“Ažiotāža ap 16.martu kā atceres dienu pierāda nepieciešamību turpināt skaidrot Latvijas vēsturi un notikumus. Latviešu leģionāri ir simbols Latvijas patriotiem, kuri cīnījās pret Staļina un padomju varas totalitāro režīmu un okupāciju. Viņi redzēja 1941.gada deportācijas, Staļina režīma okupācijas sekas. Ticēja tam, ka var Latviju atbrīvot no okupantiem. Tāpēc tagad izlikties, ka šādi leģionāri nav bijuši, nav pareizi. Latvijas vēsture ir jāzina un no tās nav jākaunās ne Latvijā, ne Eiropā un citviet pasaulē. Attiecīgi Leģionāru skvēra izveide vai ielas nosaukums izglītos un stiprinās zināšanas sabiedrībā. Daudzās ģimenēs kāds no senčiem ir bijis leģionārs. Tā būtu cieņas izrādīšana. Līdzīgi kā mēs izglītojam sabiedrību par Lāčplēša dienas patieso nozīmi, tāpat tikai stāstot, kas bija latviešu leģionāri, mēs varam mainīt stereotipus un daudzus gadus uzturēto propagandu,” norāda Edvards Ratnieks, Rīgas vicemērs.

Ir bijuši gadi, kad ar dažādām metodēm centās aizliegt 16.marta atceres pasākumus pie Brīvības pieminekļa, panākot pat žoga uzlikšanu pieminekļa tuvumā. Vicemērs uzsver, ka šobrīd pašvaldību vada latvisko partiju bloks, tāpēc ir svarīgi stiprināt vēsturi, patriotismu un nacionālās vērtības. To nav iespējams pilnvērtīgi izdarīt, aizmirstot vēsturi un varoņus.

Ņemot vērā Ukrainas karu, šobrīd pašvaldība strādā pie vairāku ielu un skvēru pārdēvēšanas, tām piešķirot Latvijas vēsturei un kultūrai nozīmīgus nosaukumus. Tāpēc tikai loģiska kādas ielas tapšana par Latviešu leģionāru ielu vai arī tiktu izveidots speciāls skvērs, piemēram, kādā no pilsētas parkiem, ko nākotnē pat varētu papildināt ar skulptūrām vai informatīviem stendiem.

Ratnieks norādīja, ka šobrīd viņa pārvaldībā notiek darbs pie Uzvaras parka koncepta izstrādes, ar kuru jau drīzumā plānots iepazīstināt rīdziniekus un sabiedrību kopumā. Plānots, ka šī vieta saglabās nacionālās identitātes un vēsturiskās dimensijas vīziju un vienlaikus ar iecerēm par aktīvu dzīvesveidu iedzīvinās Latvijas vēsturei un brīvības cīņām nozīmīgus notikumus.