ZM informē, ka līdz 15.maijam, ir aizliegta mājputnu un nebrīvē turētu putnu piedalīšanās pasākumos, kā arī mājputnus un nebrīvē turētus putnus aizliegts izlaist dabīgās virszemes ūdenstilpēs un mākslīgi izveidotās ūdenstilpnēs, kurās nevar nodrošināt biodrošības prasības.

Tāpat aizliegts barošanai un dzirdināšanai izmantot virszemes ūdenstilpēs iegūtu ūdeni, nebrīvē turētus putnus izlaist medību resursu atjaunošanai, un slimus un ievainotus savvaļas ūdensputnus ievietot dzīvnieku patversmē vai savvaļas putnu rehabilitācijas centrā, kurā nevar nodrošināt biodrošības prasības.

Kā skaidro ZM, dzīvnieku īpašniekam vai turētājam jānodrošina darbinieki un personas, kuras nonāk kontaktā ar mājputniem un nebrīvē turētiem putniem, ar darba vai maiņas apģērbu un apaviem, mājputni un nebrīvē turēti putni jātur, jābaro un jādzirdina slēgtās telpās vai vietā, ko sedz ūdensnecaurlaidīgs jumts un kuras sāni ir norobežoti un novērš savvaļas ūdensputnu piekļuvi, bet mākslīgi izveidotās ūdenstilpnes jānorobežo ar līdzekļiem, kas nepieļauj savvaļas ūdensputnu piekļuvi, un tās izmantojamas tikai mājputnu un nebrīvē turētu ūdensputnu sugām.

Savukārt, ja novietnē tur skrējējputnus, kas ir nošķirti no pārējā mājputnu ganāmpulka, ir pieļaujams, ka nav papildu norobežojuma no augšas.

Tāpat ZM informē, ka līdz 15.maijam, ievietojot slimus vai ievainotus savvaļas ūdensputnus dzīvnieku patversmē vai savvaļas putnu rehabilitācijas centrā, ne mazāk kā 21 dienu jānodrošina šo putnu turēšana izolācijā no pārējiem putniem, kā arī atsevišķa kopšana un barošana, izmantojot īpašu šiem putniem paredzētu inventāru un instrumentus.

Jau ziņots, ka šogad martā gan Igaunijā, gan Lietuvā tika konstatēts augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojums mājputnu novietnē. Lietuvā tika skarta neliela novietne, bet Igaunijā novietnē tika turēti vairāk nekā 160 dažādu sugu putni, tostarp dējējvistas, pīles, zosis, baloži un pāvi.

Augsti patogēnā putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kam raksturīga augsta mirstība. Vīrusa rezervuāri un izplatītāji dabā ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kam slimība var noritēt bez raksturīgajām pazīmēm. Mājputni var inficēties, nonākot kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem. Tāpat putnus var inficēt ar piesārņotu ūdeni, barību vai priekšmetiem (apaviem, apģērbu, inventāru), uz kuriem nonācis vīruss.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informēja, ka pērn Lietuvā un Igaunijā putnu novietnēs putnu gripa netika konstatēta. Savukārt 2021.gadā Igaunijā slimība konstatēta trīs novietnēs, bet Lietuvā - 54 novietnēs.

Līdz šim Latvijā augsti patogēnā putnu gripa konstatēta tikai savvaļas ūdensputniem. Pērn Latvijā pirmais putnu gripas gadījums savvaļas putniem tika konstatēts janvārī, kad putnu gripa tika konstatēta sešiem gulbjiem. Tas bija vienīgais Latvijā reģistrētais saslimšanas gadījums 2022.gadā.