Krievijas militārais iebrukums Ukrainā nodarījis milzīgu postu šīs valsts iedzīvotājiem, pamatīgi cietis ir arī Černihivas apgabals un Ogres novada pašvaldības sadraudzības pilsēta Černihiva – sagrauta pilsētas infrastruktūra, dzīvojamās mājas, dzīvību zaudējuši civiliedzīvotāji, daudzi jo daudzi ir devušies bēgļu gaitās. Pagājušajā nedēļā uz Ukrainu ar humānās palīdzības vedumu devies Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, kurš pašlaik atrodas Černihivā.
Video, ko uzņēmis E. Helmanis, Černihivas pilsētas mērs Vladislavs Atrošenko vēršas ar uzrunu pie Ogres novada iedzīvotājiem.
“Esmu ļoti pateicīgs Ogres mēram par to, ka viņš atbraucis. Esmu pat vairāk pateicīgs viņam tieši par viņa ierašanos, uzmanību, līdzi jušanu nekā par viņa atvesto palīdzību, lai gan, protams, liels paldies arī par to.
Vēlos, lai Jūs saprastu, ka Krievijas armija veic kara noziegumus Ukrainā, pilnīgi apzināti nogalinot mierīgos iedzīvotājus.
Video uzņemts 40-50 m no Černihivas pilsētas padomes – vēsturiskas ēkas, bijušās Zemes bankas. Manas nostājas dēļ par to, ka mēs neatdosim pilsētu un nepadosimies, krievi atsūtīja divas raķetes uz 1300 gadus vecās pilsētas vēsturisko centru, skaidri saprotot, ka ies bojā cilvēki. Pateicoties brīnumam un Dievam, galveno triecienu uzņēma 100 metrus no pilsētas padomes ēkas izvietotā bērnu zobārstniecības poliklīnika, kas tagad ir iznīcināta, un apkārt esošie nami, kā arī pilsētas padomes ēkai otrā pusē esošais kinoteātris. Šis ir pats pilsētas centrs – laukums ar administrācijas ēku, prokuratūru, Nacionālo banku. Gaišā dienas laikā lidotāji no maza augstuma, skaidri visu redzot, ar smago artilēriju bombardē dzīvojamos rajonus. Vienā bombardēšanā vien bojā gāja 50 cilvēki – tas notika lidotāja Krasnojarceva uzlidojumā, kura lidmašīna vēlāk tika notriekta, viņš pats tika arestēts un sniedza liecības.
Ļoti svarīgi, lai Jūs saprastu – ja Ukraina ātri zaudētu šo karu un mēs nepretotos, nav nekādu garantiju, ka nākamās nebūtu Baltijas valstis. Attiecībā uz pasaules drošības sistēmu ir ļoti svarīgi jautājumi, ko vēl jāanalizē, jo neviens neatrodas drošībā. Ja kāda kodolvalsts izmantos kodolieročus un veiks agresiju pret Baltiju, Poliju, Ukrainu vai jebkuru citu valsti, pārējās baidīsies un uzskatīs, ka varēs vienoties par to, ka tā būs pēdējā valsts. Tomēr es personīgi kā ukrainis vēlētos, lai mēs izdarītu secinājumus, attīstītu valstis, un lai valstīm būtu spēcīgi aizsardzības ieroči. Tā būs labāka drošības garantija nekā jebkuras vienošanās.
Vēlējums Jums, lai Jūs attīstītu savu valsti, radītu bērnus, lai iedzīvotāju skaits nevis samazinātos, bet augtu, lai augtu ekonomika, lai jūs domātu par savu aizsardzību paši. NATO un 5. pants – tas ir ļoti labi, bet pašiem savi ieroči, spēja pašiem sevi aizsargāt ir pats svarīgākais.”
