Viņa atzina, ka JV pēdējās Saeimas vēlēšanās ir guvusi ļoti lielu vēlētāju atbalstu, bet vienlaikus tas uzliek arī ļoti lielu atbildību uz šī politiskā spēka pleciem. Tas, kādas turpmāk būs valdības aprises un darbs, ir JV ziņā, uzsvēra politiķe.

Uz iebildi, ka JV jau ir pateikusi, ka valdībā vēlas redzēt arī "Progresīvos" un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), Mūrniece atbildēja, ka tā ir JV izšķiršanās, bet NA ir deklarējusi savu pozīciju un pie tās arī turas.

Mūrnieces ieskatā, no premjera un viņa partijas puses tomēr nav nepieciešamās skaidrības par valdības aprisēm, bet ar to vajadzētu nākt klajā pēc iespējas drīzāk.

Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pagājušajā nedēļā aicināja koalīcijas partnerus "likt pie malas personiskās ambīcijas un bailes par saviem amatiem".

Premjers norādīja, ka JV iniciētās partiju sarunas katru reizi ir interesantas, bet problemātiskas ar to, ka tajās piedalās tikai opozīcijas partijas - ZZS un "Progresīvie". Līdz šim aicinājumam piedalīties nav atsaukušās divas koalīcijas partijas - "Apvienotais saraksts" (AS) un NA.

Kariņa ieskatā, tas neliecinot par plašu sadarbības garu. Premjers to salīdzināja ar laiku pirms vēlēšanām, kad partijas ieņēma diezgan kategoriskas nostājas, un tas, viņaprāt, nav "pārāk auglīgi".

Kariņš atgādināja, visi ievēlētie politiķi strādā vēlētāju un valsts labā. "Salikt kopā galvas, divas galvas ir gudrākas par vienu, trīs gudrākas par divām un tā tālāk," sacīja premjers, aicinot sanākt kopā, runāt un meklēt labākos risinājumus.

Kā ziņots, pašlaik valdošajā koalīcijā strādā JV, NA un AS, taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem", kam NA un AS iebilst.

Kariņš jau iepriekš tika izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija "kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests" un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.