Bez deputātiem, kuri strādā Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijā, sēdē klātienē piedalījās arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš (Liepājas 6. vidusskolas direktors), IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece Baiba Bašķere, Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš, Ogres novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājs Igors Grigorjevs, pārvaldes speciālisti, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Ogres novada arodorganizācijas priekšsēdētāja Velga Kalniņa.
G. Sīviņš pateicās klātesošajiem par doto iespēju paust viedokli par situāciju izglītības jomā Ogres novadā un atgādināja, ka Ogres novads iedzīvotāju skaita ziņā ir lielākais Latvijā, ietverot gan pilsētas, gan pagastus, tādēļ arī risināmie jautājumi izglītības jomā ir dažādi. G. Sīviņš arī norādīja, ka Ogres novads bija viens no pirmajām pašvaldībām, kurā tika reorganizēta Izglītības pārvalde, izveidojot iestādi, kas pārrauga izglītības jomu visā novadā, un pauda lepnumu un gandarījumu par šīs iestādes darbu.
I. Grigorjevs informēja klātesošos par pedagogu atalgojuma sistēmu Ogres novadā, secinot, ka ir nepieciešams sabalansēt pedagogu slodzes, ir liels aktuālo vakanču skaits (46 aktuālas vakances izglītības jomā) un interese par pedagoģijas studijām un darbu skolā ir neliela (pagājušajā gadā studijas pedagoģijā uzsākuši trīs novada vidusskolu absolventi). Lai situāciju uzlabotu, I.Grigorjevs sniedza vairākus priekšlikumus: īstenot iecerēto slodžu sabalansēšanas un atalgojuma celšanas grafiku, nodefinēt minimālā skolēnu skaita un pieejamības nosacījumu katram izglītības posmam; īstenot valsts grantu programmu mācību vides kvalitātes pilnveidei; atbalstīt personālvadības funkcijas veidošanu un kvalitāti izglītības pārvaldēs, koordinēt šo darbību un piešķirt resursus funkcijas attīstīšanai; finansēt topošo pedagogu studijas gan klātienē, gan neklātienē; finansēt jauno pedagogu skolas īstenošanu un citus.
Sēdes laikā diskusijās par pedagogu piesaisti un atalgojuma sistēmu iesaistījās arī LIZDA vadītāja Inga Vanaga, kā arī Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.
B.Bašķere norādīja, ka katru gadu Latvijas augstskolās tiek sagatavots pietiekams skaits pedagogu (piemēram, pēdējo piecu gadu laikā sagatavoti 3913 pirmsskolas pedagogi, 2270 sākumskolas pedagogi, 17 vēstures un 51 ģeogrāfijas skolotājs, arī 151 dabaszinību skolotājs, 163 matemātikas, 101 latviešu valodas, 154 angļu valodas un 69 vācu valodas skolotāji), taču viņi neizvēlas darbu turpināt skolās, tāpēc valstī svarīgi izstrādāt mehānismus, kas celtu pedagoga darba prestižu un vēlmi strādāt skolā.
Sēdes turpinājumā klātesošie diskutēja par tādiem izglītības jomas jautājumiem kā mērķdotāciju sadale, slodžu un likmju sadalījums, kontaktstundu skaits, mācību materiāli, valsts un pašvaldības atbalsts pedagogiem studiju un darba laikā.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas vadītājs Česlavs Batņa atklāja, ka izbraukuma sēde ir sarunu cikla par cilvēkkapitāla, tostarp grūtībām piesaistīt jaunus pedagogus skolās Latvijā turpinājums. Komisijas darba rezultātā pāris mēnešu laikā plānots izstrādāt statistikas analīzi un priekšlikumus par situāciju Latvijā izglītības jomā, kas tiks iesniegti Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un tālāk Izglītības un zinātnes ministrijā.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijā strādā deputāti Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Atis Deksnis, Jekaterina Dorošķeviča, Arnolds Jātnieks, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Inese Kalniņa, Līga Kļaviņa, Antoņina Ņenaševa, Andris Sprūds, Aiva Vīksna un Jānis Vucāns.
