Ogres novada pašvaldībā pagājušā gada aprīlī saņemta Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes vēstule. Tajā sniegta informācija par īpašumu Ogrē, Akmeņu ielā 60, kur Daugavas krastā tauvas joslā līdz pašai upei uzcelts drāšu pinuma žogs un izvietoti aizslēdzami vārtiņi, kas liedz iedzīvotājiem brīvi pārvietoties gar upes krastu un tai piekļūt. Tādējādi ir pārkāpts Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 5. punkts.
Ņemot vērā vēstulē norādītos faktus, Ogres novada Būvvaldes būvinspektors pagājušā gada maijā apsekoja minēto nekustamo īpašumu un sagatavoja atzinumu, konstatējot, ka Ogrē pa īpašuma Akmeņu ielā 58 un īpašuma Akmeņu ielā 60 kopējo robežu tauvas joslā patiesi izveidots 10 metru garš prettiesisks nožogojums Daugavas virzienā, kas stiepjas līdz izbūvētajai atbalsta sienai un norobežo krastu. Žogā ierīkoti metāla vārtiņi gājējiem, taču tie aprīkoti ar piekaramo slēdzeni. Turklāt gar žoga iekšējo malu nekustamajā īpašumā Akmeņu ielā 60 līdz atbalsta sienas malā ierīkotajiem vārtiņiem sastādīts blīvs tūju dzīvžogs. Šā gada maijā, veicot minētajā adresē atkārtotu apsekošanu, secināts, ka nekas nav mainījies – žogs stāvēja kā stāvējis, lai gan Ogres novada pašvaldības darbinieki vairākkārt aicināja nekustamā īpašuma saimnieci izteikt viedokli par prettiesiski izbūvēto nožogojumu tauvas joslā un to demontēt. Šis lūgums ir ignorēts – īpašuma saimniece uz divām pašvaldības darbinieku nosūtītajām ierakstītajām vēstulēm nereaģēja, pasts tās atgrieza sūtītājam.
Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 5. punkta b) apakšpunktā teikts, ka virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās 10 metru platā joslā aizliegts būvēt un izvietot jebkādas ēkas un būves, tajā skaitā nožogojumus.
Vienlaikus Zvejniecības likuma 9. panta sestajā daļā norādīts, ka tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir paredzēta kājāmgājējiem, zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai un izpētei, robežapsardzībai, vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai.
No minētajām Aizsargjoslu likuma un Zvejniecības likuma normām secināms, ka tauvas josla paredzēta publiskai lietošanai, lai nodrošinātu brīvu piekļuvi publiskiem ūdeņiem, un nav pieļaujama tās apbūve.
Ņemot vērā iepriekšminēto, Ogres novada pašvaldības 20. oktobra Reģionālās attīstības jautājumu komitejas sēdē deputāti skatīja lēmumprojektu, ar kuru nekustamā īpašuma Ogrē, Akmeņu ielā 60, īpašniecei uzlikts par pienākumu mēneša laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas demontēt 10 metru garumā esošo nožogojumu tauvas joslā, kas atrodas gar nekustamo īpašumu Akmeņu ielā 58 un Akmeņu ielā 60. Ja nekustamā īpašuma īpašniece norādītajā laikā neveiks tauvas joslā esošā nožogojuma demontāžu, to izdarīs SIA «Ogres Namsaimnieks» darbinieki un attiecīgi visus ar demontāžu saistītos izdevumus piedzīs no minētā nekustamā īpašuma īpašnieces.
Gala lēmums šajā jautājumā izskatīts Ogres novada domes 27. oktobra sēdē. «Noteikumiem visiem ir jābūt vienādiem,» – Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis ir lakonisks, piebilstot, ka līdzīgā veidā jārīkojas ikvienā situācijā, kad tiek konstatēts analogs pārkāpums. E. Helmanis norāda, ka pašvaldībā ir saņemtas vairākas sūdzības par īpašumiem Lielvārdē, kur arī nav ievērota tauvas josla un iedzīvotājiem nav iespējas piekļūt Daugavai. Viņš uzdeva Būvvaldes pārstāvjiem līdz Ogres novada domes sēdei veikt Daugavas krasta apsekošanu Lielvārdes pusē un konstatēto darīt zināmu deputātiem.
Dzintra Dzene, Ogres Vēstis Visiem
