Šovasar jau bijušas vairākas īpaši karstas dienas, bet, iespējams, dzīvnieku saimnieki kļuvuši atbildīgāki, jo Ogres Veterinārajā ambulancē ar pārkaršanas pazīmēm savus mīluļus nogādājuši vien divu suņu saimnieki, bet ne Ogres Veterinārajā klīnikā, ne arī pie veterinārārsta Kaspara Logina Lielvārdē un vairākās citās OVV aptaujātajās veterinārajās klīnikās šovasar neviens suņa īpašnieks ar savu mīluli, kuram būtu pārkaršanas pazīmes, līdz šim nav vērsies.

Kad auto pārvēršas par cepeškrāsni

Kā norāda Ogres Veterinārās klīnikas darbinieki, pats galvenais, karstā laikā neatstāt dzīvnieku automašīnā, jo pat piecas minūtes, ko saimniece iegājusi piemājas veikalā, var būt liktenīgas – atstāta atklātos saules staros, automašīna pavisam īsā laika sprīdī pārvēršas par cepeškrāsni.

Savukārt Ogres Veterinārās ambulances veterinārārsta asistente Ivonna Lakačauska, kura pati ir četru kaķu un trīs Jorkšīras terjeru saimniece, stāsta, ka īpaši karstā laikā jāpieskata mājdzīvnieki, kuriem ir sirds problēmas. Suni – sirds slimnieku, pat ja automašīnā ir kondicionieris, dienas vidū nevajadzētu vest pie ārsta – vislabāk to darīt vai nu agri no rīta, vai vakarā. Šie laiki jāizvēlas arī pastaigām. Protams, jebkuru, arī pilnībā veselu dzīvnieku nekādā gadījumā nevajadzētu ņemt līdzi sauļoties Jūrmalā.

Dienas vidū sunim vēlams uzturēties vietā, kur nav tiešo saules staru, piemēram, vannasistabā.

"Ir redzēti gadījumi, kad dienas karstumā cilvēks brauc ar riteni un līdzās rikšo sunītis. Saimniekam šķiet, ka viņš suni trenē, bet tas dzīvnieciņam var būt nāves spriedums," saka Ivonna, piebilstot, ka ir vairākas suņu šķirnes, kas karstumu pārcieš grūtāk nekā citas, piemēram, franču buldogi, mopši – sunīši ar īsiem deguniem. "Elsojot viņi cenšas atvēsināties, un sākas balsenes kolaps – balsene paralizējas, un viņi vairs nespēj ievilkt elpu. Ja dzīvnieks laikus nesaņem palīdzību, ķermeņa temperatūra pārsniedz 40 grādu un dzīvnieks nosmok. Izvēloties suņu šķirni, saimniekiem to vajadzētu ņemt vērā, bet šogad neviens suņuks ar šādām problēmām nav konstatēts," saka Ivonna un piebilst, ka, sastopoties ar pārkaršanu, nekavējoties jādodas uz klīniku, jo ķermenī sākas olbaltumvielu sarecēšana, kas var būt neatgriezenisks process. Ceļā uz klīniku dzīvnieks jātin slapjā dvielī, var zem tā pabāzt ledu. Jādara viss, lai temperatūra noslīdētu vismaz līdz 40 grādiem.

Suņi dzesējas caur ķepām

Lai ikdienā atvēsinātu savu mīluli, iespējams iegādāties speciālus ar gelu pildītus atvēsinošus paklājiņus, kas ir visnotaļ efektīvi. Pieejamas arī atvēsinošas sedziņas, ko var uzklāt dzīvnieciņam. Veterinārārsta asistente piebilst, ka suni var atdzesēt, atdzesējot viņa ķepiņas, un tādējādi regulēt dzīvnieciņa ķermeņa temperatūru.

"Ķepas var mērcēt vēsā ūdenī, pielikt vēsas, bet ne ledainas, kompreses. Tik pārkarsuši dzīvnieki, ko vajadzētu dzesēt intravenozi, šogad nav bijuši. Ja dzīvnieks ir ļoti sakarsis, bet vēl nav pārkarsis, atdzesēšanai viņam nekādā gadījumā nedrīkst liet virsū ledainu ūdeni, jo tā viņš var saaukstēties un iegūt bronhītu vai plaušu karsoni. Tiesa gan, suni nemaz tik viegli nav iespējams saaukstēt. Viņš var saaukstēties, ja ziemā ielūst, piemēram, ledū. Suņus faktiski neietekmē arī caurvējš, ja nu vienīgi tad, kad kāds maziņš čivava slapjš nolikts caurvējā. Karstā laikā sunim dzeramajā ūdenī ieteicams pievienot ledus gabaliņus. Ja dzīvnieks ir svaigēdājs, var dot sasaldētu barību.

Suns no tā nesaaukstēsies. Piemēram, āra suņi ziemā ēd sniegu un nesaaukstējas," stāsta Ivonna, piebilstot, ka, ja dzīvnieks karstā laikā nevēlas ēst, ar barību nav jāuzplijas. Pilnībā pietiek, ja karstumā dzīvnieks paēd tikai reizi dienā.

Galvenais – jābūt ūdenim

"Karstumā suņi novājē, jo vasarā elsojot patērē daudz vairāk enerģijas, nekā ziemā aukstā laikā sevi sildot. Lai kuņģis nebūtu pilnībā tukšs, dzīvnieciņam var piedāvāt kefīru vai kādu jogurtu bez piedevām, nedaudz biezpiena, it īpaši, ja jādod kādi pretsāpju medikamenti vai antibiotikas," saka Ivonna.

Ja suns ir piesiets vai atrodas voljērā, galvenais, lai viņam būtu, kur paslēpties, jo saulīte pārvietojas un gadās, ka dzīvnieks kādu laiku spiests gulēt tiešos saules staros. Ja nav ēnas, kur patverties, ir vai nu jāpagarina ķēde, vai sunītis no tās pavisam jāatlaiž. Nevajadzētu dzīvnieku rāt par to, ja viņš karstā laikā rok bedri – tā ir iespēja tikt pie vēsām smiltīm un paslēpties, lai sevi atvēsinātu.

Kas attiecas uz kaķiem – nedz Ogres Veterinārajā ambulancē, nedz citās klīnikās neviens kaķa saimnieks ar mīluļa pārkāršanu nav vērsies, ja vien kaķim nav kādu hronisku, piemēram, kardioloģisku, saslimšanu. Kaķi pēc dabas ir siltummīļi, piemēram, ziemā dzīvoklī labprāt guļ uz karstiem radiatoriem, viņi paši regulē savu atrašanos saulē, ja ir par karstu – aiziet ēnā. Murrātāji karstumā ir samērā mazkustīgi. Kaķus neviens arī mašīnās līdzi nevadā, jo lielākoties viņiem nemaz nepatīk braukt auto. Protams, lai nerastos problēmas ar nierēm, arī kaķiem tāpat kā suņiem vienmēr, it īpaši karstā laikā, jābūt pieejamam ūdenim. Ja dzīvnieks ilgāku laiku paliek mājās viens, tad jāatstāj pat vairāki trauki ar dzeramo ūdeni, ja kāds no tiem nejauši apgāžas un izlīst.

Uzziņai:

Stenfordas Universitātes pētījumi liecina, ja ārā gaisa temperatūra ir 33 ºC, tad automašīnā, kas novietota stāvēšanai, tā pēc 20 minūtēm jau sasniedz 50 ºC, bet pēc 40 minūtēm – gandrīz 60 ºC. Pat tad, ja ārā temperatūra ir tikai 21 ºC, tiešos saules staros atstāta automašīna var uzkarst tik ļoti, ka rada draudus veselībai un dzīvībai.

Uzziņai:
Pārkaršanas pazīmes: dzīvnieki ir nomākti, saguruši, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs pulss un elpošana, var novērot muskuļu trīcēšanu un krampjus, acu un mutes gļotāda kļūst tumši sarkana vai zilgana.

Suņu «noķertās» ērces var būt bīstamas saimniekiem

Vasarā mūsu četrkājainos draugus apdraud ne vien karstums, bet arī insekti. Veterinārajās aptiekās pret tiem pieejams visai plašs līdzekļus klāsts. Ja sunim tomēr iedzēlusi, piemēram, lapsene, dzīvniekam var iedot kādu no antihistamīna līdzekļiem – tavegilu vai suprastīnu (atkarībā no svara – ceturtdaļu tabletes vai pat veselu), un jāraugās, vai nav alerģiska reakcija. Ja tādas nav, veterinārārsta palīdzība nav nepieciešama. Bet, kas attiecas uz ērcēm, lai gan suņi neslimo ar ērču encefalītu, tās var būt ļoti bīstamas četrkājaiņu saimniekiem, jo ērces pārnēsā laima slimību. Ja, izņemot ērci, mēs to nejauši pārspiežam, varam inficēties, tāpēc ērce jāizņem ar cimdu. Jāpiebilst gan, ka pēdējos gados arī suņi pēc ērces koduma var saslimt ar dzīvniekam bīstamo babeziozi.

Arī mājlopus nedrīkst atstāt karstā saulē

Jebkuram dzīvniekam, ilgstoši uzturoties paaugstinātā temperatūrā, notiek perifēro asinsvadu paplašināšanās un, ja cirkulējošo asiņu apjoms nepalielinās, iestājas sirds mazspēja, kas var beigties ar nāvi. No tā nav pasargāti arī mājlopi. Kad termometra stabiņš pārsniedz 30 grādu atzīmi, mājlopus būtu ieteicams paturēt kūtī, nodrošinot ar svaigu ūdeni. Ja gotiņa izlaista ganībās, jārauga, lai tā neatrastos atklātā saulē un lai dzīvniekam būtu iespēja paslēpties ēnā. Ganībās izlaistos lopiņus vajadzētu apraudzīt vairākkārt. Ja dzīvniekam kļuvis slikti, tad pirmām kārtām jācenšas viņu nogādāt ēnā un jāpārklāj ar samitrinātu segu vai vismaz dvieli. Īpašu pazīmju liellopa pārkaršanai nav, taču, ja gotiņa guļ nedabiski uz sāna, nevar piecelties, kļuvusi apātiska, griež uz sāniem galvu, elpo ar vēderu un no mutes izdalās siekalas, visticamāk, notikusi pārkaršana, un šādā gadījumā steidzami jāmeklē veterinārārsta palīdzība.