Autoceļu posms Tīnūži – Kangaru ceļš - Suntaži

Satiksmes ministrs apsekoja autoceļu posmu Tīnūži – Kangaru ceļš (Rīga – Ērgļi), Kangaru ceļš – Jugla, Suntažu centrs. E.Helmanis norādīja, ka intensīvas sarunas par Kangaru ceļa izbūvi starp pašvaldību, Satiksmes ministriju un Vides un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) notiek jau kopš 2018. gada.

E. Helmanis atgādina, ka savulaik Latvijas valdība pieņēma lēmumu likvidēt dzelzceļa satiksmi uz Ērgļiem, iedzīvotājiem solot no Rīgas līdz Ērgļiem izbūvēt asfaltētu ceļu. Šī ceļa izbūvē ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni eiro, bet tieši pār Kangaru kalniem palikuši neizbūvēti 11 km. Šī teritorija atrodas dabas liegumā “Lielie Kangari”, ir iekļauta Eiropas mēroga īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā “Natura 2000”, un eksperti, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu, sniedza negatīvu vērtējumu, kā rezultātā šī ceļa posma asfaltēšanas darbi nemitīgi atlikti, nevarot rast kompromisu starp ceļa izbūvi, dabas aizsardzību un saglabāšanu, un drošu satiksmi. Turklāt šis ceļa posms skar ne tikai Ogres novada iedzīvotājus un uzņēmējus, bet stratēģiski ietekmē arī Ērgļu, Ropažu un Mālpils novadā dzīvojošos.

Beidzot visi šķēršļi ir pārvarēti. Satiksmes ministrs J.Vitenbergs norādīja, ka Kangaru ceļa neasfaltēto posmu plānots asfaltēt jau 2024. gadā, tiks atjaunots arī ceļa segums posmam Tīnūži – Kangaru ceļš (autoceļš Rīga – Ērgļi).

Suntažu centrā – rotācijas aplis

Kā zināms, centrālos ceļus Suntažos apsaimnieko VAS “Latvijas Valsts ceļi”. Pieaugot satiksmes intensitātei, jau labu laiku satiksmes infrastruktūra un satiksmes organizācija pagasta centrā visiem satiksmes dalībniekiem ir nepārskatāma, nedroša un pat bīstama. Pašvaldība ir aktīvi iesaistījusies, lai izstrādātu un sniegtu priekšlikumus situācijas uzlabošanai – piesaistīti dažādu Rīgas Tehniskās universitāte fakultāšu studenti, CSDD veikusi krustojuma auditu. Līdz šim VAS “Latvijas Valsts ceļi” nebija iespējas paredzēt budžetā līdzekļus satiksmes organizācijas sakārtošanai Suntažu centrā. Šodien vizītes laikā Ogres novadā satiksmes ministrs J.Vitenbergs apstiprināja, ka Suntažu pagasta centrā satiksmes rotācijas aplis tiks izbūvēts jau 2024. gadā, piebilstot, ka tas ir īpaši būtiski pēc ceļa posma Kangari – Jugla izbūves, kad transporta kustība Suntažos tikai pieaugs.

“Vairākus gadus esam cīnījušies, lai šeit tiktu izbūvēts aplis. Pateicoties satiksmes ministram J.Vitenbergam, kurš izprot nopietno situāciju, jau tuvākajā laikā projekts tiks īstenots un suntažnieki varēs droši šķērsot autoceļu, skolēni – doties uz skolu,” uzsver E.Helmanis.

Ceļam Suntaži – Laubere melnais segums

Vizītes laikā Ogres novadā J.Vitenbergs devās arī apskatīt grantēto valsts autoceļu Suntaži – Laubere, kas Ogres novadā ir palicis vienīgais, kam nav cietā seguma. “Iepriekš mums bija sarunas ar bijušo VARAM ministru Artūru Tomu Plešu un Zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, panācām, lai šis ceļš tiktu iekļauts darāmo darbu sarakstā. Tas tika izdarīt, projekts ir izstrādāts un saskaņots, tuvākajā laikā varēs uzsākt darbus,” situāciju raksturo E.Helmanis. J.Vitenbergs norāda, ka jau tuvākā mēneša laikā tiks izsludināts iepirkums un šogad arī uzsākti darbi – uzklāts asfalta segums, beidzot pārtraucot Lauberē dzīvojošo un strādājošo iedzīvotāju neērtības.

“Īpaši kovid laiks parādīja to, ka cilvēki vēlas dzīvot ārpus pilsētām, arī statistika to rāda – laukos iedzīvotāju skaits pieaug. Lai tas turpinātos, lai Latvija attīstītos vienmērīgi, satiksmes infrastruktūras attīstība ir ļoti būtiska. Tā ir ļoti svarīga arī, lai attīstītos uzņēmējdarbība. Arī vairāki mani paziņas, kuri ilgus gadus ir dzīvojuši ārzemēs, ir atgriezušies Latvijā un vēlas apmesties sakārtotā vietā, kur ir bērnudārzs, skola, viegla, droša piekļūšana, tāpēc pagasta ceļu sakārtošana ir īpaši būtiska,” uzsver E.Hemanis, kurš ir pateicīgs J.Vitenbergam par Lauberes ceļa asfaltēšanas darbu virzību.

Ceļš Madliena – Aderkaši

Šobrīd notiek autoceļa V977 Madliena – Aderkaši seguma atjaunošanas darbi 12,5 km garumā – notiek grāvju tīrīšana, nomaļu apauguma noņemšana. Šeit tiks uzklāts melnais segums.

Šogad Ogres novadā plānots atjaunot ceļa seguma autoceļam Lielvārde – Rozītes 2,2 km garumā un posmam Dzelmes – Veckrape 5,7 km garumā. Tāpat šogad plānots pabeigt apjomīgos ceļa pārbūves darbus Lielvārdē, kur tiek izbūvēts arī drošs gājēju/veloceliņš.

Vizītes laikā ministrs iepazinās arī ar Jumpravas estrādes būvniecības gaitu, apskatīja plānoto autoceļa Lielvārde – Rozītes sākumposma ceļa seguma stāvokli, kā arī pārliecinājās ar par ceļa pārbūves darbiem uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē. Kā norāda E.Helmanis, vairāki lielvārdieši vērsušies ar jautājumu par iespējām ierīkot drošu gājēju pāreju pār šo autoceļu posmā pie Gaismas ielas. “Gājēju pāreja šajā vietā projektā nav paredzēta. Vērsos pie satiksmes ministra, lai risināt šo jautājumu, un kopīgi mums to ir izdevies atrisināt. Ceļa pārbūves gaitā šajā vietā tiks ierīkota droša gājēju pāreja,” piebilst E.Helmanis.

Ikšķiles pārvada pārbūve

Satiksmes ministra J.Vitenberga vizīte Ogres novadā noslēdzās Ikšķilē, kur nākamgad plānota Daugavpils šosejas (A6) abu brauktuvju pārbūve (28,00.–29,37. km), kas ietver arī visu uzbraukšanas un nobraukšanas rampu pārbūvi, un abu gājēju tuneļu kosmētisko remontu. Būvprojektā paredzēts pārvietot esošās autobusu pieturvietas “Ikšķile” no autoceļa A6 pamatceļa uz uzbraukšanas rampām no Ikšķiles, atvirzot mazaizsargātos satiksmes dalībniekus no šosejas un uzlabojot satiksmes drošību uz paša autoceļa A6. Piekļuvei pieturām paredzēts izbūvēt apgaismotas ietves un jaunus pieturvietu paviljonus, pieturvietu platformas savienojot ar esošo Ikšķiles gājēju infrastruktūru. Līdz ar to mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki tiks atvirzīti no autoceļa A6, tiks nodrošināta vides pieejamība sabiedriskā transporta pieturām, sakārtoti gājēju tuneļi, netiek kavēta satiksmes plūsma un būs uzlabota satiksmes drošība.

Valsts budžetā satiksmes infrastruktūras attīstībai paredzēta lielāki budžeta līdzekļi

“Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas vēl nav izdevies sakārtot valsts ceļus, īpaši pavasarī daudzviet tie ir kritiskā stāvoklī, pat slēgti, radot grūtības izbraukt sabiedriskajam transportam, operatīvajiem dienestiem, uzņēmējiem, pašiem iedzīvotājiem. Vai mēs varam runāt par, piemēram, reformām veselības aprūpes sistēmā vai izglītības sistēmā, ja nav sakārtots un iedzīvotājiem nodrošināts pats primārais – izbraucami ceļi, lai dotos uz skolu, bērnudārzu, darba vietām, novada centru, kur saņemt nepieciešamos pakalpojumus?” satiksmes infrastruktūras sakārtošanas nozīmi uzsver J.Vitenbergs. “Ir redzams, ka Ogres novada pašvaldība ir ilgstoši strādājusi, lai pagasti un novada centrs būtu savienoti. Valsts nozīmes ceļu attīstība Ogres novadā ir būtiska, jo šis ir viens no lielākajiem novadiem Latvijā ar lielāko iedzīvotāju skaitu. Diemžēl ir novadi, kur situācija ir krietni sliktāka,” norāda J.Vitenbergs, atzīmējot, ka šogad valsts budžetā ir izdevies izcīnīt papildu finansējumu valsts autoceļu attīstībai, kas turpmāko trīs gadu laikā ļaus īstenot vairākus nozīmīgus, iedzīvotājiem vajadzīgus projektus.