Jautājums par pašvaldības pārstāvju dalību Ungārijas vēstniecības rīkotajā forumā tika skatīts Ogres novada pašvaldības domes ārkārtas sēdē 13. maijā.
Domes deputāti vienbalsīgi nolēma atteikt sadarbību ar Ungārijas vēstniecību Latvijas Republikā līdz brīdim, kad Ungārijai būs vienota nostāja pret Krievijas Federācijas izvērstajām agresīvajām karadarbībām Ukrainā, vienota nostāja par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ieviestajām sankcijām pret Krievijas Federāciju, līdz brīdim, kad Ungārija būs gatava iestāties par ikvienas valsts, tai skaitā Ukrainas suverenitāti, cilvēka pamattiesībām, tiesībām uz dzīvību, brīvību, godu un cieņu.
Dome nolēma noraidīt Ungārijas vēstniecības ielūgumu uz forumu 19. maijā.
Šādu lēmumu dome pieņēma, ņemot vērā Ungārijas neviennozīmīgo nostāju pret Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā un ES pret Krieviju noteikto sankciju neatbalstīšanu.
Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis: “Mēs bieži domājam par karu Ukrainā, par to, kā varam palīdzēt, lai šis karš ātrāk beigtos. Pirmais, ko gribu uzsvērt, ir tas, ka mums ir jābūt vienotiem savā nostājā pret agresorvalsti Krieviju un vienotiem, atbalsot Ukrainu. Savā valstī mums ir jābūt vienotiem par okupācijas seku likvidēšanu, par okupācijas režīmu saistītu pieminekļu nojaukšanu. Mēs vienmēr esam bijuši toleranti, diemžēl mūsu valstī dzīvo cilvēki, kas neciena šo valsti, tās vēsturi un tās vērtības. Toleranti mēs varam būt, bet līdz zināmai robežai.
Par Ungāriju runājot, gribu uzsvērt, - kamēr kāds flirtēs ar Krieviju un maksās par tās piegādāto naftu un gāzi, tikmēr šis kāds finansē Krievijas ieroču ražošanu. Par brīvību ir jāmaksā. Pieņemot lēmumu par neiesaistīšanos sadarbībā ar Ungāriju tās pašreizējās nostājas dēļ, mēs parādām sabiedrībai, ka mums nav pieņemama flirtēšana ar kara noziedznieku (Krieviju), šis lēmums ir mūsu atbalsts Ukrainai tās cīņā pret Krieviju."
Kopš šī gada 24. februāra Krievijas Federācija izvērš plašu militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā. Latvija stingri nosoda Krievijas agresiju un tās īstenoto brutālo uzbrukumu Ukrainai.
Šī gada 4. maijā Eiropas Komisija iesniedza apstiprināšanai ES dalībvalstīm jaunu pret Krieviju vērstu sankciju paketi, kas paredz pilnīgu embargo Krievijas naftai, kā arī sankcijas vairākiem desmitiem cilvēku.
Ungārija, būdama ES dalībvalsts, ir atteikusies apspriest sankciju noteikšanu Krievijas enerģijas piegādēm, argumentējot, ka Krievijas gāzes importa izbeigšana ārkārtīgi apdraudētu Ungārijas ekonomiku, kā arī to, ka ES ieviestās sankcijas nodarīs lielāku kaitējumu Ungārijai nekā Krievijai.
Nenoliedzami, rūpes par valsts ekonomiku ir viena no katras valsts prioritātēm, tomēr pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā Eiropā, kas saistīta ar Krievijas Federācijas militāro iebrukumu Ukrainā un izvērsto nežēlīgo karadarbību neatkarīgas, suverēnas valsts teritorijā, iznīcinot tās infrastruktūru, nogalinot civiliedzīvotājus, tostarp bērnus, vardarbīgi izturoties pret Ukrainas iedzīvotājiem, ES dalībvalstīm un arī pārējai pasaulei būtu jāpauž vienota nostāja pret Krievijas agresiju Ukrainā, cienot un aizsargājot ikviena cilvēka vērtību, tiesības uz dzīvību un tiesības uz suverēnu valsti.
Jāpiebilst, ka Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ir nosaucis par savu pretinieku.
