SPKC speciālisti aicina izvērtēt savu veselības stāvokli un nepiedalīties sakopšanas darbos, ja ir parādījušās elpceļu slimības pazīmes (paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, iesnas u.tml.), kā arī, ja atrodaties izolācijā.

Uzsākot darbus, novērtējiet vidi, kur sakopšanas darbi paredzēti. Uzmanīgi rīkojieties ar talkas inventāru un nezināmas izcelsmes atkritumiem (šļirces, stikla lauskas u.c.). Lietojiet aizsargbrilles, strādājot ar tehniku un izturīgus cimdus, vācot lapas, zarus un atkritumus.

Atturieties no alkohola lietošanas, kas nereti ir iemesls traumu gūšanai.

Talkas laikā uzmaniet bērnus, kas nereti gūst savainojumus, darbojoties ar asiem priekšmetiem (zāģiem un cirvjiem). Tāpat ļaujiet bērniem kopt tikai drošas vietas – kur nav bīstamu atkritumu. Neatstājiet bērnus bez uzraudzības, it īpaši, ja tuvumā ir atklātas ūdenstilpnes, akas, grāvji u.tml.

Jāatceras, ka starp zariem, lapām un atkritumiem, kas mētājas uz zemes var būt arī stikli, atlūzas vai šļirces. Līdz ar to jābūt īpaši uzmanīgiem, atkritumus savācot un liekot maisos ar rokām.

Lai izvairītos no saduršanās, visdrošāk lietot atkritumu savākšanai piemērotus darbarīkus – grābekļus, dārza dakšas, speciālus piederumus atkritumu uzslaucīšanai, lai savāktās lapas un citi priekšmeti nebūtu jāņem ar rokām. Atkritumu savākšanai jālieto biezi, pēc iespējas grūtāk caurdurami atkritumu maisi, bet rokās noteikti jābūt cimdiem no iespējami bieza materiāla. Jāizvairās spiest ar rokām vai piespiest sev klāt savāktos atkritumu maisus, jo tajos var būt asi priekšmeti.

Visdrošāk atrastās šļirces un adatas savākt necaurduramos konteineros, piemēram, plastmasas pudelēs, kuras iespējams aizskrūvēt. Šļirces un adatas, kas ievietotas necaurduramā konteinerā, var izmest sadzīves atkritumu konteineros, vai arī meklēt iespēju tās nodot vietās, kur utilizē medicīnas atkritumus. Šļirces iespējams nodot arī HIV profilakses punktos. Kontaktinformācija pieejama SPKC mājaslapas www.spkc.gov.lv, sadaļā „HIV profilakses punkti”.

Ja talkas laikā gadījies savainoties, tūlīt pēc negadījuma jākonsultējas ar ārstu, it sevišķi gadījumos, ja gadījies sadurties ar izmestu šļirci vai, ja neesat vakcinējies pret stingumkrampjiem. Ārpus jūsu ārsta darba laika iespējams konsultēties, zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni: 66016001. Tālrunis brīvdienās un svētku dienās darbojas visu diennakti, bet darba dienās no plkst. 17.00 līdz 8.00.

Ja gadījies sadurties ar šļirci, 48 stundu laikā dodieties uz stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centrs” uzņemšanas nodaļu (Rīgā, Linezera ielā 3, tālr. 67014552), lai speciālisti varētu izvērtēt iespējamo inficēšanās risku un nepieciešamības gadījumā nozīmētu izmeklēšanu un profilaktisku ārstēšanu.

Veicot sakopšanas darbus ārā, jāatceras, ka ir sākusies ērču aktivitātes sezona, tādēļ, uzturoties nekoptās vietās (mežā, krūmainās vietās un pļavās), apģērbs jāpielāgo tā, lai ērces zem tā nevarētu pakļūt: bikšu gali jāieliek zeķēs, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs. Ieteicams valkāt cepuri vai lakatu. Ik pa brīdim jāapskata apģērbs, īpaši kājas, lai savlaicīgi ieraudzītu un notrauktu pa apģērbu rāpojošas ērces. Var lietot arī ērču atbaidīšanai paredzētos līdzekļus, apsmidzinot ar tiem apģērbu, tomēr tie nepasargās, ja apģērbs nebūs pareizi pielāgots. Pārnākot mājās, pārliecinieties, vai uz ķermeņa nav ērces, pārbaudiet arī mājdzīvniekus. Ieteicams visu apģērbu, kas Jums bijis mugurā talkas laikā, noģērbt un izmazgāt veļas mašīnā.

Ja ērce tomēr piesūkusies, tā jānoņem pēc iespējas ātrāk. Tās noņemšanu vislabāk uzticēt ārstniecības personai, bet, ja ērces noņemšana jāveic pašam, jāievēro piesardzības pasākumi: pirms ērces izvilkšanas ar spirtu vai degvīnu dezinficējiet vietu, kur tā piesūkusies; ar pinceti satveriet ērci un, cenšoties nesaspiest, to lēni izvelciet (var izmantot diega cilpu - to apsien ap ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un, velkot aiz galiem, ērci izņem); lai mazinātu inficēšanās risku ērces izņemšanas laikā (arī mājdzīvniekiem), jo uz rokām var būt mikroskopiski ievainojumi, vēlams uzvilkt gumijas cimdus, vai izmantot kādu starpliku, pēc tam dezinficējot rokas.

Līdzi ņemšanai jāizvēlas atbilstoša pārtika, kuras uzglabāšana ir droša, nav saistīta ar temperatūras režīma ievērošanu un nevar ātri sabojāties. Neņemiet līdzi piena un gaļas produktus, gatavos salātus, olu ēdienus, t.sk. desertus u.tml. Uzturā nedrīkst lietot pārtikas produktus, kam manāmas bojāšanās pazīmes. Parūpējieties, lai pirms ēšanas būtu iespējams nomazgāt rokas. Ja nebūs pieejams tekošs ūdens, paņemiet līdzi citus roku higiēnas līdzekļus, piemēram, mitrās salvetes, roku dezinfekcijas līdzekļus. Ja ir šaubas par roku mazgāšanas kvalitāti, vēlams pārtiku, piemēram, maizi ņemt rokās, izmantot tīru papīra salveti vai vienreizējās lietošanas dakšiņu.

Lai gan šobrīd vēl nav izteikti spēcīgs saules starojums, uzturoties ilgstoši saules staros arī pavasarī, tie var būt bīstami. Lai sevi pasargātu, strādājot ārā vēlams vilkt cepuri un ik pa laikam padzerties ūdeni.

Lai veiksmīga talkošana!