Šī projekta īstenošanai ir izstrādāts būvprojekts “Esošās ēkas pārbūve un jaunās ēkas būvniecība Suntažu ielā 2, Ogrē”, lai izveidotu vairākus sociālos pakalpojumus personām ar īpašām vajadzībām. Iedzīvotāji savā vēstulē pārmet pašvaldībai par to, ka būvniecības iecerei netiek piemērota publiskā apspriešana.
(Citāts no iedzīvotāju vēstules: “Šādu rīcību uzskatām par pilnīgi nepieņemamu labas pārvaldības modelim neatbilstošu. Tas īpaši skar tos nekustamos īpašumus un iedzīvotājus, kuri atrodas plānoto objektu tuvumā. Šeit dzīvojošie saskarsies ar abu blakus izbūvēto sociālo centru psihoemocionālo ietekmi, par kuru raksturu nav pilnas informācijas, pašvaldības realizētās objektu slepenības režīma dēļ.”)
Kad publiskā apspriešana nav jārīko
Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta 8. punktu vietējās pašvaldības teritorijas plānojums ir vietējās pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi un kuru izstrādā administratīvajai teritorijai vai tās daļai. Saskaņā ar iepriekš minētā likuma 23. panta otro daļu vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka funkcionālo zonējumu, publisko infrastruktūru, reglamentē teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī citus teritorijas izmantošanas nosacījumus un aprobežojumus.
Saskaņā ar Ogres novada pašvaldības 2012. gada 21. jūnija saistošo noteikumu Nr. 16/2012 “Ogres novada teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” grafisko daļu zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 74010030241, Suntažu iela 2, Ogre, atrodas funkcionālajā zonā Publiskās apbūves teritorijā (PA).
Atbilstoši Ogres novada pašvaldības 2012. gada 21. jūnija saistošo noteikumu Nr.1 6/2012 “Ogres novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 221.1. apakšpunktu šai funkcionālajai zonai nolūks, kādā atļauts plānot, projektēt, būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēku vai citu būvi uz zemes, ir publiska iestāde (aizsardzības un drošības iestāde; atpūtas iestāde; autoosta; ārstniecības iestāde; darījumu iestāde; dzelzceļa stacija; kultūras iestāde; reliģisku iestāde; pārvaldes iestāde; pirmsskolas izglītības un izglītības iestādes; sociālās aprūpes vai citu, līdzīgu publiska iestāde; sporta būve; zinātnes iestāde; tehniskās apkopes darbnīca).
Tātad no Ogres novada teritorijas plānojuma izriet, ka šajā zemes vienībā pieļaujam jebkura no augstākminētajām būvēm, neveicot būvniecības publisko apspriešanu.
Kad publiskā apspriešana ir nepieciešama
Būvniecības likums nosaka gadījumus, kad būvniecības procesā jānodrošina sabiedrības iesaiste, būvvaldei nodrošinot publisko apspriešanu. Būvniecības likuma 14. panta piektā daļa noteic: ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), būvvalde nodrošina būvniecības ieceres publisku apspriešanu. Būvvalde, izskatot būvniecības ieceri, vērtē plānotās būves ietekmi uz vidi ņemot vērā šos kritērijus – smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojums.
Būvvalde pieņēma lēmumu izdot būvatļauju veselības aprūpes iestādes un sociālo pakalpojumu centra pārbūvei/būvniecībai, Suntažu ielā 2, Ogrē, nerīkojot publisku apspriešanu, jo nekonstatēja plānoto būvju būtisku ietekmi uz vidi.
Cilvēka tiesības nedrīkst diskriminēt
Būvvaldei kā kompetentā institūcija būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšanā nav tiesību noteikt personu loku, kuras drīkstēs dzīvot vai saņemt pakalpojumu attiecīgajās būvēs. Vēl jo vairāk, šāda būvvaldes rīcība būtu pretrunā ar cilvēktiesībām, kas ir nostiprinātas gan Latvijas Republikas Satversmē, gan Latvijas ratificētajos cilvēktiesību dokumentos. Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā ir noteikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
Satversmes tiesa, interpretējot Satversmes 91. pantu, ir atzinusi, ka vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. (skat. Satversmes tiesa. 2001-02-0106. 26.06.2001. 4. punkts; Satversmes tiesa. 2001-06-03. 22.02.2002. 3. punkts; Satversmes tiesa. 2001-11-0106. 25.02.2002. Satversmes tiesa. 2002-09-01. 26.11.2002. 3. punkts.; Satversmes tiesa. 2001-07-0103. 05.12.2001. 3. punkts. 46 Satversmes tiesa. 2009-46-01. 02.02.2010. 7. punkts. 90 piemēram, Satversmes tiesas 2001. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2000-07-0409 secinājumu daļas 1. punktu un 2008. gada 29. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-37-03 7. punktu).
Atšķirīgai attieksmei nav objektīva un saprātīga pamata, ja tai nav leģitīma mērķa vai ja nav samērīgas attiecības starp izraudzītajiem līdzekļiem un nospraustajiem mērķiem (skat. Satversmes tiesas 2002. gada 23. decembra sprieduma lietā Nr. 2002-15- 01 secinājumu daļas 3. punktu).
Satversmes 91. panta aizliegto kritēriju katalogs mūsdienu interpretācijā komentējamā panta otrais teikums satur šādu aizliegto kritēriju katalogu: 1) rase un ādas krāsa; 2) tautība, etniskā izcelsme; 3) valoda; 4) dzimšana un izcelsme; 5) dzimums; 6) vecums; 7) invaliditāte; 8) ģenētiskās īpašības; 9) seksuālā orientācija; 10) reliģiskā pārliecība; 11) politiskā un cita pārliecība; 12) pasaules uzskats; 13) partijas piederība; 13) sociālais stāvoklis un sociālā izcelsme; 14) dienesta stāvoklis; 15) manta; 16) citi līdzīgi apstākļi. (avots: Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības 104. lpp.)
