Pagājušajā gadā tajā ir saražotas 512 GWh elektroenerģijas. Iekļaujoties Daugavas HES kaskādē, tā ir viens no atjaunīgās enerģētikas stūrakmeņiem nacionālo klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai.

1939. gada 15. oktobrī tika iedarbināts Ķeguma HES pirmo hidroagregāts (17,5 MW), ieslēgta 88 kilovoltu elektrolīnija Ķegums – Rīga, apakšstacija "Jāņciems" Rīgā un pulksten 23.36 rīdziniekiem sāka piegādāt pašu valstī Ķegumā ražoto elektroenerģiju. Drīzumā elektrība sāka plūst arī uz Jelgavu, Bausku, Dobeli, Tukumu un gada laikā Latvijā tika elektrificēti aptuveni 6000 mājsaimniecību.

Laikraksti iedvesmojošos virsrakstos toreiz vēstīja par Ķeguma gaismas plūsmu: "Lielais gaismas avots strādā. Vakarnakt Rīgu pieslēdza Ķeguma spēkstacijai!", "Šodien Ķeguma gaisma sāk plūst uz Rīgu!"

Ķeguma HES celtniecību uzsāka 1936. gadā, projektā bija paredzēti četri hidroagregāti ar kopējo jaudu 70 MW. 40 gadus pēc uzcelšanas stacija tika paplašināta un 1979. gadā darbu sāka Ķeguma HES-2. Šobrīd stacijas jauda ir 248 MW un elektrību ražo 7 hidroagregāti, kas pēc Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijas ražos vēl vairāk elektrības vismaz tuvākos 40 gadus.

Elektroenerģijas izstrādē sekmīgs Ķeguma HES bija pagājušais gads, saražojot 512 GWh elektrības, bet īpaši ražīgs jeb ar ūdeni bagāts bija 2017. gads, kad saražotas 825 GWh.

Ķeguma HES kļuva arī par Latvijas enerģētikas šūpuli – sākumu mērķtiecīgi iecerētai valsts vienotai elektroapgādei un 1939. gada 22. decembrī, nodibinot Valsts elektrības uzņēmumu "Ķegums", Latvenergo koncerna sākotnei.

Ķeguma hidroelektrostacijas celtniecība bija nepārprotams apliecinājums tam, ka latvieši ir apņēmības pilni izveidot savu saimniecisko patstāvību. Trijos gados vairāku tūkstošu strādnieku rosīgā darbā tapa nozīmīgākais industriālais objekts Baltijā – moderna elektroenerģijas ražotne.

Informāciju sagatavoja Ivita Bidere, AS "Latvenergo" preses sekretāre