Joprojām daudzos gadījumos aktīvo īpašnieku skaits salīdzinājumā ar pasīvajiem dzīvokļu īpašniekiem ir mazāks. Valdībā 28. februārī atbalstītajos grozījumos Dzīvokļa īpašuma likumā ir paredzēts atvieglot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu. Izmaiņas vēl jāskata un jāpieņem Saeimai.

Pašlaik Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanai visos gadījumos ir vajadzīga vismaz vairāk nekā puse (50+1) dzīvokļu īpašnieku piekrišana.

Lai sekmētu efektīvāku daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanu, lielākas tiesības lēmumu pieņemšanā paredzētas dzīvokļu īpašnieku mazākumam.

Likumprojektā paredzēts: ja kopsapulce ar to pašu darba kārtību tiek atkārtoti sasaukta mēneša laikā, tā ir lemttiesīga, ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem.
-No likuma plānots svītrot noteikumu, kas šobrīd paredzēts, ka aptaujas gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstisku atbildi, var uzskatīt, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.
-Izņēmums attiektos uz gadījumiem, kad dzīvokļu īpašnieku kopība lemj par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam un to atsaukšanu.
-Gadījumus, kad aizņēmuma piesaistīšanai balsojumos piedalās mazs dzīvokļu īpašnieku skaits, kredītiestādes varētu vērtēt par risku paaugstinošu faktoru.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai uzlabotu dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procedūru un saglabātu sekmīgu dzīvojamo māju pārvaldīšanu, kā arī sasniegtu Eiropas Savienībā (ES) izvirzītos energoefektivitātes mērķus, norādīts likumprojekta anotācijā.

Paredzēts arī noteikt aizsardzību dzīvokļu īpašniekiem, kuri ir aktīvi dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, taču ir mazākumā un tādēļ nespēj pieņemt lēmumus vairākuma bezdarbības dēļ.