Viens no valsts stratēģiskajiem mērķiem ir attīstīt elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, tajā skaitā izbūvējot lieljaudas saules paneļu elektrostacijas. Saules panelis ir rūpnieciski ražota, lietošanai gatava elektroiekārta, kas tiek uzstādīta un ekspluatēta atbilstoši ražotāja izstrādātajai instrukcijai, ievērojot visus elektrodrošības un ugunsdrošības pasākumus, gan uzstādīšanas, gan ekspluatācijas laikā. Līdz ar to, neatkarīgi no tā, kur saules paneļus izvieto – uz ēkas jumta vai zemes, saules paneļi ir iekārtas.
Attiecībā uz gadījumu, kad saules paneļus izvieto uz ēkas jumta, būvniecības regulējums primāri attiecas uz būvju būvniecību, nevis iekārtu ierīkošanu, uzstādīšanu vai izvietošanu būvē. Ja iekārtas (tai skaitā saules paneļa) funkcionēšanas, ierīkošanas vai izvietošanas nodrošināšanai nav nepieciešams veikt būvdarbus (piemēram, pastiprināt nesošās konstrukcijas, izbūvēt jaunus iekšējos inženiertīklus), tad tas nav būvniecības regulējuma jautājums, bet sabiedriskās kārtības un būvju uzturēšanas jautājums. Savukārt, ja iekārtas funkcionēšanas, ierīkošanas vai izvietošanas nodrošināšanai ir nepieciešams veikt būvdarbus, tad piemērojams būvniecības regulējums atkarībā no plānotajiem būvdarbiem. Gadījumā, ja nav piemērojams būvniecības regulējums, ēkas īpašniekam tik un tā ir pienākums ievērot vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai detālplānojuma prasības.
Saskaņā ar Būvniecības likuma 1.pantā doto terminu skaidrojumu būves pārbūve ir būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu. Ēkas pārbūves darbi, piemēram, nesošo konstrukciju pastiprināšana, veicami pamatojoties uz izstrādāto būvprojektu (informācijas kopums, kas satur grafisko, tekstuālo un citu informāciju par būvniecības ieceri, tai skaitā par būves vai tās piederumu raksturlielumiem). Ēkas pārbūvei nepieciešamie dokumenti noteikti Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumos Nr.529 “Ēku būvnoteikumi”. Ņemot vērā, ka par ēkas drošumu atbild ēkas īpašnieks, pirms iekārtu izvietošanas ēkas īpašniekam būtu nepieciešams veikt ēkas tehnisko apsekošanu, lai noskaidrotu jumta konstrukciju nestspēju.
Arī gadījumā, ja saules panelis tiek uzstādīts uz zemes un tā funkcionēšanai, ierīkošanai vai izvietošanai ir nepieciešams veikt būvdarbus, piemērojams būvniecības regulējums atkarībā no plānotajiem būvdarbiem. Piemēram, gadījumā, ja ir izbūvējams inženiertīkla pievads (ārējais inženiertīkls) to realizē atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 9.maija noteikumu Nr.253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” noteiktajā kārtībā. Saules paneļa (iekārtas) uzstādīšanai uz būves vai uz zemes pašam par sevi nevajag būvniecības ieceres dokumentāciju, neatkarīgi no tā potenciālās jaudas. Tas nemainās arī gadījumā, ja piemēram, ir nepieciešams, elektroenerģijas ārējam inženiertīklam pievienot 1000 šādas iekārtas. Par būvdarbiem tiks uzskatīti tikai darbi saistībā ar šo paneļu darbībai nepieciešamā ārējā inženiertīkla izbūvi.
Tādējādi, ja nav nepieciešams veikt būvdarbus, piemēram, ēkas vai jumta nesošo konstrukciju pastiprināšanu vai inženiertīkla pievada izbūvi, saules paneļu izvietošanai nav nepieciešama būvvaldes atļauja.
Informācijas avots: www.bis.gov.lv
