Semināru atklāja Ukrainas vēstnieks Latvijas Republikā Oleksandrs Miščenko, sākumā pasakoties Latvijai par nesavtīgu palīdzību Ukrainai, kas jau no kara sākuma sniegusi palīdzību. Vēstnieks uzsvēra, cik svarīgi būt šeit, plānot jau tagad, kā atgūties no kara. “Latviju kā piemēru rādām un stāstām citām valstīm, kas bija pirmā, kas sniedza, militāru palīdzību, gan palīdzību civilajā sfērā, gan palīdzību bēgļu uzņemšanā. “Šajā brīdī bombardē Kijivu, krievu zvērīgais karaspēks cenšas iedvest bailes un grib piespiest Ukrainu atdot teritorijas. Mēs varbūt mirsim, bet neatdosim Ukrainu. Pateicoties mūsu armijai, parasto cilvēku atbalstam, mēs uzvarēsim šo karaspēku.”
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, atklājot semināru: “Svarīgi šīs dienas seminārā vairāk uzzināt par esošo situāciju Ukrainā, par prioritātēm, kas ir svarīgas Ukrainai. Nenoliedzami svarīgi dzirdēt stāstus no ikdienas Ukrainas pašvaldībās, kā arī nākotnes plānus. Gandarījums ir, ka varam būt daļa no Ukrainas atjaunošanas procesa. Visbeidzot jāatceras, ka ne tikai fiziska, materiāla palīdzība ir svarīga, bet arī pareizā brīdi pateikts atbalsta vārds var nozīmēt ļoti daudz.” LPS priekšsēdis izteica lielu pateicību pašvaldību pārstāvjiem, jau no pirmās dienas sniedzot atbalstu gan pašvaldībām Ukrainā, gan bēgļiem Latvijā.
Vairākkārt seminārā tika pieminēts apbrīns par cilvēkiem Ukrainā, kas kara apstākļos turpina savu darbu jebkurā sfērā, kas iespēju robežās nodrošina Ukrainas cilvēkiem ikdienas vajadzības.
“Esot Ukrainā uz vietas, bija iespēja redzēt, cik tas viss patiesībā ir smagi. Bieži sakām, ka palīdzam Ukrainai, bet patiesībā mēs palīdzam paši sev. Šis ļaunums neapstātos pie Ukrainas, tas ietu tālāk. Tas, ko dara Ukraina, ir varonība. Viņi ir apturējuši milzīgu armiju,” tā Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, uzrunājot semināra dalībniekus. E.Helmanis ieteica pašvaldību vadītājiem aizbraukt uz Ukrainu un redzēt, ko jau šobrīd paši varam mācīties no Ukraiņiem.
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas pārstāvis Egils Dzelme izteica apbrīnu par Ukrainas tautas stirpo gribu stāties pretī agresoram - Krievijai, - par spēju jau domāt un strādāt pie valsts atjaunošanas, kā arī uzteica Ukrainas vēlmi iestāties Eiropas Savienībā. Šobrīd Latvija Ukrainas atbalstam novirza gandrīz 1 % no NKP. Viennozīmīgi Latvija turpinās sniegt atbalstu. Tas tiks ietverts arī nākamā gada budžetā. Krievija turpina sagraut Ukrainas civilo infrastruktūru, tādēļ rekonstrukcija jāveic jau paralēli karadarbībai.
Ukrainas Pašvaldību un teritoriju attīstības ministrijas pārstāve Anna Nižnika (Anna Nizhnik) klātesošos iepazīstināja ar Ukrainas valdības, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas kopīgi veikto Ukrainas atjaunošanas un rekonstrukcijas vajadzību novērtējumu. A. Nižnika pateicās Latvijai par nesavtīgo palīdzību, uzsverot, ka ikviena palīdzība šobrīd ir neatsverama. Joprojām tiek iznīcināta infrastruktūra, cieš cilvēki, bet, neskatoties ne uz ko, Ukrainā tiek darīts viss iespējamais, lai atjaunotu katru māju tiktu atjaunota. Lielākais izaicinājums šobrīd ir pārvarēt ziemu. Šobrīd atjaunošanas darbi notiek tur, kur tas visvairāk ir vajadzīgs. Pēc vairākiem gadiem tiks veikti lielāki atjaunošanas darbi, savukārt pēc tam jau ceļš vedīs uz Ukrainas attīstību, demokrātisku un tehniski attīstītu valsti, kas būs saistīta ar Eiropas ekonomiku. Patlaban lielāko daļu darbu uzņēmušies Ukrainas starptautiskie partneri. Anna Nižnika aicināja Latvijas pašvaldības nepastarpināti sadarboties ar Ukrainas pašvaldībām, jo tas ļauj koncentrēties uz vissvarīgāko, kas nepieciešams konkrētajā pašvaldībā un tās iedzīvotājiem.
Ukrainas Pilsētu asociācijas starptautiskās sadarbības koordinatore Natālija Lazarenko uzsvēra, ka pašvaldību vērtība ir to iedzīvotāji un pašvaldībām ir ļoti liela loma Ukrainas atjaunošanā. N. Lazarenko minēja, ka šobrīd lielākais izaicinājums ir apkures sezona, nepieciešami strāvas ģeneratori. Pēc Krievu armijas bombardēšanas cilvēki palika bez ūdens un elektrības, un tieši cilvēki, kas strādā pašvaldībās ir tie, ka palīdz visu atjaunot. Tāpat nepieciešama skolu, slimnīcu atjaunošana, smagā transporta tehnika, pašvaldības transports un vēl daudz kas cits. Daudz kas tika piegādāts, taču tas atkal tika sabombardēts no krievu karaspēka puses. Svarīga loma ir arī cilvēku psiholoģiskajai rehabilitācijai.
Ogres novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Dana Bārbale, stāstot par Ogres novada pašvaldības atbalstu Ukrainai, uzsvēra, ka ne mazāk svarīgi par materiālo palīdzību ir, lai mēs par Ukraiņiem runājam un atceramies. D.Bārbale demonstrēja video par Ogres novada pašvaldības atbalstu jau no 2014. gada, kā arī ciešo sadarbību ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Oleksandrs Miščenko un Ogres sadarbības pilsētu Čerņihivu Ukrainā. D.Bārbale arī semināra apmeklētājus iepazīstināja ar pēdējos gados veiktajiem vai uzsāktajiem Ogres novada pašvaldības projektiem: Ogres Centrālo bibliotēkas būvniecību; jaunas Ogres Valsts ģimnāzijas ēkas būvniecību; ēkas Brīvības ielā 40 pārbūvi Ogres novada Jauniešu mājas izveidei; klinšu kāpšanas sienas “Tornis Ogre” izveidi vecā ūdenstorņa vietā; Taurupes muižas klēts pārbūvi.
Seminārā piedalījās arī divu Čerņihivas apgabala pašvaldību – Čerņihivas un Ņižinas pilsētu - pārstāvji, kuri dalījās ne tikai praktiskajā pieredzē, bet arī emocionālos stāstos par pašvaldību darbību krīzes apstākļos, kā arī nākotnes prioritātēm, sadarbības perspektīvām un palīdzību. Paralēli semināram notika vairāku pašvaldību domju priekšsēdētāju tikšanās ar Ukrainas vēstnieku, kur aci pret aci tika pārrunātas sadarbības iespējas ar Ukrainas pašvaldībām. Šāda tikšanās ir ļoti vērtīga abām iesaistītajām pusēm, lai turpinātu un uzlabotu sadarbību starp pašvaldībām.
Pirms došanās uz pieminekļa “Ukrainas vainags” atklāšanu, kas tapis, sadarbojoties Ogres rajona slimnīcai un Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības fakultātei, Ogres rajona slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs pastāstīja, ka uz Čerņihivu nogādāta medicīniskā palīdzība 40 tūkst. euro apmērā. Jau kara sākumā Ogres rajona slimnīca devusi darba vietu 40 cilvēkiem no Ukrainas. Arī šobrīd slimnīcas darbinieki vāc ziedojumus, lai varētu iegādāties pašu nepieciešamāko Ukrainas aizstāvjiem un iedzīvotājiem.
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis stāstīja par praktisko palīdzību, ko ir snieguši un vēl turpinās sniegt Ukrainas pašvaldībām. Preiļu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns stāstīja par jau ilggadējo sadarbību un palīdzību Ukrainai arī šajā brīdi.
Eiropas Reģionu komitejas Latvijas delegācijas loceklis, Rīgas domes deputāts Dainis Turlais, noslēdzot semināru, atgādināja, ka ir nozīmīgi runāt un skaidrot vairāk Eiropas institūciju pārstāvjiem mūsu okupācijas pieredzi no Otrā pasaules kara sākuma, lai vairotu izpratni par ārkārtīgi smago situāciju Ukrainā. “Mēs šobrīd arī paši cīnāmies par savas valsts turpinājumu, un to mēs varam izdarīt tikai kopā ar Ukrainu,” tā D.Turlais.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Elita Zvaigzne informēja par sadarbības iespējām ar Ukrainu programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros, īstenojot digitālās transformācijas aktivitātes. Seminārā piedalījās Ukrainas pašvaldību pārstāvji, Latvijas pašvaldību domju priekšsēdētāji, vietnieki, izpilddirektori, deputāti, darbinieki, kas atbildīgi par attīstības un starptautisko attiecību jautājumiem. Šis seminārs ir kā pirmais solis Latvijas pašvaldību atbalstā Ukrainas pašvaldību atjaunošanā jau patlaban, kad lielo ES finansēto programmu līdzekļi vēl nav pieejami, taču Ukrainas pašvaldību iedzīvotājiem palīdzība ir nepieciešama.
