"Aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāji šogad visvairāk bijuši nomākti par izdevumiem, kas saistīti ar pamatvajadzību apmierināšanu – maksājumiem, kas saistīti ar dzīvesvietu un tās apkuri aukstajos ziemas mēnešos, elektrību un pārtiku. Šāds rezultāts ir likumsakarīgs, jo šī gada sākumā, kad inflācija sasniedza augstāko punktu, tieši izdevumi par mājokli un pārtiku bija kāpuši visvairāk – gada laikā komunālie maksājumi auga teju uz pusi, bet pārtika – par ceturto daļu. Lai gan patlaban inflācija ir sākusi samazināties, izdevumu slogs mājsaimniecībām turpina būt ievērojams,” atzīst Luminor bankas vadītāja Latvijā Kerli Vares.
Apkures un citu komunālo maksājumu kāpumu kā pirmo izvēli, kas visvairāk satraukusi, norādījuši 29% aptaujāto. Komunālo maksājumu pieaugums visvairāk raižu sagādājis ģimenēm ar 4 bērniem (50%), galvaspilsētas iedzīvotājiem (40%), bezdarbniekiem (40%), kā arī iedzīvotājiem vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem (35%). Kā otrā izvēle visbiežāk norādīts elektrības cenu pieaugums, kas sarūgtinājis tikpat lielu skaitu respondentu (29%), par to vairāk satraukušies kvalificēti un nekvalificēti strādnieki un bezdarbnieki (38%), kā arī Latgales iedzīvotāji (33%).

Kā trešā izvēle visbiežāk minēta pārtikas cenu pieaugums, kas sarūgtinājis teju katru ceturto (24%) Latvijas iedzīvotāju. Visbiežāk par to satraukušies ģimenes ar trīs bērniem (42%), pašnodarbinātas personas (36%) un pensionāri (32%).

Aptaujātos nomācis arī degvielas cenas kāpums, izdevumi par medicīnas pakalpojumiem, kā arī cenu pieaugums par apģērbu un apaviem.

Jauniešiem – pārtika, senioriem – elektrība

Aptaujas dati liecina, ka raizes par cenu kāpumu dažādās vecuma grupās bijušas atšķirīgas – jaunus cilvēkus vecumā līdz 29 gadiem visvairāk satraucis pārtikas cenu kāpums. To kā pirmo izvēli norādījuši 27% jauniešu, kamēr seniori 16% gadījumu. Respondenti virs 60 gadu vecumam kā pirmo izvēli daudz biežāk norādījuši elektrības cenu kāpumu (35%), kamēr jauniešiem, tas nav bijis tik būtiski (15%). Savukārt iedzīvotājus no 40 līdz 59 visvairāk nomācis izdevumu kāpums par mājokļa uzturēšanu.

“Redzam, ka katrā vecuma grupā reizes bijušas atkarīgas tostarp no dzīvesveida. Tā kā daļa jauniešu, iespējams, vēl dzīvo pie vecākiem vai no tiem saņem finansiālu atbalstu izdevumiem par mājokli, tad šī pozīcija viņus satraukusi mazāk. Savukārt vidēja vecuma iedzīvotāji, kuriem jāuztur nepilngadīgi bērni, visbiežāk norūpējušies par izdevumiem, kas saistīti ar mājokļa uzturēšanu,” saka K. Vares.