"Es pateicos Latvijas tautai par man doto iespēju četrus gadus kalpot Latvijai Valsts prezidenta amatā. Es pateicos maniem domubiedriem, kolēģiem un atbalstītājiem. Es pateicos maniem kritiķiem. Arī turpmāk strādāšu Latvijas labā - kā atbildīgs savas valsts pilsonis un kā brīvs cilvēks," uzrunā, noslēdzot prezidentūru, saka Valsts prezidents Egils Levits.

Levits uzrunā norāda, ka iestājas par Latviju kā nacionālu valsti. Par latvisku Latviju, kur padomju okupācijas paliekām vairs nav vietas, viņš akcentē. "Es iestājos par valsts valodu, par izglītību latviešu valodā, par vienotu Latvijas vēstures stāstu, par mūsu pretošanās varoņu atzīšanu, par latvisko mantojumu mūsu vēsturiskajās zemēs," turpina Levits.

Levits uzver, ka Latvijas drošība ir bijis viņa prezidentūras svarīgākais uzdevums. "Es esmu iestājies par NATO pienākumu aizstāvēt katru Latvijas zemes centimetru," viņš norāda.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 2019.gada 29.maijā Saeima Valsts prezidenta amatā ievēlēja toreizējo Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Levitu, kuru šim amatam virzīja koalīcijas politiķi. Par Levitu nobalsoja 61 deputāts.

Levits 1982.gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985.gadā - Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti. Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas, bet tad viņš kļuva par Eiropas Savienības tiesas tiesnesi. 

Levits ir 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas līdzautors, kā arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē. Levits kandidēja prezidenta vēlēšanās arī 2015.gadā, taču Saeimas vairākums atbalstīja Raimonda Vējoņa kandidatūru. 

8.jūlijā amatā stāsies jaunais Valsts prezidents, "Jaunās vienotības" virzītais ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Levits uz otro prezidentūras termiņu izvēlējās nekandidēt, jo Saeimā pietrūka balsu viņa pārvēlēšanai.