Latvijā transportlīdzekļu tehniskās apskates stacijās pakalpojumus sniedz komersanti, kas uzvarējuši VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) rīkotajā publiskajā iepirkumā. Gan Konkurences padome, gan Valsts kontrole vairākkārt ir aizrādījusi uz konkurences trūkumu šajā jomā, proti, konkursā uz šīm vietām piedalījās tikai viens pretendents (izņemot vienu, kur bija divi pieteikumi), kas arī līdz šim sniedza šo pakalpojumu. Turpmāk būtu jāpanāk, ka jebkurš akreditēts uzņēmums ir tiesīgs veikt tehnisko kontroli, jo tas būtu izdevīgāk patērētājiem – arī elastīgākas cenu politikas dēļ. Šobrīd regulēta monopola apstākļos tā ir maz ietekmējama. Lai gan maksā par pakalpojumiem, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, it kā nav lielas atšķirības, tomēr tās ir pietiekami lielas apskates biežumā.
Pārāk intensīva kontrole
Bijusī Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama (P) Saeimas atbildīgajā komisijā, kur skatīja šo jautājumu, uzsvēra, ka vienreizējās apskates cena nav vienīgais rādītājs – jāņem vērā summu, ko samaksājam par auto tā mūža garumā. Latvijā tā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir ļoti liela. Tikai divas valstis tik intensīvi kontrolē transportlīdzekļu tehnisko stāvokli – Latvija un Horvātija. Eiropas direktīva atļauj jaunam spēkratam iziet apskati vidēji pēc četriem gadiem, bet pēc tam – reizi divos gados. Viņasprāt, jaunam braucamajam divu un vēl divu gadu periodiskums ir pārāk mazs, it īpaši tāpēc, ka ražotāja garantija tam var sasniegt pat septiņus gadus. Arī tas, ka tehniskās kontroles tirgū liegts ienākt jauniem spēlētājiem, atkožas patērētājiem ne tikai ar cenām, bet arī pakalpojuma sasniedzamību, proti, garajām rindām, kurās nākas pavadīt pat vairākas stundas. Ābrama norādīja, ka arī numura zīmju izgatavošanā ir tāda pati situācija – mēs par to maksājam daudz dārgāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Nav arī nekāds pārsteigums, jo iepirkuma konkursa uzvarētājs bija tas pats komersants, kas jau 90. gados bija ieguvis tiesības uz šo pakalpojumu, turklāt viņa partneris darbojās CSDD telpās. «Var jau slavēt CSDD kā lieliski pārvaldītu uzņēmumu, bet arī es ar tādām monopola tiesībām varētu tikpat labi to darīt. Pats nosaka cenas, Satiksmes ministrija tās apstiprina, un gadiem nekas nemainās,» Ābrama bija skarba.
CSDD izpelnījās kritiku arī par aizliegumu būt klāt auto pārbaudes laikā, klientam nākas gaidīt aiz durvīm. CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks klāstīja, ka tāda prakse ieviesta kovidpandēmijas laikā un tādējādi apskate ir kļuvusi drošāka. Kā apliecinājumu tam viņš minēja gadījumu kādas tehniskās kontroles stacijā, kurā autovadītājs, neapmierināts ar speciālista slēdzienu un liegumu piedalīties satiksmē, taranējis stendu. Ja tur atrastos iekšā cits klients, varēja būt smagas sekas. Visas stacijas ir aprīkotas ar videonovērošanas sistēmu, līdz ar to tiek piefiksēts viss tur notiekošais, un jebkuram auto īpašniekam ir tiesības pārsūdzēt speciālista slēdzienu.
Drošības stūrakmens
Attiecībā uz tehniskās kontroles periodiskumu, CSDD, atbildot uz OVV jautājumu par tā pamatotību, uzsvēra, ka transportlīdzekļu tehniskā apskate ir viens no būtiskākajiem satiksmes drošības stūrakmeņiem, tās mērķis – panākt, lai ceļu satiksmē piedalās tikai pārbaudīti, droši un videi draudzīgi transportlīdzekļi. "Nereti tiek piemirsts, ka transportlīdzeklis ir paaugstinātas bīstamības objekts, par kura tehnisko stāvokli ir jārūpējas. Statistikas dati liecina, ka ne visi transportlīdzekļu īpašnieki un vadītāji pienācīgi to ievēro, jo ar pirmo reizi tehnisko apskati neiziet 40% no visiem transportlīdzekļiem. Vēl bīstamāk ir tas, ka katru dienu vidēji 23 transportlīdzekļiem tiek aizliegta turpmāka dalība ceļu satiksmē un 62% gadījumu tiem tiek konstatētas nopietnas problēmas bremžu sistēmā," atklāja CSDD pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters.
Tiesa, jaunie spēkrati varētu būt izņēmums. CSDD un Satiksmes ministrija rosina pirmo tehnisko apskati tiem veikt pēc trim gadiem (šobrīd ir divi gadi) un tad pēc diviem gadiem, bet, ņemot vērā vidējo transportlīdzekļa vecumu un to tehnisko stāvokli Latvijā, vecākiem braucamajiem pārbaude būtu jāveic katru gadu. Tas caurmērā nodrošinātu, ka ceļu satiksmē piedalās pārbaudīti un droši transportlīdzekļi.
Piedāvājums, kas šobrīd tiek skatīts Saeimā, tehnisko apskati veikt pēc shēmas 3+2+2+1 nav pamatots, un netiek ņemti vērā ekspertu un speciālistu norādījumi, ka tas pasliktinās ceļu satiksmes drošību. Pašreizējā situācijā, kad transportlīdzekļu parks ir novecojis, pilsētu un reģionālo ceļu stāvoklis neuzlabojas, panākt retāku Latvijas autoparka tehnisko kontroli ir bīstams un nepārdomāts lēmums, pauda CSDD.
Statistika par tehnisko apskati liecina, ka jauniem transportlīdzekļiem līdz trīs gadiem satiksmes drošībai konstatēto bojājumu ir samērā nedaudz, bet jau 5 līdz 6 gadus veciem defektu skaits strauji aug un palielinās ar katru gadu, braucamajam kļūstot vecākam. Latvijā transportlīdzekļu vidējais vecums ir 14 gadu, savukārt vidējais pirmreizēji reģistrēto vecums ir 10–11 gadu, un šie statistikas dati ir nemainīgi jau gadiem ilgi.
Neatbalsta servisu iesaisti
Tāpat CSDD apkopotā informācija liecina, ka transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis ir bijis par iemeslu 10% ceļu satiksmes negadījumu. Būtiskākie tehniskie defekti konstatēti balstiekārtā un stūres iekārtā, bremžu sistēmā, vai arī transportlīdzeklis bija aprīkots ar neatbilstošām riepām.
Šajā jomā būtiski ir zinoši un sertificēti speciālisti – inspektori, kontroles uzraudzības pasākumi, pakalpojuma sniedzēju neatkarība no trešajām pusēm un stingri noteikti pretkorupcijas pasākumi, kas nodrošina sniegtā pakalpojuma kvalitāti un neatkarīgu transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa novērtējumu.
Piedāvājums, kas izskanēja publiskajā telpā, atļaut arī servisiem, kuri būtu saņēmuši CSDD akreditāciju, sniegt tehniskās apskates pakalpojumu, nenodrošinās šos būtiskos apstākļus, vismaz šobrīd ne. Eiropas Savienībā tehniskās apskates pakalpojums servisā ir pieejams tikai Nīderlandē un tas ir izveidojies vēsturiski, kur šādas sistēmas uzraudzība ir 700 darbinieku pārziņā. Servisā tehniskās apskates pakalpojumu var saņemt tikai vieglie transportlīdzekļi, bet kravas transporta vienībām – tiek veiktas neatkarīgā institūcijā arī Nīderlandē. Nevienā citā Eiropas Savienības valstī, veidojot jaunu tehniskās apskates pakalpojumu tīklu, tā netiek balstīta uz servisa pakalpojumu saistītu sistēmu, jo pašam remontētājam, labojot transportlīdzekli un tad to novērtējot, rodas interešu konflikts un negodprātīgas rīcības risks. Otrs būtisks apstāklis ir korupcija – Latvijā ar pašreizējo neatkarīgo tehniskās apskates pakalpojuma sistēmu CSDD faktiski ir izskaudusi jebkādu šādu risku.
"CSDD neatbalsta tehniskās apskates veikšanu servisā vienlaicīgi ar transportlīdzekļa remontēšanu. Šāds servisu akreditēšanas process būtu ļoti sarežģīts, jo prasītu ne tikai aprīkojuma atbilstības, bet arī personāla kvalifikācijas pārbaudi. Un lielākā problēma, protams, ir remonta un tā kvalitātes kontroles nonākšana vienās rokās. CSDD viedoklis – apskatei tomēr jāpaliek neatkarīgai un ar stingru kontroli," akcentēja Mālmeisters.
Četri jaunpienācēji
Turklāt informācija, kas ir CSDD rīcībā, liecina, ka servisi nebūt netiecas piedāvāt transportlīdzekļu tehniskās apskates pakalpojumu – kapacitātes un vietas trūkuma dēļ, finansiālo apsvērumu, kā arī akreditācijas nosacījumu dēļ, kas paredzētu atsevišķas apskates līnijas izveidi ar visu nepieciešamo aprīkojumu un sertificētus speciālistus tehniskās kontroles veikšanai.
Jau šobrīd uz transportlīdzekļu tehnisko apkopi vai remontu servisos ir jāgaida vairākas dienas vai pat nedēļas. Jāpiezīmē, ka tehnisko apskašu skaits viena gada laikā pārsniedz 1 miljona apmēru. Tehniskās kontroles pakalpojumu šobrīd tehniskās apskates stacijās ir iespējams saņemt uzreiz, kad tas ir nepieciešams, tikai atsevišķos gadījumos var aizņemt ilgāku laiku. Turklāt ir izveidota ērta un elastīga elektroniska pieraksta sistēma. Klients tiek apkalpots viņam izdevīgā laikā un vietā visā Latvijas teritorijā.
"Šobrīd ir noslēdzies publisks iepirkums tehniskās kontroles veikšanai, un tuvākajā laikā Rīgā un reģionos tiks izveidotas četras jaunas tehniskās apskates stacijas un pakalpojums kļūs vēl klientiem draudzīgāks. Rīgā tehniskās apskates pakalpojums vieglajiem transportlīdzekļiem būs pieejams abos Daugavas krastos, līdz ar to klienti varēs izvēlēties sev ērtāku pakalpojuma saņemšanas vietu, kas mazinās arī gaidīšanas laiku," norādīja Mālmeisters.
Tehniskās apskates pakalpojumu cena (eiro bez PVN)
Pamatpārbaude Pašreizējā cena Provizoriskā cena Cena Igaunijā Cena Lietuvā
M1 kat. (vieglie auto) 24,30 27 37,50 23,14
M2 (autobusi) 27,25 33 50,00 34,71
N3 (kravas auto) 40,82 64 62,50 47,93
O2 (piekabes) 12,33 13 20,83 11,57
L (motocikli) 12,99 14 20,83 13,22
Avots: CSDD
