Izņēmums nav arī Ogres politiski represēto klubs – šīs organizācijas ikgadējās konferences, kas katru gadu nemainīgi notika 27. decembrī, nevarēja notikt divus gadus. Tagad, kad pulcēšanās ierobežojumi ir atcelti, politiski represēto kluba valde nolēma sasaukt kārtējo – pēc skaita 33. – konferenci šī gada 20. aprīlī.
Beigusies Covid-19 pandēmija, taču sākusies jauna sērga – mūsu agresīvās kaimiņvalsts Krievijas iebrukums Ukrainā un izvērstā karadarbība šajā valstī. Šajā karā Krievija ir parādījusi savu īsto seju, atklājusi savus impēriskos mērķus, kuros ietilpst ne tikai Ukrainas, bet arī citu Eiropas valstu, to skaitā Baltijas valstu atkārtota okupēšana un iekļaušana savā impērijā. Prātam neaptverama Krievijas armijas brutalitāte, vardarbība pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, sagrautās pilsētas un ciemi, infrastruktūras objekti, ieskaitot slimnīcas, bērnudārzus un skolas, bēgļu straumes no Ukrainas uz citām valstīm – tas satrauc arī politiski represētos. Šie cilvēki un viņu tuvinieki līdz mielēm ir izbaudījuši okupācijas varas ļaunos darbus.
Konferences sākumā Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, uzrunājot novada politiski represētos, atgādināja par Krievijas agresiju Ukrainā, par Krievijas propagandas radīto slepkavošanas mašīnu – Krievijas armijas karavīrus, kuriem ir sveša cieņa pret sievietēm un bērniem. E. Helmanis arī atgādināja, ka ukraiņi, aizstāvot savu valsti, karo arī par mums, jo Krievijas impēriskajos mērķos ir arī Latvijas okupēšana. Domes priekšsēdētājs aicināja būt vienotiem Ukrainas atbalstam. E. Helmanis arī atgādināja, ka šobrīd Latvijā tiek aktualizēts jautājums par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu Rīgā, savukārt Ogres novada pašvaldībā tiks demontēti dažviet vēl esošie padomju okupācijas pieminekļi, kā arī mainīti nosaukumi ielām, kurām vēl saglabājušies PSRS laika varoņu vārdi.
Ogres politiski represēto klubu jau ilgstoši vada Ivars Kaļķis. Viņš konferences dalībniekiem ziņoja par kluba darbību, uzsverot, ka Ogres politiski represēto klubs ir vienīgā nevalstiskā organizācija novadā, kas kopš dibināšanas darbojas bijušā Ogres rajona teritorijā, nesadalījās arī 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā. Ogres novada politiski represēto klubs ar 433 biedriem ir otrā skaitliski lielākā politiski represēto organizācija Latvijā. Lielākā, protams, ir Rīgā – ap 2300 biedru. Diemžēl ik gadu represēto skaits samazinās – Ogres novadā divu pēdējo gadu laikā aizsaulē devušies 50 kluba biedri.
I.Kaļkis uzsvēra, ka organizācijas darbību vienmēr ir atbalstījušas bijušo tagadējā Ogres novada pašvaldības, arī jaunizveidotā Ogres novada pašvaldības domes vadība un pašvaldības speciālisti atbalsta politiski represēto klubu. Pašvaldības dome ir piešķīrusi finansējumu represēto personu – māšu – sveikšanai Mātes dienā, kā arī visu politiski represēto personu un nacionālās pretošanās kustības dalībnieku sveikšanai, piešķirot svētku pabalstu 100 eiro apmērā katram.
Šajā konferencē tika ievēlēta Ogres politiski represēto kluba vadība – par kluba priekšsēdētāju konferences dalībnieki atkārtoti ievēlēja Ivaru Kaļķi, arī kluba valdes sastāvā ievēlēja bijušos valdes locekļus: Dagniju Liepiņu, Edmundu Būmani, Lienīti Sestuli, Astrīdu Salmiņu, Ilzi Belis un Silviju Dukāti.
