Pēdējā mēneša laikā, kamēr norisinājās pārvaldes projekta "LatViaNature" kampaņa "Ķeram svešos Latvijas dabā!", sešas reizes palielinājies no iedzīvotājiem saņemto ziņojumu skaits par dabā novērotajām invazīvajām sugām. Ja pērn mēnesī vidēji tika saņemti 79 ziņojumi, tad aizvadītā mēneša laikā - 463 ziņojumi. No invazīvajiem augiem visvairāk cilvēki ziņojuši par Kanādas zeltslotiņas, ošlapu kļavas un Sosnovska latvāņa izplatīšanās vietām, no invazīvajiem dzīvniekiem - par Spānijas kailgliemezi, Amerikas ūdeli un jenotsuni.

Arī kopumā šogad iedzīvotāju aktivitāte, ziņojot par invazīvajām sugām, ir palielinājusies. 2023.gadā saņemti jau 2130 ziņojumu, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz pērn visa gada laikā kopumā saņemto ziņojumu skaitu.

Savukārt vietnes "invazivs.lv" apmeklējumu skaits pārsniedz 4,5 tūkstošus. Tas ir 45 reizes vairāk nekā vidēji vienā mēnesī aizvadītajā gadā.

Kā ziņots, laika periodā no 19.maija līdz 19.jūnijam pārvaldes projektā "LatViaNature" tika īstenota kampaņu "Ķeram svešos Latvijas dabā!". Kampaņas mērķis bija veicināt cilvēku izpratni par bīstamajām invazīvajām sugām, to radītajiem draudiem Latvijas dabai un informēt par nepieciešamību ziņot par šo sugu novērojumiem dabā vietnē "invazivs.lv".

Kampaņas laikā uzmanība tika pievērsta ne tikai latvānim, Spānijas kailgliemezim vai lupīnai, par kurām lielākoties sabiedrība ir labi informēta un atpazīst tās kā invazīvas sugas, bet vienlaikus parādīt, ka virkne augu, par kuru apdraudējumu mūsu dabai neaizdomājamies, arī ir invazīvas sugas: Kanādas zeltslotiņa, puķu sprigane, krokainā roze, vārpainā korinte un ošlapu kļava. Tām visām ir zinātniski pierādīta negatīva ietekme uz dabas daudzveidību.

DAP aicina arī turpmāk iepazīties ar informāciju par invazīvajām sugām un to ierobežošanu, kā arī ziņot par šo sugu novērojumiem dabā - tas ļauj agrīni atklāt un apzināt invazīvo sugu izplatību un plānot ierobežošanas pasākumus.

Iesniegt ziņojumus var pārvaldes interneta vietnē "invazivs.lv", aizpildot īsu anketu, pievienojot invazīvās sugas fotogrāfiju un atzīmējot kartē atradnes vietu. Katru iesniegto ziņojumu pārbauda zinātnieki un dabas eksperti, kuri ikdienā strādā pārvaldē, Daugavpils Universitātē un Latvijas Hidroekoloģijas institūtā.