par bataljona izveidi un attīstību, atainojot bataljona vēsturi un izaugsmi 30 gadu garumā.

 

"Ļoti atzinīgi vērtēju Zemessardzes bataljona un pašvaldības ilglaicīgo sadarbību. Zemessargi ir snieguši atbalstu un palīdzību pretplūdu pasākumu nodrošināšanā un plūdu gadījumos – jebkurā brīdī varam vērsties Zemessardzē, būdami pārliecināti par pretimnākšanu, atsaucību, atbalstu un palīdzību. Ir gandarījums par bataljona zemessargu ieguldījumu Ogres pilsētvides sakārtošanā, piedaloties videi degradējošo būvju demontāžā ar bataljona rīcībā esošo tehniku. Tā ir neatsverama palīdzība! Bataljona vadība un zemessargi ir kopā ar iedzīvotājiem valsts svētkos un atceres pasākumos, pilsētas svētkos, skolu jaunatnes vidū populārajā militāri patriotiskajā pārgājienā," norāda Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, uzsverot, ka bataljona vēsture nav atraujama no Zemessardzes un Latvijas valsts vēstures – tas ir viens vesels, nedalāms kopums, un iecerētā grāmata būs liela vērtība nākamajām paaudzēm.

 

Saistībā ar Zemessardzes 54. Ogres bataljona un Latvijas Zemessardzes tapšanu un attīstību ļoti nozīmīga loma ir bijusi Jānim Hartmanim, šobrīd atvaļinātam pulkvedim un Ikšķiles novada domes deputātam, kurš 1991. gada 26. augustā tika iecelts par Ogres rajona zemessargu koordinācijas štāba priekšnieku un 1991. gada 9. septembrī kļuva par Ogres Zemessardzes bataljona pirmo komandieri.

 

"Pateicoties Hartmaņa kunga zināšanām un enerģiskajai darbībai, daudzi Latvijas vēstures fakti nav gājuši zudībā – par strēlniekiem, leģionāriem, Latvijas brīvības cīnītājiem; par kaujām Ogres un Ikšķiles apkaimē. Par mūsu valstij nozīmīgiem, tās vēsturē izšķirošiem procesiem un notikumiem Jānis Hartmanis ir iemūžinājis grāmatās un publikācijās. Ar Zemessardzi viņš ir bijis kopā no pašiem tās pirmsākumiem, pats ir aktīvi piedalījies tās veidošanā un attīstībā, un noteikti dos savu ieguldījumu grāmatas par Zemessardzes Ogres bataljonu tapšanā," uzsver E. Helmanis.