CSP ir nozīmīgs spēlētājs kvalitatīvu datu veidošanā, un tās apsekojumi raksturo mūsu sabiedrības dažādos dzīves aspektus, ekonomiskos procesus un to izmaiņu tendences. Pēdējo reizi šāda aptauja tika veikta 2017. gadā.
Šīs aptaujas ietvaros CSP speciālisti, intervējot iedzīvotājus, ieguva informāciju par dzīves apstākļiem pilsētās, pašvaldības darbu, nodarbinātību, izglītību, pārvietošanās paradumiem pilsētās, sabiedrisko pakalpojumu izmantošanas kvalitāti un dzīvi kopumā. Apsekojuma izlasē 2022. gadā tika iekļautas 7500 mājsaimniecības. Izvēlētajā mājsaimniecībā atlasīta viena persona vecumā no 15 gadiem.
Kopējais statistikas rādītājs liecina, ka 81-100% Ogres iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir uzlabojusies pēdējo piecu gadu laikā. Ogre ierindojas pirmajā vietā kategorijā par dzīves kvalitāti pilsētā pirms pieciem gadiem (2017. gadā). Dzīves kvalitāte ir uzlabojusies 86,5% aptaujātajiem iedzīvotājiem un pasliktinājusies 0,5% iedzīvotāju. Otrajā vietā ir Valmiera ar 76,4% un Rēzekne ar 73,7%.
Dati liecina, ka no deviņām pilsētām Ogre ierindojas trešajā vietā aptaujā par iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi pilsētā kopumā. Ogrē pilnībā šim viedoklim piekrīt 76,6% no aptaujātajām personām. No kopējā aptaujāto iedzīvotāju skaita pirmajā vietā ir Ventspils (81,6%), otrajā vietā Valmiera (78,1%).
Ogrēniešu vidū ir visvairāk tādu, kuri ir apmierināti ar pilsētas sakoptību - gandrīz 99% pilsētas iedzīvotājus tā apmierina. Ogrei seko Ventspils (98,9%), Liepāja (97,2%) un Valmiera (96,4%). Savukārt ar zaļo zonu pieejamību cilvēki visvairāk ir apmierināti Ventspilī (99,4%), Ogrē (98,3%) un Jūrmalā (98,3%). Ogrē kopumā ir vērojama pozitīva tendence. Ar gaisa kvalitāti pilsētā ir apmierināti 97,1% aptaujāto iedzīvotāju, ar trokšņu līmeni - 91,8%, sakoptību - 99% aptaujāto, savukārt apmierināti ar savu apkaimi ir 96,4% aptaujāto.
67,9% no aptaujātajiem ogrēniešiem jūtas droši atrasties naktī uz ielas savā pilsētā. Dati rāda, ka 80,7% aptaujāto iedzīvotāju visdrošāk jūtas Liepājā un 78,7% Valmierā. Savukārt Jēkabpilī un Daugavpilī cilvēki ir sākuši vairāk bažīties par drošību savā pilsētā.
Jautājumu par pilsētas iedzīvotāju savstarpējo uzticību CSP ir sadalījusi divās grupās. Pirmais jautājums ir par to, vai lielākajai daļai šajā pilsētā dzīvojošo cilvēku var uzticēties. Ogrē 69,9% aptaujāto tam piekrita, bet 14,3% - nepiekrita. Otrais jautājums ir par to, vai lielākajai daļai savā dzīvesvietas apkārtnē dzīvojošo cilvēku var uzticēties: 79,7% aptaujāto Ogres iedzīvotāju tam piekrita, bet 11% - nepiekrita. Augstākie rādītāji ir Liepājā (84,7%) un Daugavpilī (72,7%), zemākie rādītāji - Jelgavā (55,5%) un Rēzeknē (48,1%).
CSP pilsētas pašvaldības darbu ir apskatījusi piecās kategorijās, kas dod salīdzinoši skaidru ieskatu par pašvaldības darba atbilstību iedzīvotāju prasībām. Uz jautājumu "Vai iedzīvotāji ir apmierināti ar laiku, kas nepieciešams, lai vietējā pašvaldība atrisinātu kādu pieprasījumu?" 56,5% aptaujāto Ogres iedzīvotāju atbildējuši, ka tam piekrīt, 9,2% daļēji piekrīt un 5,4% nepiekrīt. Uz jautājumu "Vai pašvaldības darbība ir vienkārša un viegli saprotama?" 62,7% aptaujāto atbildējuši apstiprinoši, 11,2% daļēji nepiekrīt, bet 5,6% pilnībā nepiekrīt. Uz jautājumu "Vai pašvaldības iestāžu iekasētās nodevas ir samērīgas?" 61,5% aptaujāto atbildēja, ka tam piekrīt, 7,7% tam piekrīt daļēji un 2,4% pilnībā nepiekrīt. Uz jautājumu "Vai pašvaldības informācija un pakalpojumi ir viegli pieejami tiešsaistē?" 75% aptaujāto atbildējuši apstiprinoši, 4,6% tam piekrīt daļēji un 2,7% pilnībā nepiekrīt. Savukārt uz jautājumu "Vai pašvaldībā valda korupcija?" Ogres iedzīvotāju vidū 19,6% atbildējuši, ka tam piekrīt, 15,3% tam daļēji nepiekrīt un 25% tam nepiekrīt pilnībā.
Jūrmalā, Ogrē un Ventspilī cilvēki dod priekšroku braukšanai ar automašīnu. Ogrē iedzīvotāji no visām deviņām pilsētām sabiedrisko transportu izmanto vismazāk. Ar kājām visvairāk pārvietojas Rēzeknē, savukārt velosipēdu visvairāk izmanto liepājnieki. Ogrē ar sabiedriskā transporta pieejamību ir apmierināti 40% iedzīvotāju un 19% iedzīvotāji nav apmierināti; galvenais iemesls daļējai apmierinātībai ir saistīts ar sabiedriskā transporta kursēšanas biežumu un kursēšanas grafikiem.
Kopējie dati liecina, ka praktiski visās pilsētās atrast mājokli par pieņemamu cenu ir samērā grūti. Šajā kategorijā augstākie rādītāji ir Daugavpilī (43%), Ogrē (19,5%) un Ventspilī (19,3%).
Jautājumā "Vai pilsētā ir viegli atrast darbu?" pozitīvs rezultāts ir tikai Valmierā - 41,8% piekrīt tam, ka darbu var atrast viegli. Gan Jelgavā, gan Ogrē pozitīvo un negatīvo viedokļu skaits ir vienāds: Jelgavā 41,2% un Ogrē 36,5% piekrīt, kā arī nepiekrīt tam, ka dzīvokli var atrast par pieņemamu cenu.
Tika veikta izvērsta aptauja par dažādu iedzīvotāju grupu attiecīgās dzīvesvietas draudzīgumu un piemērotību savām vajadzībām, piemēram, cik draudzīga pilsēta ir rasu vai etniskajām minoritātēm, cilvēkiem ar netradicionālu seksuālo orientāciju, imigrantiem no citām valstīm, ģimenēm ar maziem bērniem, senioriem un dzīvesvietas draudzīgumu attiecībā pret iedzīvotāju kopumā. Šajā sadaļā 97,9% no Ogres iedzīvotājiem, kuri piedalījās aptaujā, kopumā uztver savu pilsētu kā draudzīgu vidi, kur dzīvot. Šīs sadaļas aptaujā pirmo vietu ieņem Valmiera ar 99,1%, otrajā vietā ir Ogre un trešajā - Liepāja ar 97,7%.
Tēmu "Par uzticēšanos policijai un ar drošību saistīti incidenti" CSP ir sadalījusi trīs daļās. Uz jautājumu "Vai aptaujātais uzticas policijai pilsētā?" Ogrē 67% atbild apstiprinoši, bet 14,2% tam nepiekrīt. Uz jautājumu "Vai pēdējo 12 mēnešu laikā iedzīvotājam vai viņa/-as mājsaimniecības loceklim ir nozagta nauda vai manta?" 95,3% atbildēja, ka tam nepiekrīt, taču 3,9% tam piekrita. Atbildot uz jautājumu "Vai pēdējo 12 mēnešu laikā iedzīvotājam vai viņa/-as mājsaimniecības loceklim kāds ir uzbrucis vai aplaupījis?", Ogrē 97,3% respondentu atbildēja, ka nav sastapušies ar līdzīgiem incidentiem, bet 2,7% iedzīvotāju ir nācies sastapties ar šādu pieredzi.
Sadaļā "Par apmierinātību ar pilsētas infrastruktūru" secināts: ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem Ogrē kopumā ir apmierināti 40%; veselības aprūpes pakalpojumi, ārstu un slimnīcas darbs apmierina kopumā 75,4% aptaujāto; ar sporta objektu (sporta laukumi un sporta zāles) pieejamību ir apmierināti kopumā 82,7% aptaujāto; ar kultūras objektu (koncertzāles, teātri, muzeji un bibliotēkas) darbu un pieejamību ir apmierināti 88,8% respondentu; publisko vietu (tirgi, skvēri, gājēju zonas) sakārtotība un pieejamība apmierina 94,2% aptaujāto; ar izglītības iestāžu (bērnudārzi, skolas, augstskolas u.c.) darbu Ogrē ir apmierināti 68,3% iedzīvotāju.
Kopumā 72% aptaujāto ogrēniešu ir apmierināti ar personīgo situāciju saistībā ar darbu, 7,8% ir drīzāk neapmierināti, bet 0,6% ir ļoti neapmierināti. Ar mājsaimniecības finansiālo stāvokli 71,8% ir drīzāk apmierināti, 5,6% ir ļoti apmierināti, 16,8% ir drīzāk neapmierināti un 0,5% ir ļoti neapmierināti. Kopumā ar savu dzīvi ir apmierināti 96,2% Ogres aptaujāto iedzīvotāju. Šis ir Ogrei ļoti pozitīvs rādītājs. Šajā sadaļā ("Iedzīvotāju apmierinātība ar darbu, finansiālo stāvokli un savu dzīvi") pirmajā vietā ir Valmiera - 97%, Ogre ieņem otro vietu - 96,2%, bet trešajā vietā ir Ventspils - 95%.
Aptauja tika veikta Eiropas Komisijas līdzfinansētā projekta "Teritoriālās un pilsētu statistikas datu vākšanas" ietvaros. Plašāku datu informāciju var iegūt stat.gov.lv sadaļā "Labklājības un vienlīdzības rādītāji".
