D.Širovs norādīja, ka šobrīd Latvijā jautājumi par veselības aprūpes tēmu ir guvuši lielu rezonansi, notiek dažādu līmeņu organizāciju tikšanās, diskutējot par veselības aprūpes jautājumiem, tostarp pieejamā finansējuma sadali un turpmāko darbu veselības aprūpes iestādēs.
D.Širovs skaidroja, ka Ogres rajona slimnīca ir Ogres novada pašvaldības īpašums, tā ir lokālā daudzprofila neatliekamās palīdzības slimnīca, kurai ir piešķirts 3. līmenis un kura ir lielākā lokālā slimnīca valstī. Pagājušajā gadā Ogres rajona slimnīcā ārstējušies vairāk nekā 4900 iedzīvotāju, mediķiem veicot apjomīgu darbu. “Mēs neārstējām Covid-19 pacientus, jo slimnīcā nav tam piemērota infrastrutūra. Ogrē infekcijas nodaļa tika likvidēta pirms daudziem gadiem un, lai netiktu apdraudēti citi pacienti, Covid-19 pacienti netika uzņemti. Bet, lai atslogotu Rīgas slimnīcas, visu laiku strādājām ar pilnu jaudu, uzņemot visus pārējos pacientus, daudzus no Rīgas, kuriem nebija Covid-19,” skaidroja D.Širovs, piebilstot, ka rezultātā pagājušajā gadā Ogres slimnīcā tika uzņemti par 51 pacientu vairāk, nekā līgumā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) paredzēts, bet par šo pacientu ārstēšanu valsts finansējumu 40 000 eiro apmērā nav piešķīrusi. Slimnīca NVD nosūtījusi vēstuli ar lūgumu skaidrot šo situāciju.
D.Širovs norādīja, ka Ogres rajona slimnīcā ir plaša Ambulatorā nodaļa, kur katru gadu palīdzība tiek sniegta ap 130 000 iedzīvotājiem. Pieprasīti ir Rehabilitācijas nodaļas pakalpojumi, uz kuriem veidojas pat rinda 4 mēnešu garumā. Slimnīcā ir augsti kvalificēti speciālisti dzemdniecībā un ginekoloģijā. Pagājušajā gadā Ogres slimnīcā pasaulē nākuši 538 mazuļi, kas ir vairāk nekā 3 reģionālajās slimnīcās un tikai par 50 mazāk nekā lielajā Daugavpils slimnīcā. “Daudz bija tādu situāciju, kad jaunās māmiņas izvēlējās dzemdēt citur, jo mūsu slimnīcā pietrūkst individuālās palātas, tāpēc slimnīcas valde pagājušajā gadā pieņēma lēmumu uzsākt jaunas Dzemdību nodaļas izbūvi. Šogad novembrī darbi tiks pabeigti, plānojam, ka mūsu slimnīcā dzemdību skaits gadā pieaugs līdz vismaz 700,” prognozē D.Širovs.
Informējot par valsts finanšu resursu sadali, D.Širovs norādīja, ka valsts un Eiropas Savienības investīcijas infrastruktūras attīstībai lielāko daļu jeb 62 % saņem Rīgas slimnīcas. Ja 2014.-2020.gada plānošanas periodā 3. līmeņa slimnīcām, kāda ir Ogres rajona slimnīca, bija atvēlēti 4,4 % no pieejamā investīciju finansējuma, tad 2021. - 2027. gada plānošanas periodā - vairs tikai 0,36 %, turklāt Ogres slimnīcai ir iedalīti 0 eiro - vienīgajai neatliekamās palīdzības slimnīcai Latvijā, kurai nav paredzēts nekāds investīciju finansējums. Savukārt šogad fiksētās pacienta ārstēšanas izmaksas no 733 eiro samazināsies līdz 701 eiro par neatliekamu un akūtu pacientu, kur tajā pašā laikā citas lokālās slimnīcas saņems līdz pat 900 eiro par katru šādu pacientu!
“Šī situācija rada lielu neizpratni! Gaidām NVD un Veselības ministrijas skaidrojumu. Turklāt, kā zinām, pēdējā laikā ir būtiski palielinājušās visu energonesēju cenas, pārtikas produktu, medikamentu un medicīnas materiālu cenas, mediķiem algas ir jāpalielina. Kā rīkoties? Uz ko ietaupīt? Uz ēdināšanu? Samazināt medicīnas darbinieku skaitu? Šāda situācija nerada vienādu konkurenci, nerada iespēju sniegt un iedzīvotājiem saņemt vienlīdzkvalitatīvu pakalpojumu valstī!” ir pārliecināts D.Širovs.
D.Širovs norādīja, lai risinātu situāciju, viņš ir ticies Latvijas Pašvaldību savienībā ar citiem pašvaldību pārstāvjiem, arī ar Veselības ministri Līgu Meņģelsoni, kuru uzaicinājis atbraukt uz Ogres rajona slimnīcu un pašvaldību, lai iepazītos ar situāciju uz vietas un diskutētu par finansējuma pieejamību.
