Lūdz pašvaldībai pieņemt lēmumu darbības akceptēšanai
Plašu informāciju par šo jautājumu Finanšu komitejas sēdē 21. aprīlī (sēdes video skatāms ŠEIT) sniedza Ogres novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas telpiskais plānotājs Jevgēnijs Duboks. Viņš informēja, ka šī gada 23. martā pašvaldībā saņemts SIA “Granāti Plus” iesniegums, lūdzot pieņemt lēmumu par dolomīta un smilts ieguvi un produkcijas (smilts, dolomīta šķembas un to maisījums) ražošanu dolomīta un smilts atradnē “Granāti”, Tīnūžu pag., Ogres nov., (turpmāk – Paredzētā darbība) akceptēšanu.
Paredzētajai darbībai piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūra, pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) 2017. gada 2. marta lēmumu. 2018. gada 12. decembrī VPVB izdeva programmu IVN veikšanai. IVN ziņojumu izstrādāja SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”.
Paredzētās darbības īstenošanas vieta ir derīgo izrakteņu atradne “Granāti”, kas atrodas nekustamā īpašuma “Granāti”, Tīnūžu pag., Ogres nov., sastāvā esošajā 34,9 ha plašā zemes vienībā, no kuras 1,2 km attālumā atrodas dabas parks (Natura 2000) “Ogres Zilie kalni”. Paredzētās darbības ietvaros plānots iegūt 50 000 m3 gadā dolomīta blīvā (dabiskā saguluma) stāvoklī un 5 000 m3 gadā smilts. Dolomīta pārstrādes procesā tiks iegūtas dolomīta šķembas un to maisījumi, gada laikā saražojot 100 000 m3. Derīgo izrakteņu ieguvi plānots veikt pakāpeniski ar iepriekšējo pazemes ūdens līmeņa pazemināšanu līdz derīgā slāņa apakšai 13 m v.j.l. Derīgo izrakteņu izstrādi, dolomīta šķembu un to maisījumu ražošanu paredzēts veikt 3-5 mēnešus gadā, 8 stundas dienā, iekļaujoties laika periodā plkst.7.00-19.00. Derīgo izrakteņu ieguvi plānots veikt līdz pilnīgai derīgo izrakteņu izstrādei, ieguves ilgums ir atkarīgs no pieprasījuma pēc saražotās produkcijas, bet ne ilgāk kā 30 gadus. Pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas paredzēts izveidot rekreācijas teritoriju ar ūdenstilpēm ar izlīdzinātām un apzaļumotām nogāzēm, kuras ir plānots izlīdzināt ar segkārtas materiālu.
Dolomīta izstrādes alternatīvas, ūdens un gaisa kvalitātes raksturojums
IVN ziņojumā vērtētas divas dolomītu izstrādes alternatīvas. Pirmā dolomītu izstrādes alternatīva paredz izstrādāt dolomītu visā atradnes teritorijā, izmantojot tikai spridzināšanas metodi, otrā – pielietojama kombinētā metode, t.i. daļēji spridzināšana un dolomīta mehāniskā irdināšana ar ekskavatoram piestiprinātu hidraulisko āmuru vai irdināšanas uzgali. Spridzināšanas darbi tiks organizēti vidēji divas reizes mēnesī diennakts gaišajā laikā.
Pēc hidroloģiskā un hidroģeoloģiskā režīma izmaiņu prognozes secināms, ka pazemes ūdeņu atsūknēšana derīgo izrakteņu ieguves procesā atradnē radīs vērā ņemamas pagaidu pazemes ūdeņu stāvokļa izmaiņas. Atradnes individuāla izstrāde var ietekmēt 11 ūdens ņemšanas vietas, savukārt visu atradņu vienlaikus izstrāde – apmēram 38 ūdens ņemšanas vietas.
Attiecībā uz ūdens ņemšanas vietu potenciālo piesārņojumu, IVN ziņojumā norādīts, ka paredzētā darbība teorētiski var ietekmēt tikai seklu viensētu aku un urbumu ūdens kvalitāti tajās vietās, kur karjerā atsūknējamais ūdens infiltrēsies atpakaļ pazemē.
Vienas no būtiskākajām ietekmēm uz gaisa kvalitāti būs putekļu (PM10, PM2,5) emisijas. Tomēr paredzētās darbības ietekmes zonā ārpus darba vides, tajā skaitā atradnei tuvāko dzīvojamo māju teritorijās, netiek prognozēti piesārņojošo vielu pārsniegumi nevienā no vērtētajām alternatīvām un izstrādes zonām.
Trokšņa un spridzināšanas darbu ietekme
IVN ziņojumā vērtēta paredzētās darbības trokšņa un spridzināšanas darbu vibrāciju ietekme. Nozīmīgākie ar paredzēto darbību saistītie trokšņa avoti ir dolomīta apstrādes iekārtas. Konstatēts, ka spridzināšanas radītajam momentānajam troksnim ir visaugstākais līmenis no visiem trokšņa avotiem, tomēr īslaicīgās ietekmes dēļ tas nav uzskatāms par nozīmīgāko trokšņa avotu. Trokšņa līmeņa pieaugums prognozēts galvenokārt teritorijās tiešā autoceļa ietekmes zonā, bet netiks radīti jauni trokšņa robežlielumu pārsniegumi vērtētajos objektos.
Vērtējot spridzināšanas darbu vibrācijas ietekmi kā jutīgie objekti noteiktas 5 viensētas ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, 4 lauksaimniecības un rūpniecības objekti un trīs gāzesvadu līnijas. AS “GASO” 2021. gada 6. maija SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” adresētajā vēstulē informē, ka neiebilst pret IVN tālāku virzību spridzināšanas darbu veikšanai, ja minēto darbu uz ekspluatācijā esošiem dabasgāzes tīkliem izvērtējumu veicis attiecīgajā nozarē sertificēts un pieredzējis speciālists, apliecinot, ka spridzināšanas darbi negatīvi neietekmēs esošo gāzesvadu drošību un to ekspluatāciju. Izvērtējot IVN ziņojuma sagatavošanā iesaistīto ekspertu sarakstu, konstatējams, ka tā izstrādē nepiedalījās minētais speciālists, tādējādi secināms, ka AS “GASO” prasība nav ievērota.
2022. gada 26. aprīlī pašvaldībā saņemta AS “GASO” vēstule, kurā informēts, ka spridzināšanas metožu pielietošanas radītās vibrācijas tuvumā esošai dabasgāzes infrastruktūrai var:
-radīt plaisas un pārrāvumus gāzesvadu cauruļvados, īpaši to metināto savienojumu vietās, izraisot dabasgāzes noplūdi un potenciālu tās aizdegšanos, tādejādi traucējot nepārtrauktu un drošu dabasgāzes sadales sistēmas darbību visā teritorijā, kuru apgādā sadales gāzesvads, un apdraudot sabiedrības (t.sk. tuvējo iedzīvotāju un derīgo izrakteņu ieguves vietā strādājošo cilvēku) drošību un dzīvību;
-radīt esošo cauruļvadu izolācijas materiāla bojājumus, būtiski paaugstinot to korozijas risku un izraisot ilgtermiņa apdraudējumu gāzes apgādes drošībai un paaugstinot noplūžu rašanās risku arī laikā, kad derīgo izrakteņu ieguve vairs nenoris.
AS “GASO” izpratnē ar spridzināšanas darbiem saistītos risku aprēķinus un izvērtējumu var sniegt tikai spridzināšanas darbu veikšanā specifiski izglītots un sertificēts speciālists. AS “GASO” atgādina, ka ar 2021. gada 23. jūlija vēstuli un to papildinošo 2021. gada 2. septembra vēstuli tā ir paudusi savu nostāju pret spridzināšanas darbu veikšanu Nekustamajā īpašumā, izvirzot prasības dabasgāzes infrastruktūras drošai ekspluatācijai un AS “GASO” īpašuma aizsardzībai, t.sk. prasību gan pirms spridzināšanas darbu veikšanas saņemt sertificēta speciālista parakstītu apliecinājumu, ka spridzināšanas darbi negatīvi neietekmēs objekta tuvumā esošo gāzesvadu ekspluatāciju un tās drošību, gan noteikt, ka spridzināšanas darbu veikšanas projektam jāveic neatkarīgas, spridzināšanas jomā profesionālas un pieredzējušas organizācijas ekspertīze.
Izvērtējot IVN ziņojumu, pašvaldība konstatē, ka AS “GASO” 2021. gada 23. jūlija vēstule tajā nav izvērtēta un tajā izvirzītās prasības nav ņemtas vērā.
Spridzināšanas darbu radītās vibrācijas novērtēšanas metodikā izmantots Vācijas standarts
Ņemot vērā, ka Latvijas nacionālajos standartos nav noteikta spridzināšanas darbu radītās vibrācijas novērtēšanas metodika, IVN ziņojumā pielietots Vācijas standarts. IVN ziņojuma izstrādātāji secina, ka paredzētās darbības 2.alternatīva ļauj ievērot Vācijas standartā noteiktās vibrācijas robežvērtības. Izvērtējot Vācijas standarta piemērošanu IVN ziņojumā, Ekonomikas ministrija norāda, ka nacionālais Vācijas standarts nav uzskatāms par Eiropas Savienības līmeņa vai starptautisku organizāciju izdotu standartu, tāpēc ir nepieciešams izstrādāt regulatīvas normas spridzināšanas darbu radītajai seismiskajai ietekmei uz ēkām un būvēm un izstrādāt Latvijas nacionālo standartu. Ņemot vērā šo skaidrojumu, AS “GASO” norāda - kamēr Latvijas nacionālajā līmenī vai starptautiskajā līmenī nav noteikta spridzināšanas darbu ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādes kārtība, nav iespējams pieņemt lēmumu par dolomīta un smilts ieguvi ar spridzināšanas metodi paredzētās darbības ietvaros. Pēc šī SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” IVN ziņojumā pauž viedokli, ka nav pamata ierobežot Vācijas standarta piemērošanu IVN ziņojuma ietvaros, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums neliedz konkrētajos apstākļos īstenot paredzēto darbību, tajā skaitā pielietot spridzināšanas metodi.
Izvērtējot Vācijas standarta izmantošanu IVN ziņojumā, pašvaldība secina, ka attiecīgā normatīvā regulējuma neesamības fakts Latvijā nav uzskatāms par pietiekamu argumentu citu valstu standartu pielietošanai vibrācijas ietekmes izvērtēšanai uz Latvijas teritorijā esošo gāzesapgādes infrastruktūru. IVN ziņojumā vibrācijas sliekšņa vērtība gāzesvadam noteikta atbilstoši Vācijas standartam, kas apakšzemes tērauda cauruļvadiem ir 100 mm/s, apakšzemes polimēra cauruļvadiem – 50 mm/s, nesalīdzinot Latvijas un Vācijas gāzesapgādes sistēmas nozari regulējošos normatīvos aktus, no kuriem izriet gāzesvada funkcionālais drošums, nedz arī izvērtēta paredzētās darbības ietekmei pakļautā gāzesvada posma faktiskā tehniskā stāvokļa atbilstība minētajam Vācijas standartam, tāpēc pastāv risks, ka paredzētās darbības ietekmei pakļautā gāzesvada posma tehniskais stāvoklis var būt sliktāks un tā pakļaušana vibrācijai atbilstoši Vācijas standartā noteiktajai sliekšņa vērtībai var radīt konstrukcijas bojājumus.
Sabiedrības un pašvaldības viedoklis
Paredzētās darbības sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā (2018. gada 16. oktobris līdz 13. novembris) VPVB saņemti pieci sabiedrības pārstāvju un divi juridisko personu iesniegumi pret paredzēto darbību. IVN ziņojuma sabiedriskās apspriešanas laikā (2020. gada 20. novembris – 21. decembris) VPVB saņēma vairāk nekā 20 individuālus un kolektīvus iesniegumus no sabiedrības pārstāvjiem pret paredzētās darbības realizāciju. Iedzīvotāju iebildumi, ierosinājumi un paustas bažas saistās ar pārdzetās darbības ietekmi uz hidroloģisko režīmu un tostarp potenciālo ūdens izsīkšanu akās, trokšņa un gaisa piesārņojumu, ar spridzināšanas darbiem saistītiem avārijas riskiem, daudzi iesniedzēji lūdza atteikties no spridzināšanas metodes.
Pēc sabiedriskās apspriešanas rezultātiem SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” aktualizēja IVN ziņojuma redakciju, iesniedza to atkārtotai izvērtēšanai VPVB, tai atzinumu sniedza arī pašvaldība, pēc kā SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” ziņojumu papildināja. Izvērtējot IVN ziņojuma aktualizēto redakciju, pašvaldība konstatēja, ka vairākums pašvaldības priekšlikumu nav ņemti vērā, turklāt bez objektīva pamatojuma, – vides kvalitātes monitoringam zema detalizācijas pakāpe, piemēram, nav paredzēts komunikācijas modelis, nav izvērtēts ilgstoša sausuma risks. IVN ziņojumā nav izvērtētas citas Paredzētās darbības alternatīvas, neizmantojot spridzināšanu.
IVN ziņojuma izstrādes laikā, kā arī pēc aktualizētas redakcijas iesniegšanas VPVB bijušajā Ikšķiles novada pašvaldībā un Ogres novada pašvaldībā saņemtas 28 vēstules, kuras parakstījušas 67 personas, kuros izteikti iebildumi un paustas bažas par paredzētās darbības negatīvo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību, drošību un materiālajām vērtībām. Saņemti 3 iesniegumi, kurus parakstījušas 38 personas, pārstāvot 28 nekustamos īpašumus, izsakot atbalstu paredzētajai darbībai, bet iesnieguma parakstītāju vidū nav atradnes tiešā tuvumā esošo, lielākajai negatīvajai ietekmei potenciāli pakļauto viensētu mājsaimniecību pārstāvji.
Šī gada 23. martā pašvaldībā saņemts VPVB atzinums, kurā norādīts, ka ir izvērtēti galvenie būtiskie risinājumi paredzētās darbības realizācijai un sagaidāmās ietekmes nozīmīgajos ietekmes jautājumos. Balstoties uz veikto novērtējumu, nav identificēti paredzētās darbības realizāciju pilnībā aizliedzoši faktori, tomēr tās īstenošanai ir ierobežojumi, tai skaitā tādi, par kuru piemērošanu vēl jālemj pašvaldībai.
Pašvaldība neakceptē paredzēto darbību
Pašvaldība, izvērtējot IVN, VPVB atzinumu un pārējos ar šo jautājumu saistītos dokumentus, domei sagatavojusi lēmumprojektu, paredzot neakceptēt Paredzēto darbību.
Iepazīstoties ar sagatavoto informāciju, Finanšu komitejas sēdē Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis pozitīvi vērtēja to, ka karjeras izstrādātāji ir veikuši novērtējumu uz vidi, kas ir sarežģīta procedūra, uzņēmējdarbību kopumā, uzsverot, ka uzņēmējiem nevar visu aizliegt, tomēr atgādināja, ka deputāti pārstāv arī sava novada iedzīvotāju intereses, un šajā gadījumā iedzīvotāji ir pauduši pamatotas bažas par šo uzņēmēju ieceri, kas būtiski ietekmēs karjerai tuvumā esošo iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Runājot par konkrēto jautājumu, dolomīta un smilts ieguvi un produkcijas ražošanu dolomīta un smilts atradnē “Granāti”, E.Helmanis kā būtiskāko noraidījuma iemeslu karjeras izstrādei minēja spridzināšanas metodes izmantošanu, kam risinājums būtu alternatīvu metožu piedāvāšana, norādīja, ka ir nepieciešams ieviest ūdens monitoringu, paredzot ūdens līmeņa un kvalitātes uzraudzību, ūdens zuduma gadījumā uzņēmējam apņemoties to atjaunot, noteikt darba laiku, kas netraucē vietējiem iedzīvotājiem, noteikt karjeras izstrādātāju izmantoto ceļu uzturēšanas kārtību. Priekšsēdētājs izteica priekšlikumu pašvaldībai izstrādāt nosacījumus, kuros skaidri definēt prasības saistībā ar karjeras izstrādes metodēm, darba laiku, trokšņu līmeni, ceļu uzturēšanu, ūdens līmeņa un kvalitātes monitoringu un citas.
“Uzņēmējdarbība ir laba, bet tā nevar notikt uz citu cilvēku dzīves kvalitātes rēķina. Ikšķili par savu dzīvesvietu ir izvēlējušies daudzi cilvēki, ir svarīgi, lai viņu dzīves kvalitāte nepasliktinātos, lai novadā pieaugtu jaunu iedzīvotāju skaits, tāpēc šobrīd mēs šai iecerei sakām nē,” Finanšu komitejas sēdē norādīja E.Helmanis, piebilstot, ka gaida no uzņēmēja priekšlikumus, kā plāno veikt iecerēto karjeras izstrādi, ievērojot pašvaldības un iedzīvotāju prasības, ka pašvaldībai ir liels darbs priekšā, izstrādājot nosacījumus karjeru izstrādātājiem.
Atbalstu ieceres noraidīšanai Finanšu komitejas sēdē izteica arī deputāts Toms Āboltiņš, uzsverot, ka ir jāņem vērā iedzīvotāju vēlmes un ietekmes uz vidi novērtējums, lai gan uzņēmējam pret uzņēmējdarbību ir grūti nostāties. Savukārt deputāts Ilmārs Zemnieks norādīja, ka ir nepieciešams izstrādāt noteikumus karjeru izstrādātājiem, pievēršot uzmanību radītajam troksnim, ceļu uzturēšanai, ūdens kvalitātei un iespējamam zudumam akās.
Domes sēdē 28. aprīlī (sēdes video skatāms ŠEIT) deputāti nobalsoja par sagatavoto lēmumprojektu (skatīt pielikumā) neakceptēt SIA “Granāti Pluss” paredzēto darbību – dolomīta un smilts ieguvi un produkcijas (smilts, dolomīta šķembu un to maisījums) ražošanu dolomīta un smilts atradnē “Granāti”, nekustamajā īpašumā “Granāti”, Tīnūžu pag., Ogres nov.
Paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums, t.sk. informācija par sabiedriskās apspriešanas procesu, publicēta SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” tīmekļa vietnes (www.environment.lv) sadaļā “Aktualitātes”.
Ogres novada pašvaldības domes lēmums šeit:
