Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa izveidošana un attīstība
Aģentūras darbības mērķis ir tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa izveidošana un attīstība teritorijā ar kopējo zemes platību 438,38 ha, kas ietver dabas parku “Ogres Zilie kalni” un tam piegulošo teritoriju. Sadarbojoties ar dažādām institūcijām un organizācijām labiekārtojuma, vides aizsardzības, sporta projektu attīstīšanā un īstenošanā, aģentūra veiksmīgi apsaimnieko un attīsta kompleksu, nodrošina sporta un brīvā laika pavadīšanas iespējas, organizē bērniem un jauniešiem izglītojošus pasākumus, kā arī dažādus kultūras pasākumus, piesaista tūristus un veicina Ogres novada atpazīstamību. Kompleksa teritorijā veikti arī ievērojami labiekārtošanas pasākumi, dabas parka teritorijā saglabājot gan dabas daudzveidību un aizsardzību, gan nodrošinot teritorijas pieejamību. Komplekss un tajā piedāvātās izziņas un atpūtas iespējas ir kļuvušas populāras visā Latvijā.
Aģentūras darbība paplašināta
Aģentūras reorganizācijas procesā tika izvirzīts priekšlikums paplašināt iestādes darbību, uzdodot veikt arī Ķentes pilskalna, ko pašvaldība ir iegādājusies savā īpašumā, un Ogres upes ielejas dabas parka attīstīšanu, kā arī nodot tās pārvaldībā un apsaimniekošanā Ogres novada pašvaldībai piederošās meža zemes, panākot efektīvu un vienotu meža sistēmas attīstību Ogres novadā. Jaunā iestāde, kurai tika izstrādāta jauna struktūra, funkcijas un atbildība, kā arī nolikums un nosaukums - Ogres novada pašvaldības aģentūra “Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” attīstības aģentūra -, darbību uzsāka šī gada februārī. Šī gada 27. janvārī deputāti apstiprināja arī aģentūras jauno vadību – konkursa rezultātā aģentūras direktora amatā uz pieciem gadiem tika iecelts Aivars Tauriņš, direktora vietnieka amatā Elga Zēģele un Ieva Kraukle.
Par to, kas paveikts līdz šim un kāda būs turpmākā rīcība Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” attīstības aģentūras darbā, sarunā ar tās direktoru Aivaru Tauriņu.
-Viena no jaunajām aģentūras funkcijām ir pārņemt savā uzraudzībā un apsaimniekošanā Ogres novada teritorijā esošos pašvaldības mežu īpašumus. Kā tie tika apsaimniekoti līdz šim un kā šīs funkcijas pārņemšana notiek?
-Līdz šim un arī vēl šogad pašvaldībai piederošo mežu apsaimniekošana ir pagasta pārvaldes, kurā tie atrodas, pienākums. Jāsaka, ka pašvaldības Latvijā, izņemot Rīgu, nav bagātas ar mežu īpašumiem. Ja skatāmies Ogres novada robežās, tie ir nedaudz vairāk kā 1 000 ha mežu, kas pieder pašvaldībai. Ja salīdzinām ar Latvijas valsts mežiem, kuru īpašumā un apsaimniekošanā ir 1,6 milj ha, vai Rīgas pilsētu, kurai ir 62 000 ha, 1 000 ha nav daudz, bet šis nav vienkāršs īpašums, jo sastāv no 190 nogabaliem, kas ir izkaisīti pa visiem novada pagastiem, un šie nogabali ir no 0,1 ha līdz 40 ha lieli. Doma tos visus apvienot zem viena jumta un par tiem rūpes uzņemties vienam atbildīgajam ir ļoti pareiza, jo mežu uzraudzība un apsaimniekošana ir ļoti nopietna lieta. Latvija ir mežsaimniecības zeme, Latvijas tautsaimniecībā mežiem ir milzīga nozīme - to apsaimniekošana un izstrāde nodrošina darba vietas, nes valstij ienākumus, mēs mīlam izstrādājumus no koka. Daudz labprātāk sēžam pie koka galda, uz koka krēsliem, izvēlamies koka durvis un koka logu rāmjus, bērniņu liekam koka šūpulītī un arī, cilvēkam aizejot, izvēlamies viņu guldīt koka zārkā, nevis plastmasas kastē. Tāpat mežs ir ļoti svarīga ekosistēma, kas nodrošina dabas daudzveidību, palīdz saglabāt bioloģiskās vērtības. Mežs mums dod ārkārtīgi daudz! Bieži vien cilvēkiem ir sāpīgi, ka koki tiek nozāģēti, ja kaut kur parādās izcirtums, saka – paliksim bez mežiem, bet tas ir mīts un emocionāla reakcija. Jāatceras, ka Latvijā lielākoties visi meži ir cilvēku radīti, reti kur tas ir dabīgi aizaudzis lauks, vai tas ir dabas liegums, kur cilvēks neiejaucas. Mūsu vecvectēvi ir veidojuši mežus, lai tie mums tagad būtu, un tagad mēs tos atjaunojam, domājot par nākamajām paaudzēm. Mēs katru gadu ar ģimeni aprīlī dodamies iestādīt vismaz 500 kokus mežu izcirtumos, man tas sagādā ļoti lielu prieku un gandarījumu. Tur, kur tos iestādījām pirms desmit gadiem, izveidojusies skaista jaunaudze. Meži katru gadu tiek atjaunoti lielās platībās, tiek atlasītas selekcijas sēklas, audzēti un stādīti koku stādiņi. Tiek uzskatīts, ka viens mežsaimniekošanas cikls ir simt gadi, kurā no meža izciršanas līdz atjaunošanas cirtēm tas piedzīvo vairākas stadijas. Lūk, ar šo garo stāstījumu es gribēju pateikt, cik svarīga ir mežu apsaimniekošana. Pārņemot šo jauno funkciju – pašvaldības mežu apsaimniekošana novadā -, ir uzsākta mežu inventarizācija, lai saprastu, cik ir jaunaudzes, cik briestoši un nobrieduši meži, kur ir izcirtumi, kur mežs jāatjauno, vai ir mežu apsaimniekošanas plāns utt. Kad tas tiks veikts, jādomā par mežu aizsardzību un apsargāšanu – kā cīnīties ar kaitēkļiem, pārnadžniekiem, tiem, kuri mežā atstāj savus atkritumus, zog kokus, par ugunsgrēku maksimālu novēršanu un citām lietām.
-Ko ir plānots darīt ar nobriedušo mežu sniegto bagātību – nocirstajiem kokiem?
- Savās vīzijās es to definētu “Ogres novada meži Ogres novada iedzīvotājiem”. Daļu no iegūtajiem resursiem varētu novirzīt kā malku tiem novada iedzīvotājiem, kuriem to ir grūti sarūpēt, kādu daļu varētu izmantot mazās infrastruktūras elementu izgatavošanai – soliņiem, nožogojumiem vai tml. Bet tā pagaidām ir tikai mana vīzija, tas vēl ir jāizvērtē. Ar 1. jūniju aģentūrā darbu uzsāka profesionāls mežu speciālists, kurš ar visiem šiem jautājumiem strādā. Runājot par mežiem novadā, gribu teikt lielu paldies pagastu pārvaldēm, kuru pārraudzībā līdz šim ir bijusi mežu apsaimniekošana un uzraudzība.
-Viena no jaunajām aģentūrai uzticētajām funkcijām ir arī Ķentes pilskalna apsaimniekošana. Kā virzās šis jautājums?
-Kopš februāra, kad uzsākām darbu, esam ķērušies klāt arī Ķentes pilskalnam. Ir iegūts vairāku ekspertu viedoklis, kuri atzinuši – šai vietai ir potenciāls. Tagad jādomā, kā šo samērā degradēto vietu veidot par pievilcīgu, atraktīvu aktīvās atpūtas vietu, kur cilvēki gribētu atgriezties, gūt adrenalīnu, kur ir laba atmosfēra, iespēja nomāt inventāru un saņemt citus pakalpojumus. Tā varētu būt slēpošanas trase – kā vieta, kur cilvēki var apgūt un nodarboties ar kalnu slēpošanu. Lai šo realizētu, kalns ir jāpagarina un augšējā daļa jāpaplatina, jāpapildina ar infrastruktūras elementiem, jādomā, ko piedāvāt vasarā. To īstenot ir liels izaicinājums un, jāatzīst, arī lieli ieguldījumi. Šobrīd par kaut ko konkrētu runāt noteikti ir pāragri. Jāiezīmē skaidri mērķi, ko un kā mēs redzam Ķentes kalnā. Kad mērķis būs noformulēts, esmu pārliecināts, atradīsies arī līdzekļi, kā to īstenot, un Ķentes kalns būs viena no skaistākajām vietām Ogrē.
