Ūdens paraugos laboratorijā nosaka divus mikrobioloģiskos rādītājus – zarnu nūjiņas (Escherichia coli jeb E. coli) un zarnu enterokokus, to koncentrāciju ūdenī. Šie rādītāji ir indikatori iespējamā fekālā ūdens piesārņojuma atklāšanai, kas var saturēt slimības izraisošās patogēnās baktērijas un vīrusus.
Neoficiālajās peldvietās ūdens kvalitātes pārbaudes peldsezonas laikā par saviem līdzekļiem organizē pašvaldības un tās var veikt vairākkārt.
Šogad 18. un 19. maijā, kā arī daudzviet atkārtoti 9. jūnijā ūdens paraugi kvalitātes pārbaudei paņemti 19 Ogres novada neoficiālajās peldvietās – Ogres Vecupē (Salas iela 2), Rīgas HES ūdenskrātuvē (J. Alunāna iela), Ogres HES ūdenskrātuvē Ogrē (Brīvības iela 124/126), Mežezerā (Kalnāju meži), Abzas dzirnavdīķī (Suntažu pagasts), Plaužu ezerā (Ķeipenes pagasts), baseinā pie skolas, Vilku karjerā un Plāteres ezerā (Madlienas pagasts), Daugavas pludmalē Ikšķilē, Rīgas ielā 20, peldvietā Dzelmēs pie baznīcas un peldvietā "Austriņu ceļš", Rītupītes peldvietā, Daugavas ielā Lielvārdē, peldvietā Lāčplēša ielā 9 un Ķeguma prospektā 8 Ķegumā, Dubkalnu karjerā, Mazajā Juglā Tīnūžos (Jāņkrastos) un Selēku ezerā "Meža Selēkas".
Rezultāti liecina, ka peldūdens kvalitāte Ogres novada peldvietās ir laba, un atbilstoši Veselības inspekcijas slēdzienam tajās atļauts peldēties. Vienīgā peldvieta, kur šobrīd peldēties nav ieteicams, ir Ogres upē pie hipodroma (Ogresgala pagastā). 18. maijā ņemtā ūdens paraugi liecina, ka šajā peldvietā E. coli rādītājs ir 980 un zarnu enterokoks – 320.
Peldoties un atpūšoties pie ūdenstilpēm, jāpiesargājas ne vien no ūdenī sastopamajām baktērijām, bet arī pašu pārgalvības. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Sandra Vējiņa stāsta, ka pērn Ogres novadā saistībā ar cilvēku glābšanu uz/pie ūdeņiem saņemti divi izsaukumi. Tiesa gan, abi izsaukumi saņemti ziemā, kad bērni gan vieni paši, gan kopā ar pieaugušajiem atradās uz ūdenstilpju ledus. Ugunsdzēsēju glābēju pieredze liecina, ka nelaimes notiek un visbiežāk – neuzmanības dēļ. Ik gadu ūdenstilpēs bojā iet cilvēki, kuri pārvērtējuši savas spēkus – mēģinājuši pārpeldēt upi vai ezeru. Nereti, pat esot netālu no peldētāja, palīdzēt var neizdoties. Nelaimes gadījumi notiek arī, baudot ūdenspriekus un izmantojot dažādus peldlīdzekļus – supus, katamarānus, ūdensmotociklus. «Piemēram, pagājušajā vasarā vairāki izsaukumi bijuši, kur uz supdēļiem cilvēki iebrauc ūdenstilpē, bet, strauji mainoties laikasptākļiem, vēja stiprumam, saviem spēkiem vairs nevar izkļūt laukā. Tāpat tiek grēkots ar peldvestu lietojumu laivojot,» stāsta S. Vējiņa, piebilstot, ka atrašanās laivā un peldēšana noteikti nav savienojama arī ar alkohola vai narkotiku lietošanu.
Jāatceras arī, ka ūdenī jābrien lēnām, taustot pamatu. Aizliegts lēkt no tiltiem vai citiem paaugstinājumiem, piemēram, tramplīniem, laipas vai augsta krasta uz galvas vai kājām, jo iespējams gūt mugurkaula traumas, kas daudzos gadījumos rada invaliditāti vai beidzas ar nāvi. Arī tad, ja peldvieta ir labi zināma, jo ziemas laikā situācija varējusi mainīties – rasties dažādi bīstami sanesumi. Pārkarstot saulē, ūdenī jādodas lēnām, lai izvairītos no straujas ķermeņa temperatūras maiņas, kas var izraisīt krampjus vai sirdsdarbības traucējumus. Nav vēlams arī doties peldēties vienatnē, jo līdzās var nebūt citu cilvēku, kas spētu palīdzēt ekstremālā situācijā. Pirms peldēšanās vecākiem jāpārbauda peldvietas gultne – vai tā nav bedraina, vai dūņaina, vai nav atrodami kādi asi priekšmeti. Bērni jāpieskata nepārtraukti, arī tie, kuri prot labi peldēt, jo bērns var pārvērtēt savas peldēšanas spējas, aizpeldēt par tālu vai pēkšņi nobīties un līdz ar to nespēt patstāvīgi izkļūt ārā no ūdens. Bērniem drīkst ļaut rotaļāties, plunčāties un peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā ātri piesteigties palīgā. Visdrošāk, ja pieaugušais atrodas ūdenī starp krastu un dziļumu.
Matrači, riņķi, uzroči – nav droši, tās ir tikai rotaļlietas. Tās nepasargā no noslīkšanas. Vienīgais drošības garants ir glābšanas veste.
"Jāatceras, ka slīkšana notiek klusi un ātri, slīkstošais nespēj skaļi kliegt un nevicinās ar rokām," piebilst S. Vējiņa, aicinot, ja notikusi nelaime uz ūdens, nekavējoties zvanīt pa tālruni 112.
Uzziņai:
2022. gadā glābšanas darbos uz ūdens un ledus Latvijā kopumā izglābti 79 cilvēki, tajā skaitā deviņi bērni (peldsezonā pērn izglābti 63 cilvēki, tajā skaitā septiņi bērni);
2022. gadā – 94 cilvēki gājuši bojā noslīkstot (peldsezonā no 15.05. līdz 15.09. no ūdentilpēm izcelti 48 bojāgājuši cilvēki);
šogad (dati: 13. jūnija rīts) no ūdenstilpēm izcelti jau 53 bojāgājušie;
Avots:VUGD
Foto: Gunta Šmidre
Nav vēlams arī doties peldēties vienatnē, jo līdzās var nebūt citu cilvēku, kas spētu palīdzēt ekstremālā situācijā
Smukie Foto: Romāns Kolduns
Lai arī kādi ūdens prieki tiktu baudīti, svarīgi, lai saskare ar ūdeni būtu veselībai droša
+ VUGD infografika, ja ir vieta