Bērnu īpatsvara palielināšanos veicināja nelielais dzimstības pieaugums 2013.–2016.gadā, kā arī no Ukrainas iebraukušo ģimeņu ar bērniem skaits. 94,8% bērnu dzimuši Latvijā, kam seko 2,1% bērnu, kuri dzimuši Ukrainā, 1,2 % – Apvienotajā Karalistē, 0,3% – Īrijā un Krievijā. 2023.gada sākumā vislielākais bērnu īpatsvars bija Pierīgā (22,3%), bet vismazākais – Latgalē (16,6%). Novados vismazākais bērnu īpatsvars bija Krāslavas novadā – 13,8% , vislielākais – 30,8% Mārupes novadā.
Lai noteiktu lielāku finansiālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, no 2022.gada 1. janvāra ģimenes valsts pabalsts tiek izmaksāts atkarībā no audzināmo bērnu skaita, par kuriem pabalsts tiek saņemts: par vienu bērnu – 25 eiro; par diviem bērniem – 100 eiro (50 eiro par katru bērnu); par trīs bērniem – 225 eiro (75 eiro par katru bērnu); par četriem un vairāk bērniem – 100 eiro par katru bērnu.
Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras apkopoto informāciju ģimenes valsts pabalsts 2022.gadā tika izmaksāts par 353 tūkstošiem bērnu, un, mainoties pabalsta piešķiršanas nosacījumiem, izmaksājamā pabalsta apmērs uz vienu bērnu pieauga no 28,68 eiro 2021.gadā līdz 79,05 eiro 2022.gadā. Ģimenes valsts pabalstu saņēma 265 tūkstoši jeb 75,1% bērnu vecumā līdz 14 gadiem, savukārt 88 tūkstoši jeb 24,9% pabalsta saņēmēju bija bērni 15–19 gadu vecumā.
Ģimenes valsts pabalsts par vienu bērnu 2010., 2015., 2019.–2022. gadā (izmaksātais mēnesī, EUR).
Papildu informācija pieejama datu krājumā “Bērni Latvijā, 2023”. Statistisko datu krājumā “Bērni Latvijā” apkopota informācija par bērnu dzimstību, mirstību, vecumsastāvu, veselības stāvokli, vardarbību pret bērniem, sociālo aizsardzību, izglītošanu, informācijas tehnoloģiju lietošanu, tūrismu un mobilitāti.
Izdevumā publicēti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Nacionālā veselības dienesta, Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra, Slimību profilakses un kontroles centra, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tiesu administrācijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Eurostat un citu institūciju dati.
Krājumā iekļauti dati no ikgadējām CSP iedzīvotāju aptaujām par ienākumiem un dzīves apstākļiem, darbaspēku, IKT lietošanu, atpūtas un darījumu braucieniem. Tāpat krājumā ir iekļauti 2017. un 2021.gada CSP aptaujas dati par Latvijas iedzīvotāju mobilitāti, kā arī 2021.gada starppersonu un ar dzimumu saistītas vardarbības apsekojuma dati.
