Ziņojums ir iesniegts Ministru kabinetā jau 2022. gada beigās, bet līdz pat šim brīdim nav virzīts apstiprināšanai. Saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju tas netiek apstiprināts, jo ir saņemti būtiski farmācijas nozares iebildumi. Vienlaikus Finanšu ministrija neatbalsta samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi zālēm no 12% uz 5%.

“Veselības ministrijas paveikto kopumā vērtējam atzinīgi. Piedāvātie risinājumi ir tādi, lai iedzīvotāji medikamentus varētu iegādāties lētāk. Nav pārsteigums, ka izskan farmācijas nozares iebildumi, tie ir vērtējami, bet tai pat laikā nedrīkst kavēt ziņojuma apstiprināšanu,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons. Viņš piebilst: “Satversme ikvienam garantē tiesības uz veselības aizsardzību. Tas, ka zāles ir pieejamas iegādei, turklāt par saprātīgu cenu, ir neatņemams kvalitatīvas veselības aprūpes elements.”

Ziņojumā ir ietverti vairāki konkrēti risinājumi, kas paredz pārskatīt zāļu cenas veidošanās principus, samazinot zāļu cenas aptiekās. Piemēram, noteikt, ka kompensējamo zāļu aptiekas cena ārpus kompensācijas sistēmas nav augstāka par šo zāļu aptiekas cenu. Tāpat tiek paredzēts noteikt, ka nekompensējamo un bezrecepšu zāļu cena nepārsniedz šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā. Arī zāļu uzcenojumi nedrīkst būt augstāki par uzcenojumiem Lietuvā vai Igaunijā. Pēc Veselības ministrijas sniegtās informācijas farmācijas nozares komersantiem ir iebildumi pret minētajiem risinājumiem.

Arī pētījumi, kur tiek salīdzinātas zāļu cenas dažādās valstīs un tiek ņemta vērā iedzīvotāju pirktspēja, liecina par zāļu finansiālās pieejamības problemātiku Latvijā. Starptautiskā pētījumā secināts, ka Latvijā pastāv izteikta sociālekonomiskā nevienlīdzība recepšu zāļu pieejamībā, t.i. daļa iedzīvotāju nevar atļauties iegādāties tiem nepieciešamās recepšu zāles.

Tiesībsargs uzsver – lai uzlabotu iedzīvotāju veselību, novērstu dažādu saslimšanu komplikācijas un mazinātu invaliditātes risku, zālēm ir jābūt pieejamām un to lietošanai jābūt rūpīgi izvērtētai. Rūpes par katra individuālo veselību palīdzētu mazināt darba kavējumus un priekšlaicīgu mirstību, uzlabotu visas sabiedrības veselību, kā arī labvēlīgi ietekmētu valsts sociālos un ekonomiskos rādītājus.

Valdībai atbilde tiesībsargam ir jāsniedz līdz šī gada 30. jūnijam.