Vēsturiski Ciemupes ciems ir veidojies lauksaimniecības zemju teritorijā, kas pagājuša gadsimta septiņdesmitajos – astoņdesmitajos gados tika meliorētas. Notiekot intensīvai zemes apbūvei, lielu daļu drenu kolektoru sabojāja, iznīcināja, labākajā gadījumā – fragmentāri atjaunoja vai pārcēla citviet. Ņemot vērā, ka lielākā daļa teritoriju īpašnieku nebija parūpējušies par pienācīgu meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu, teritorijas applūšana kļuva neizbēgama, par ko liecina arī paaugstinātais gruntsūdens līmenis gan vasaras, gan ziemas sezonā.
Ogres novada pašvaldības meliorācijas inženiere Liene Sauka skaidro, ka Ogres novada pašvaldības speciālistu sagatavotais projekta pieteikums iesniegs Vides reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), atbilstoši Ministru Kabineta 2022.gada 22.februāra notikumiem Nr.143 «Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā 2022.gadā tiek izvērtēti un izsniegti valsts aizdevumi pašvaldībām Covid – 19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai».
Tā, piemēram, 2014.gadā lietainā vasarā Ciemupē applūda vairāki īpašumi, ūdens sagāja pagrabos, malkas šķūnīšos un nojumēs, arī dārzeņu vagas mirka ūdenī. Šāda aina bija vērojama Daugavas, Krastmalas un Zvejnieku ielā. Diemžēl šāda situācija lielākā vai mazākā mērā ik pa laikam atkārtojas, jo lietus ūdeņu ir par daudz, lai tie varētu iesūkties zemē, un tiem nav, kur palikt pavisam prozaiska iemesla dēļ – šajā individuālās apbūves teritorijā nav nekādas meliorācijas sistēmas.
L.Sauka stāsta, ka projekta mērķis ir Ciemupē meliorācijas sistēmu pārbūve 3,87 kilometru garumā. Projektā paredzēts izbūvēt drenāžas kolektoru sistēmu, kā arī 47 akas un vienu liela diametra kolektora izteku. Kopējā izmaksu summa ir 662 398,81 eiro, no kuras valsts aizņēmuma kopējais apmērs būtu 150 tūkstoši eiro un pašvaldības budžeta līdzfinansējuma kopējais apmērs 512 398,81. Ja VARAM šo projektu apstiprinās, pašvaldības deputāti lēma Covid – 19 programmas ietvaros ņemt aizņēmumu 150 tūkstoši eiro apmērā no Valsts kases ar izņemšanu vidējā termiņā 2022. – 2023.gadā uz 20 gadiem par valsts kases noteikto procentu likmi ar kredītpamatsummas atlikto maksājumu uz vienu gadu.
Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis norāda, ka Ciemupē pēdējo gadu laikā patiesi notikusi intensīva apbūve un ir bojātas meliorācijas sistēmas, kā rezultātā Ciemupe slīkst. «Mēs nereti domājam, ka, likvidējot kādu cauruli, nekas nemainīsies, bet tad sākam dzīvot peļķē, nosēdakas regulāri ir pilnas. Tās nav tikai mūsu pieļautās kļūdas. Deviņdesmito gadu sākumā gan Lielvārdē, gan Ikšķilē bija uzņēmumi, kas darbojās ar meliorācijas sistēmām – tās uzturēja, tīrīja. Laiki mainījās, un šīs sistēmas tika aizmirstas – tās nenodeva nedz apsaimniekotājiem, nedz privātīpašniekiem un daudzi pat nezināja par šo sistēmu esamību, jo uzmērījumi bija neprecīzi. Sākās būvniecība, un sāka rasties problēmas, kādas tās šobrīd ir. Šis ir kopējs darbs ar VARAM – iekļaut meliorācijas jautājumus Covid – 19 finansējumā. Ja šo projektu apstiprinās, daudziem tiks saglābti īpašumi, un viņiem vairāk nevajadzēs dzīvot līdz potītēm ūdenī,» saka E.Helmanis.
Ogres novada domes deputāti 28.jūlija sēdē saistībā ar iepriekš minēto jautājumu lēma arī par grozījumu Ogres novada Attīstības programmas 2014. – 2020.gadam III daļas Rīcības un investīciju plāna 2018.– 2020.gadam Investīciju plānā 2018.– 2020.gadam, iekļaujot tajā arī projektu par meliorācijas sistēmu pārbūvi Ciemupē.
Ja meliorācijas sistēmu pārbūves projektu Ciemupē apstiprinās, ciemupiešiem vairs nebūs jāslīkst ūdenī.
