Pašvaldība īsteno jauniešu ieceres
Klātesošos uzrunāja Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, kurš atzina, ka pašvaldība pievērš lielu vērību jauniešu vajadzībām – šogad izdevies īstenot jauniešu ieceri Ogrē atvērt Jauniešu māju, kur jauniešiem pulcēties, pilnveidoties, kalt plānus, un tas īpaši svarīgi, jo Ogres nākotni veidos tieši jaunieši. “Tagad mēs stāvam pie klinšu kāpšanas sienas – pie vertikāles, kurā var uzkāpt, izmantojot tikai savas zināšanas un spēku. Visam tam, ko var izdarīt pats, ir vērtība, un šīs vērtības orientieris arī ir šī siena,” sacīja E.Helmanis, vēlot jauniešiem izmantot iespēju iepazīt klinšu kāpšanas sportu un sasniegt arī augstus rezultātus.
Apliecinājums vēlmei tuvoties virsotnei
Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglītis uzteica Ogres novada priekšsēdētāju par paveikto novada iedzīvotāju labā, īstenojot dažādus mazākus un lielākus projektus un ieceres, un atklāja, ka viņam klinšu kāpšanas siena asociējas ar divām lietām: “Pirmā - ir jābūt lunkanam un stipram, lai uzkāptu augšā, otrā – ir jāuzstāda mērķi un jāprot tie sasniegt, lai arī kādas grūtības vai šķēršļi būtu.” J.Eglītis piebilda, ka Ogri un ogrēniešus, virzoties uz attīstību un panākumiem, raksturo trīs vārdi – sīkstums, lepnums un spīts. “Jūs varat lepoties ar savu pilsētu, jo tā ir visstraujāk augošā pilsēta! Un lai šī jaunā siena ir ne tikai magnēts, kas piesaista jauniešus, bet arī apliecinājums, ka jūs gribat nokļūt virsotnē,” vēlēja J.Eglītis.
Klinšu kāpšanas siena Ogrē - augstākā Baltijā
Atklāšanas pasākumā piedalījās arī idejas par klinšu kāpšanas sienu Ogrē autors Rolands Ruģēns, kuram ir liela pieredze klinšu kāpšanas sportā, grūtajā kāpšanā un ātrumkāpšanā, kā arī boulderingā, viņš ir piedalījies arī pasaules mēroga sacensībās. “Šis ir unikāls projekts. Ogrē izbūvētā klinšu kāpšanas siena ir augstākā Baltijā. Ceru, ka tajā uzkāps visi, kuri to vēlas, un nebaidīsies iepazīties ar šo sporta veidu, kas ir iekļauts jau 2024. gada olimpiskajās spēlēs Parīzē,” sacīja R.Ruģēns. Viņš arī atzina, ka šī projekta īstenošana ir nozīmīga Latvijas mērogā, jo klinšu kāpšanas sportistiem Latvijā piemērotas infrastruktūras trūkuma dēļ ir ierobežotas iespējas trenēties klinšu kāpšanas sportā. Viņš arī pateicās ikvienam, kurš piedalījās ieceres aptaujā un balsoja par tās īstenošanu, pateicās pašvaldībai, kura sadzirdēja un ideju īstenoja, lai sportisti un jebkurš interesents te var trenēties, lai var organizēt sacensības. R.Ruģēns zina teikt, ka tuvākās valstis, kur klinšu kāpšana ir attīstīta, ir Zviedrija un Vācija. Īstenojot projektu Ogrē, svarīgi šķitis, lai tajā ar klinšu kāpšanas sportu var nodarboties ikviens – gan profesionāli sportisti, gan pilnīgi bez pieredzes šajā sporta veidā, jo gan bērniem, gan pieaugušajiem ir pieejamas dažāda augstuma un grūtības pakāpes sienas, kā arī lai jaunais objekts ir “dzīvs” – tiek apsaimniekots, apdzīvots, attīstās, tajā darbojas instruktori, treneri, notiek nodarbības, treniņi un sacensības.
Atzinīgi novērtē Latvijā vadošais klinšu kāpējs
Paraugdemonstrējumu klinšu kāpšanā sniedza Latvijā vadošais sportists šajā sportā, R.Ruģēna audzēknis Eduards Gruzītis. Pēc snieguma E.Gruzītis atzina, ka Latvijā ir ierobežotas iespējas trenēties klinšu kāpšanā – 5 metrus augsta siena ir Rīgā, klinšu kāpšanas siena ir pieejama arī Ventspilī, bet tā ir tālu no Rīgas. Eduards smaidot atzina, ka viņš ir priecīgs par šī projekta īstenošanu, īpaši par grūtās kāpšanas sienu, un nu viņš būs biežs viesis Ogrē, apmeklējot šo jauno sporta objektu.
Atklāšanas pasākumā atraktīvus priekšnesumus, spēlējot uz paštaisīta mūzikas instrumenta “trubofona”, sniedza Adrija Kalavanova un Emīls Mangulis – duets “Santehniķi”.
Par klinšu kāpšanas sienas izbūves projektu
Projekta ietvaros ir atjaunota 20. gadsimta industriālā mantojuma būve – ūdenstornis, kas tika projektēts 1968. gadā un netika izmantots jau kopš 80. gadu nogales. Ūdenstornim apkārt izbūvēta klinšu kāpšanas siena - boulderinga moduļsiena MoonBoard un ātrumkāpšanas modulis Etalons.
20 līdz 24 metrus augstā, 1050 m2 platībā izbūvēta klinšu kāpšanas siena paredzēta sportistu, kalnu tūristu, alpīnistu un citu interesentu treniņiem. Līdztekus lielajai sienai izbūvēta arī mazāka – 2,5 – 4,5 metrus augsta (145 m2 platībā) kāpšanas siena bērniem un jauniešiem.
Zem abiem objektiem ir ieklāts gumijas amortizējošais segums un amortizējošo matraču segums, zem bērnu kāpšanas sienas – amortizējošo matraču segums. Projekta ietvaros ir arī veikti apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbi – ierīkots inventāra nomas punkts tipveida konteinerā, izbūvēts apgaismojums, ierīkoti dekoratīvie stādījumi, uzstādītas atkritumu urnas, soli, velostatīvi, skatu platforma, sēta. Virs ūdenstorņa ir redzams šī gada sākumā izveidotais vides objekts – Bētlemes zvaigzne -, kas tika iedegta gadu mijas svētkos un arī turpmāk tiks iedegta Ziemassvētku laikā.
Projekta īstenošana tika uzsākta 2021. gada 26. augustā, būvdarbi tika pabeigti 2022. gada 15. augustā. Būvprojekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību veica SIA “Falkors climbing solutions”.
Pirms projekta īstenošanas pašvaldība organizēja iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu viedokli par torņa tālāko likteni – nojaukt vai veidot kā kāpšanas sienu. Aptaujā piedalījās 1354 respondenti, no kuriem pārliecinošs vairākums (98,3%) atzina, ka atbalsta ūdenstorņa izmantošanu kāpšanas sienas izveidei, kā pozitīvu ieguvumu minot aktivitāti svaigā gaisā, kur varēs darboties bērni un jaunieši. Dažas respondentu atsauksmes: “Ļoti inovatīvi un interesanti!”, ”Fantastiska un ļoti unikāla ideja, kas noteikti piesaistīs vietējo un tūristu interesi.”, “Sakopta vide un noderīgs risinājums. Iespēja fiziskām aktivitātēm.”, “Atbalstu to, ka šai vietai jāatrod kāds pielietojums un ļoti priecājos, ka iespējams iztikt bez demontēšanas, attīstot to, kas tur jau ir un vēl ir labi izmantojams!”, “Ļoti laba iniciatīva. Kāpšanas sports un interese par to aug ar katru gadu, tāpēc šī vieta noteikti būs populāra.”, “Ļoti labi, ka mūsu pilsēta attīstās uz visām pusēm, lielas, trotuāri, sakārtota pilsētvide utt. ,noteikti esmu par šo ideju.” Aptaujas laikā saņemti arī ieteikumi ūdenstorni pārveidot par skatu torni, lai baudītu skatu uz Ogres pilsētu.
Projekta realizācijai tika piešķirts valsts budžeta finansējums, pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 13. aprīļa noteikumiem Nr. 242 “Augstas gatavības pašvaldību investīciju projektu pieteikšanas, izskatīšanas un finansējuma piešķiršanas kārtība”. Ministru kabineta apstiprinātā investīciju projekta “Inženierbūves atjaunošana” kopējās izmaksas ir 589 000 eiro, t.sk. valsts budžeta piešķirtais finansējums 500 650 eiro (85%) un pašvaldības līdzfinansējums 88 350 eiro (15%).
